Category Archives: Jaunumi

“Cimdiņš” saņem Gada balvu par atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti

Otrdien, 3. decembrīrī notika svinīga ceremonija, kurā tika pasniegtas balvas un atzinības raksti konkursa “Gada balva cilvēku ar invaliditāti atbalstam” laureātiem.  Šo konkursu jau piekto gadu pēc kārtas rīko Latvijas Republikas tiesībsargs sadarbībā ar Invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons” un Latvijas Nacionālo bibliotēku. Konkurss ir kļuvis par neatņemamu Tiesībsarga biroja un sadarbības partneru ikgadēju tradīciju, un tiek rīkots ar mērķi novērtēt un atbalstīt cilvēku ar invaliditāti intereses pārstāvošo nevalstisko organizāciju, kā arī individuālu darbību. Tādejādi gan sekmējot labās prakses attīstību cilvēku ar invaliditāti tiesību aizsardzībā, gan arī veicinot sabiedrības izpratni un iesaisti cilvēku ar invaliditāti situācijas uzlabošanā.

Nominācija “Pakalpojuma nodrošinātājs” – apbalvojums par cilvēkiem ar invaliditāti pieejamu un daudzveidīgu pakalpojumu attīstību un nodrošināšanu, kuru pasniedza Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis. Galveno balvu NVO kategorijā ieguva nodibinājums “Atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš””,  bet atzinības rakstus ieguva Biedrība “Wings for Wheels” un biedrība Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem “ZELDA”. Galveno balvu kategorijā individuālais saniegums ieguva Daina Sadretdinovabet atzinības rakstu Inta Gerharde.

Nodibinājums “Atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš”” saņem galveno balvu nominācijā “Pakalpojuma nodrošinātājs”. Foto no Tiesībsarga mājas lapas.

Nominācija “Nodarbinātības veicinātājs”- apbalvojums par produktīvu vai inovatīvu cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanu, kuru pasniedza Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons. NVO kategorijā galveno balvu ieguva biedrības “Cerību spārni” sociālais uzņēmums “VISI VAR”, bet atzinības raktu SIA “Sonido”. Galveno balvu kategorijā individuālais saniegums ieguva Māris Grāvis, bet atzinības rakstus ieguva Liene Gžibovska un biedrība “Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi”.

Šī gada konkursā nominantus varēja pieteikt divās kategorijās – individuālais sniegums un nevalstisko organizāciju paveiktais. Balvas pasniedza žūrijas komisijas locekļi sešās nominācijās. Šogad žūrijas sastāvu veidoja 7 dažādu nozaru pārstāvji- Jānis Palkavnieks, Anda Lamaša, Juris Jansons, Ivars Balodis, Aidis Tomsons, Baiba Sipeniece un Ilze Rudzīte.

Par citām nominācijām un apbalvojumiem lasiet Tiesībsarga mājas lapā: http://www.tiesibsargs.lv/news/lv/pasniedz-gada-balvas-cilveku-ar-invaliditati-atbalstam-2019

Gada balvas pasākuma bildes pieejamas Tiesībsarga mājas lapā.

 

Aicinām potenciālos aizbildņus, adoptētājus un audžuģimenes uz pirmo sarunu vakaru “Izaugt ģimenē” Rojā

Šī gada 3.decembrī plkst. 17.00 gaidīsim potenciālos aizbildņus, adoptētājus un audžuģimenes, kā arī citus interesentus uz pirmo sarunu vakaru “Izaugt ģimenē”, kas notiks Zvejnieku iela 5 (Kultūras nama, 2 stāva konferenču zāle), Rojā.

Pasākumā ikvienam būs iespēja kopā ar grupas vadītāju uzzināt vairāk par bērna uzņemšanu ģimenē, kā arī  tikties un iepazīt esošas audžuģimenes pieredzi.

Izglītojošos pasākumus “Izaugt ģimenē” organizē Sociālo pakalpojumu aģentūras Kurzemes reģiona ģimeņu atbalsta centrs “Liepāja” projekta “Kurzeme visiem” ietvaros un ir plānoti vismaz divi pasākumi katrā Kurzemes reģiona pašvaldībā.

Iepriekšēja pieteikšanās: 29628200 (Pēteris)

Uz tikšanos!

Aicinām potenciālos aizbildņus, adoptētājus un audžuģimenes uz otro sarunu vakaru “Izaugt ģimenē” Aizputē

Šī gada 3.decembrī plkst. 17.00 gaidīsim potenciālos aizbildņus, adoptētājus un audžuģimenes, kā arī citus interesentus uz otro sarunu vakaru “Izaugt ģimenē”, kas notiks “Aizputes samarietis”, Kuldīgas iela 10, Aizpute.

Pasākumā ikvienam būs iespēja kopā ar grupas vadītāju uzzināt vairāk par bērna uzņemšanu ģimenē, kā arī  tikties ar psihologu Sarmīti Štāli, kura ikdienā konsultē bērnus, kuri dzīvo audžuģimenēs, aizbildņu ģimenēs, ir adoptēti. Kopā ar speciālistu piedalīsimies sarunā “Bērns nav trauma”.

Izglītojošos pasākumus “Izaugt ģimenē” organizē Sociālo pakalpojumu aģentūras Kurzemes reģiona ģimeņu atbalsta centrs “Liepāja” projekta “Kurzeme visiem” ietvaros un ir plānoti vismaz divi pasākumi katrā Kurzemes reģiona pašvaldībā.

Iepriekšēja pieteikšanās:  26011395 (Ineta)

Uz tikšanos!

Diena.lv: Par otru griķu paciņu

Kopš Ilze Durņeva (50) pati kļuva par īpašā bērna mammu un saprata, ka trūkst informācijas, lai ģimene ar to tiktu galā, viņa nolēma, ka citādi nevar – jāpalīdz gan sev, gan citiem. Tā no pulcēšanās dzīvoklī kopā ar citiem vecākiem izaugusi biedrība Dižvanagi, kas uztur rehabilitācijas centru Liepājā.

Biedrības Dižvanagi uzturē­tais Baltijas Rehabilitācijas centrs Liepājā atrodas gaišās, izremontētās telpās netālu no pludmales. Kad tiekamies, Ilzei tik tikko beigusies saruna ar Centrālās finanšu līgumu aģentūras pārstāvjiem, kas uzrauga vienu no biedrības realizētajiem pro­jektiem. Pirmajā mirklī viņa šķiet pārguru­si un ļoti negrib fotografēties, bet jau pēc mirkļa sāk stāstu par to, kāpēc tomēr vajag pašiem kaut ko darīt.

Pēc 18 nekas nebeidzas

 Dižvanagu uzturētajā centrā piedāvā dažādus rehabilitācijas pakalpojumus bērniem un ģimenēm, kā arī nodrošina paliatīvo aprūpi bērniem. Strādājot šajā jomā, Ilzi patlaban visvairāk uztrauc tas, ka arī īpašie bērni – tāpat kā bērni, kam nepieciešama paliatīvā aprūpe, – nākama­jā dienā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas uzreiz top pieskaitīti pieaugušo kārtai.

”Kas mainās nākamajā dienā, kad viņam paliek 18 gadu? Vienīgi tas, ka viņam vairs neatmaksā pārtiku un citas vajadzīgās lietas,” tā Ilze. Viņa domā, ka atbalsts būtu sniedzams vismaz līdz bērna 24 gadu vecumam. Papildu seši gadi palīdzētu arī vecākiem adaptēties jaunajai situācijai, pieņemt, ka viņu bērns nu ir pieaudzis, un varbūt meklēt kādu citu risinājumu. Arī tāpēc, ka pieaugušo paliatīvā aprūpe neparedz tik multidiscip­lināru palīdzību kā bērniem līdz 18 gadu vecumam.

Rehabilitācijas centra telpas Ilze izrāda ne bez lepnuma. Šķiet, viņa arī pazīst katru tā klientu. Sasveicinās ar bērniem un viņu vecākiem, viņai katram ir ko pateikt. Iespēja sniegt un arī pārdot rehabilitācijas pakalpojumu biedrībai gan ir samērā nesen – šādas darbam piemērotas telpas Dižvanagiem ir tikai divus gadus. Pirms tam vēl trīs gadus tās tika remontētas, un arī tajā laikā bija jāmaksā īres maksa. Tomēr Ilze nesūdzas un bilst, ka tas jau ir pareizi.

”Ko es varu iemācīt vecākiem, ja pati staigāju pastieptu roku?” viņa retoriski vai­cā.

Lai arī pašas Ilzes īpašais bērns nu jau ir pieaudzis un pirmā kursa students, viņa redz, ka aizvien ir daudz problēmu, kas rehabilitācijas jomā nav atrisinātas. Visbūtiskākais, ka vecākiem joprojām trūkst neformālās izglītības par to, ko darīt un kā dzīvot ar smagi slimu bērnu.

Visu rakstu lasiet Diena.lv: https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/pieredze/par-otru-griku-pacinu-14229919?fbclid=IwAR0ovl5S8h26tn6hEZD4fqytgKOSC4NlpOpRTNNOHOMmgOr2QJBOHr7IKuc

21.novembrī aicinām potenciālos aizbildņus, adoptētājus un audžuģimenes uz pirmo sarunu vakaru “Izaugt ģimenē” Skrundā

Šī gada 21. novembrī plkst. 16.00 gaidīsim potenciālos aizbildņus, adoptētājus un audžuģimenes, kā arī citus interesentus uz pirmo sarunu vakaru “Izaugt ģimenē”, kas notiks Skrundas kultūras namā, Lielajā ielā 1a, Skrundā.

Pasākumā ikvienam būs iespēja kopā ar grupas vadītāju uzzināt vairāk par bērna uzņemšanu ģimenē, kā arī  tikties un iepazīt esošas audžuģimenes pieredzi.

Izglītojošos pasākumus “Izaugt ģimenē” organizē Sociālo pakalpojumu aģentūras Kurzemes reģiona ģimeņu atbalsta centrs “Liepāja” projekta “Kurzeme visiem” ietvaros un ir plānoti vismaz divi pasākumi katrā Kurzemes reģiona pašvaldībā.

Iepriekšēja pieteikšanās: 29297187 (Egija)

Uz tikšanos!

Satori.lv: uzsāk psihiskajai veselībai un tās traucējumiem veltītu podkāstu “Iekštelpa”

No šodienas interneta vidē ir pieejams podkāsts “Iekštelpa”, kas veltīts psihiskajai veselībai un tās traucējumu cēloņiem.

Pirmā podkāsta epizode, kas pievēršas šķiršanās tēmai, jau ir gaisā un klausāma zemāk. Šajā un turpmākajās sērijās par psihisko veselību sarunāsies radio “Pieci.lv” producente un ētera personība Karmena Stepanova, ārsts psihoterapeits Artūrs Miksons un podkāsta idejas autore Alise Pabērza.

Kā norāda podkāsta veidotāji, tas vairāk pievērsīsies iespējamiem psihisko traucējumu cēloņiem, nevis sekām: “Katra epizode būs veltīta kādai no tēmām, kura var būt aktuāla un atpazīstama daudziem. “Iekštelpas” pirmajā epizodē tiek apskatīta šķiršanās tēma no tās dažādajiem aspektiem – šķiršanās romantiskās attiecībās, šķiršanās caur nāves pieredzi, bērnu separācija jeb šķiršanās no vecākiem bērnībā un tā visa ietekme uz cilvēka šī brīža dzīvi.”

“Sabiedrībā šobrīd aktīvi runā par psihiskajiem jeb mentālajiem traucējumiem – par depresiju, trauksmi, panikas lēkmēm un citiem. Tomēr reti kurš runā par šo traucējumu cēloņiem, jo patiesībā jau šie traucējumi nerodas bez iemesla. Un šo iemeslu cēloņi visbiežāk meklējami jau tālā pagātnē – bērnībā, lai arī kā gribētos domāt, ka to visu ietekmē tikai šī brīža norises dzīvē. Tāpēc ir svarīgi saprast šo sasaisti starp bērnību un pieaugušā dzīvi, un psihiskajiem traucējumiem, lai varētu arī attiecīgi rīkoties, par to arī centīsimies podkāstā parunāt,” par podkāsta ideju stāsta viena no tās autorēm – Alise Pabērza.

Podkāsta “Iekštelpa” veidotāji cer, ka podkāsts palīdzēs cilvēkiem labāk izprast vai vismaz aizdomāties par savu emocionālo un mentālo stāvokli, kā arī uzsver – lai veiksmīgi ārstētu psihiskās veselības traucējumus, ir jāvēršas pie speciālistiem – psihiatra vai psihoterapeita.

Podkāsts tiks publicēts interneta platformās “Youtube” un “Facebook”: https://www.facebook.com/Satori.lv/  .

Informācija pārpublicēta no Satori.lv: https://www.satori.lv/article/uzsak-psihiskajai-veselibai-un-tas-traucejumiem-veltitu-podkastu-iekstelpa?fbclid=IwAR1Shq7NnxbuGE2_XDBGeeqowzxNe7r-noHQlCh8uUDPgEAn81WCC01tW9Y 

Aicinām uz sarunu vakaru “Izaugt ģimenē” Nīcā, 14.novembrī

14.novembrī, Nīcā gaidīsim ikvienu interesentu, kurš vēlas kļūt par aizbildni, adoptētāju, audžuģimeni, vai viesģimeni, vai interesē jautājumi par bērniem, kuri palikuši bez vecāku aprūpes. Pasākumā ikvienam būs iespēja uzzināt informāciju, kas ir aizbildnis, adoptētājs un audžuģimene un kā par tādu kļūt, kā arī iepazīt jau bērnus uzņemošo ģimeņu pieredzi. Izglītojošo pasākumu vadīs gan speciālisti, kas strādā ar bērnus uzņemošajām ģimenēm, gan ģimenes, kuras jau līdz šim savā aprūpē uzņēmušas bez vecāku gādības palikušus bērnus.

Lai atbalstītu un motivētu potenciālos aizbildņus, adoptētājus un audžuģimenes, katrā Kurzemes pašvaldībā laikā no 2019.gada novembra līdz 2020.gada jūnijam tiek rīkoti vismaz divi izglītojoši pasākumi – sarunu rīti un vakari “Izaugt ģimenē”.  Tos organizējam kopā ar Sociālo pakalpojumu aģentūras Kurzemes reģiona ģimeņu atbalsta centru “Liepāja”.

Plašāka informācija par sarunu vakariem un plānoto pasākumu norises kalendārs pieejami: https://kurzemevisiem.lv/pasakumos-izaugt-gimene-kurzeme-izglitos-potencialos-aizbildnus-adoptetajus-un-audzugimenes/ 

Izplatītākie mīti un stereotipi par cilvēkiem ar GRT: Mīts Nr.1

Mūsu īstenotā projekta #Kurzemevisiem ietvaros sniedzam atbalstu arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT, par kuriem sabiedrībā pastāv zināšanu un izpratnes trūkums un nespēja uztvert viņus kā līdzvērtīgus sabiedrības locekļus. Tāpēc aizsākam runāt par izplatītākajiem mītiem un stereotipiem, ar kādiem šiem cilvēkiem ikdienā jāsaskaras.

Mīts Nr.1:  Viņi visi ir neārstējami slimi.

Garīga rakstura traucējumi (GRT) ir garīgās (intelektuālās) attīstības traucējumi vai psihiska slimība, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un pilnvērtīgi aprūpēt sevi, tādēļ nereti apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā.

Pie GRT tiek pieskaitīti, piemēram, autisms, Dauna sindroms, kā arī tādas psihiska rakstura saslimšanas kā šizofrēnija, depresija, bipolāri afektīvi traucējumi, anoreksija un citas.

Izšķir trīs intelektuālās attīstības traucējumu pakāpes – viegla, vidēja vai smaga intelektuālās attīstības atpalicība. Intelektuālās attīstības traucējumu gadījumā vairāk svarīga ir aprūpe, attieksme, atbalsts. Stāvoklis ir relatīvi stabils un nemainīgs.

Psihisko slimību gadījumā, piemēram, šizofrēnijas, depresijas, bipolāri afektīvu traucējumu, anoreksijas un citu, lielāka loma ir medikamentu lietošanai un psihoterapijai. Stāvoklis var būt mainīgs. Slimības atšķiras arī pēc smaguma, tās var būt cēlonis invaliditātei vai tādas, ar kurām cilvēki sekmīgi sadzīvo, piemēram, viegla depresija.

Cilvēki ar GRT ir dažādi. Atšķiras gan intelektuālās attīstības traucējumu pakāpes, gan psihisko slimību smagums, gan arī pašu cilvēku raksturs. Tomēr neatkarīgi no GRT veida viņu jūtas, vēlmes, emocijas un vajadzība pēc pašizpausmes ir līdzvērtīgas citu cilvēku jūtām, vēlmēm, emocijām un vajadzībai pēc pašizpausmes, cieņas un līdzāspastāvēšanas iespējām.

Ar visiem izplatītākajiem mītiem un stereotipiem par cilvēkiem ar GRT var iepazīties Labklājības ministrijas mājas lapā: http://www.lm.gov.lv/lv/aktuali/presei/91029-10-miti-un-stereotipi-par-cilvekiem-ar-gariga-rakstura-traucejumiem 

Plašāka informācija par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pieejama mājaslapā: www.cilveksnevisdiagnoze.lv, savukārt par pieejamajiem pakalpojumiem projektā “Kurzeme visiem” var uzzināt: https://kurzemevisiem.lv/aicinam-personas-ar-gariga-rakstura-traucejumus-izmantot-projekta-kurzeme-visiem-pieejamo-atbalstu/ 

Calis.lv: 1. grupas invalīdes Ievas stāsts: par spīti visam, izcīnīt iespēju mācīties

Ieva ir 1. grupas invalīde kopš bērnības, neskatoties uz to, viņa ir cieši apņēmusies ne tikai absolvēt vidusskolu, bet arī turpināt studijas sev interesējošā jomā. Šobrīd viņa mācās Rīgas Tālmācības vidusskolas 12. klasē, un attālinātā mācīšanās ir viņas vienīgā iespēja iegūt izglītību. Meitenes mamma Inta Ivkina saka – iespēju mācīties izcīnīja tikai pateicoties meitas iniciatīvai un apņēmībai.

“Šobrīd rit Ievas trešais gads vidusskolā – viņa strādā ar datoru, rakstot ar degunu un zodu,” stāsta meitenes mamma. “Pastāvīgas mācības bija liels risks, tomēr meitas vēlme mācīties mani pārliecināja.”

Visu rakstu – Ievas mammas stāstu par meitas bedrēm klāto ceļu uz izglītību, kas, lai cik grūts nebūtu, abu lielās apņēmības dēļ vainagojās panākumiem – lasiet Delfi.lv/calis: https://www.delfi.lv/calis/enciklopedija/1-grupas-invalides-ievas-stasts-par-spiti-visam-izcinit-iespeju-macities.d?id=51597387

Aicinām personas ar garīga rakstura traucējumiem izmantot projektā “Kurzeme visiem” pieejamo atbalstu

Aicinām Kurzemē dzīvojošās personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) pieteikties projekta “Kurzeme visiem” ietvaros pieejamajiem bezmaksas sociālajiem pakalpojumiem. Atgādinām, ka projekta apmaksāti pakalpojumi ir pieejami, ja ir veikta personas individuālo vajadzību izvērtēšana, saņemts izstrādātais atbalsta plāns un persona ir uzrakstījusi iesniegumu par pakalpojuma piešķiršanu savas dzīvesvietas sociālajā dienestā.

Lai veicinātu personu ar GRT patstāvīgu dzīvi sabiedrībā, projekta “Kurzeme visiem” ietvaros apmaksājam šādu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu saņemšanu:

  • aprūpi mājās;
  • īslaicīgu sociālo aprūpi;
  • speciālistu konsultācijas un individuālo atbalstu;
  • atbalsta grupas un grupu nodarbības;
  • pakalpojumus dienas aprūpes centros;
  • pakalpojumus specializētajās darbnīcās;
  • pakalpojumus grupu dzīvokļos.

Garīga rakstura traucējumi jeb GRT ir psihiskas saslimšanas vai garīgās (intelektuālās) attīstības traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un aprūpēt sevi, taču,  saņemot nepieciešamo atbalstu, GRT netraucē cilvēkam dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. GRT ir depresija, šizofrēnija, Dauna sindroms, autisms, stresa radīti traucējumi, veģetatīvā distonija un citi.

Atbalsta plāns ir projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izstrādāts personas individuālais sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plāns, kas pamatojas uz individuālo vajadzību izvērtējumu. Kurzemē individuālās vajadzības izvērtētas un atbalsta plāni izstrādāti kopumā 326 personām ar GRT, savukārt pakalpojumus līdz šī gada novembrim saņēmušas 58 pašvaldībās dzīvojošās personas ar GRT.

Projekta “Kurzeme visiem” īstenošanu līdz 2023.gadam līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds (85%) un Latvijas valsts (15%). Līdzīgi projekti tiek īstenoti arī pārējos Latvijas plānošanas reģionos un to kopējais mērķis ir radīt Latvijā tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs esošo personu skaitu.

Infografika lejupielādei .pdf formātā

Vairāk informācijas par projektu un tajā pieejamajiem pakalpojumiem projekta mājas lapā: www.kurzemevisiem.lv

Papildu informācijai aicinām sazināties ar projekta “Kurzeme visiem” vadītāju Ingu Kalniņu, tālr. 27008743, inga.kalnina@kurzemesregions.lv

Informāciju sagatavoja:
Laura Homka
projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste
laura.homka@kurzemesregions.lv