Saskarsme ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir bijusi pusei Latvijas iedzīvotāju (51 %), liecina Labklājības ministrijas veiktais pētījums. Tomēr joprojām sabiedrībā valda dažādi stereotipi un aizspriedumi par šo cilvēku iespējām socializēties un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Lai kliedētu mītus par cilvēkiem ar garīga rakstura vai funkcionāliem traucējumiem, ministrija aicina piedalīties ātrā un vienkāršā testā.
Labklājības ministrija ir izveidojusi testu, lai palīdzētu ikvienam novērtēt labāk izprast cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem un funkcionāliem traucējumiem ikdienu.
“Kā jebkuram no mums, arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem piemīt dažādi talanti un spējas, viņiem ir savi sapņi. Garīga rakstura traucējumi nav šķērslis unikālām nodarbēm un hobijiem. Arī viņi, saņemot nepieciešamo atbalstu, var mācīties, iekļauties darba tirgū un dzīvot pilnvērtīgu un laimīgu dzīvi. Tie ir mūsu, sabiedrības, aizspriedumi, kas uzliek robežas, saskatot tikai atšķirīgo, nevis novērtējot to, kas patiesi ir būtisks, proti, cilvēku,” norāda labklājības ministre Ramona Petraviča.
Tas izveidots, īstenojot kampaņu “Cilvēks, nevis diagnoze!”. Kampaņā stāsta par cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem, bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu veiksmīgu integrāciju sabiedrībā, akcentējot galveno vērtību – cilvēku kā individualitāti.
Labklājības ministrijas sabiedriskās domas pētījums “Iedzīvotāju informētība un izpratne par deinstitucionalizācijas procesu” veikts 2018. gada novembrī, aptaujājot 1004 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Mūsu īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniedzam atbalstu arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT, par kuriem sabiedrībā pastāv zināšanu un izpratnes trūkums un nespēja uztvert viņus kā līdzvērtīgus sabiedrības locekļus. Tāpēc turpinām runāt par izplatītākajiem mītiem un stereotipiem, ar kādiem šiem cilvēkiem ikdienā jāsaskaras.
Mīts. Nr.5: Viņi nav spējīgi patstāvīgi dzīvot normāla cilvēka dzīvi un pieņemt lēmumus!
Patiesībā ikvienam ir nepieciešama kāda speciālista (ārsts, policists, meistars u.c.) palīdzība, arī cilvēkiem ar GRT. Katra cilvēka patstāvība ir vērtējama individuāli, taču, lielākā daļa cilvēku ar GRT ir spējīgi pieņemt patstāvīgus lēmumus un iekļauties sabiedrībā, saņemot nepieciešamo speciālistu atbalstu, aprūpi un konsultācijas, kā arī lietojot attiecīgus medikamentus, ja tādi noteikti.
Četras no Kurzemes pašvaldībām ir apņēmušās ieviest grupu dzīvokļus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Kādi būs tie cilvēki, kas palīdzēs viņiem adaptēties jaunajā vidē un kā sokas ar šī pakalpojuma ieviešanu, Nīkrācē diskutēja iesaistīto pašvaldību pārstāvji.
Daudzdzīvokļu māja Nīkrāces pagastā, kur plānots iekārtot grupu dzīvokļus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, ir celta 1967. gadā, pašlaik neapdzīvota un bēdīgā stāvoklī. Pagaidām norit darbs pie iepirkumiem, lai varētu sākt projektēšanu un būvniecību. Plānots, ka pēc renovācijas te būs iespēja dzīvot 14 cilvēkiem.
Skrundas novads ir viena no četrām pašvaldībām Kurzemē, kura projektā “Kurzeme visiem” kā vienu no pakalpojumiem izvēlējušās ieviest arī grupu dzīvokļus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, tā dodot iespēju kādam no dzīves institūcijā sākt pēc iespējas patstāvīgāku dzīvi. Lai arī gatavošanās šī pakalpojuma ieviešanai notiek jau ilgāku laiku, joprojām projekta vadītājiem tiek uzdots daudz jautājumu.
“Projekts ir Latvijā pirmo reizi, visi taustāmies, cenšamies izvērtēt labāko,” norādīja Skrundas novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” direktore Anda Vītola.
Kopā sanākšanas reizē galvenais sarunu temats bija par sociālo mentoru piesaisti. Viņi palīdzēs cilvēkiem adaptēties sabiedrībā un jaunajā vidē. Diskusijas raisījās gan par mentoru atlasi, gan izglītošanu, gan atalgojumu, jo no tā būs atkarīgs, vai cilvēki vēlēsies darīt šo darbu. Saldus pakalpojuma ieviešanā ticis vistālāk. Grupu dzīvokļos jau notiek remonts, kuros dzīvot varēs sākt jau šī gada beigās.
“Esam domājuši par personālu, mums tūlīt [apmācības] beigs sociālo rehabilitētāju kurss, jo mums bieži atšķiras tie priekšstati, un tikai būt labam cilvēkam bieži vien ir par maz, lai atrastu pareizo pieeju un saskarsmi ar šādiem cilvēkiem,” stāstīja Saldus novada sociālā dienesta direktore Ina Behmane.
Plānots, ka kopā Skrundas, Kuldīgas, Saldus un Liepājas pašvaldībās no valsts sociālās aprūpes centriem grupu dzīvokļos varētu sākt dzīvi 35 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem.
“Tas nav liels cipars, bet pret to, kā bijis līdz šim, tas ir liels solis uz priekšu,” uzsvēra projekta “Kurzeme visiem” vadītājas asistente Sandra Miķelsone.
Projektu “Kurzeme visiem” atbalsta arī Eiropas Sociālais fonds, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. Tas noslēgsies 2023. gadā.
26.februārī uz tikšanos Skrundā pulcējās projekta “Kurzeme visiem” partneri – Kuldīgas, Saldus un Skrundas novadu un Liepājas pilsētas pašvaldības, lai pārrunātu sociālo mentoru piesaisti un atbalsta sniegšanas kārtību personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), kuras pāries no institūcijas uz dzīvi sabiedrībā šo pašvaldību veidotajos grupu dzīvokļos.
Tikšanās laikā tika pārrunāta atbalsta sistēmas nodrošināšana tām 35 personām ar GRT, kuras projekta “Kurzeme visiem” ietvaros pāries no dzīves institūcijā uz pašvaldību jaunizveidotajiem grupu dzīvokļiem, nosakot atbildības jomas valsts sociālās aprūpes centriem (VSAC), pašvaldību sociālajiem dienestiem un sociālajiem mentoriem. Plānots, ka katrai personai ar GRT, kura projekta “Kurzeme visiem” ietvaros uzsāks dzīvi sabiedrībā ārpus institūcijas, tiks piesaistīts apmācīts sociālais mentors, kurš sadarbībā ar VSAC un pašvaldību sociālajiem dienestiem atbalstīs personu sagatavošanas procesā un pārejā uz patstāvīgu dzīvi sabiedrībā, iedrošinot, palīdzot apgūt nepieciešamās zināšanas, kā arī darbojoties kopā, risinot dažādas ikdienas situācijas.
Tikšanās noslēgumā Skrundas novada pašvaldības pārstāvji iepazīstināja ar ēku Dīķu ielā 1, Dzeldā, Nīkrāces pagastā, kur tiks izveidots grupu dzīvoklis. Plānots, ka pēc ēkas renovēšanas tajā dzīvos un ikdienā nepieciešamo atbalstu saņems 14 personas ar GRT, no kurām 7 būs jau pašvaldībā dzīvojošas, savukārt 7 uzsāks dzīvi no institūcijas sabiedrībā.
Saskaņā ar apstiprināto “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānu 2017. – 2020. gadam”, jauni sociālie pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un to ģimenēm, personām ar GRT un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem kopumā tiks radīti 10 Kurzemes pašvaldībās – Aizputes, Kuldīgas, Priekules, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu un Ventspils novados, kā arī Liepājas un Ventspils pilsētās.
Mūsu īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniedzam atbalstu arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT, par kuriem sabiedrībā pastāv zināšanu un izpratnes trūkums un nespēja uztvert viņus kā līdzvērtīgus sabiedrības locekļus. Tāpēc turpinām runāt par izplatītākajiem mītiem un stereotipiem, ar kādiem šiem cilvēkiem ikdienā jāsaskaras.
Mīts Nr.4: Viņi ir pilnīgi nederīgi darbam!
Patiesībā cilvēkiem ar dažādām GRT izpausmēm gandrīz vienmēr piemīt spējas pilnībā vai daļēji iekļauties darba tirgū. Viņiem bieži vien padodas māksliniecisks un radošs darbs vai specifisku uzdevumu veikšana, piem., ilgstoša koncentrēšanās uz monotonu un vienkāršu darbību veikšanu. Tāpat dažu garīgu saslimšanu izpausmes var samazināt, pielāgojot darba apstākļus vai dzīves vidi. Tādējādi garīgās saslimšanas neietekmē cilvēka darba spējas, un bieži vien kolēģi pat nenojauš par šāda veida saslimšanām (piem., šizofrēniju vai depresiju).
Janvāra vidū Labklājības ministrija deinstitucionalizācijas atbalstam rīkotās sabiedrības informēšanas kampaņas “Cilvēks, nevis diagnoze!” ietvaros veica sociālu eksperimentu ar mērķi kliedēt sabiedrībā valdošos mītus un stereotipus un uzsvērt, cik būtiska loma ir apkārtējo attieksmei, lai cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem veiksmīgi iekļautos sabiedrībā.
Veicot sabiedriskās domas izvērtējumu par iedzīvotāju informētību un izpratni par deinstitucionalizācijas (DI) procesu, gandrīz puse (47 %) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzina, ka, viņuprāt, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) bieži nākas saskarties ar negatīvu līdzcilvēku attieksmi (bailes, nepatika, vēlme izvairīties) savu veselības problēmu dēļ. Tikai 5 % aptaujāto uzskatīja, ka sabiedrībā ar attieksmi pret cilvēkiem ar GRT viss ir kārtībā.
“Mēs strādājam pie tā, lai veidotu sabiedrību, kurā ikviens cilvēks ir novērtēts, cienīts un ir ar vienlīdzīgām iespējām. Liela loma šī mērķa sasniegšanā ir arī sabiedrības iesaistei un ikviena sabiedrības locekļa domāšanas un attieksmes maiņai, līdzdalībai un iesaistei procesā. Šis sociālais eksperiments bija veids, kā uzsvērt un parādīt, ka tas, kā mēs pieņemam citādo, ir atkarīgs no mums pašiem. Mēs centāmies pārsteigt klātesošos un likt aizdomāties par tēmām, par kurām ikdienā parasti izvairās runāt,” stāsta labklājības ministre Ramona Petraviča.
Sociālā eksperimenta laikā vienā no Rīgas restorāniem tika saaicināti viesi uz it kā ierastu pasākumu – pusdienām, kurās notika jaunas ēdienkartes degustācija. Restorāna šefpavārs bija izstrādājis ēdienkarti, savukārt eksperimentā iesaistītie pavāri pēc viņa norādēm sagatavoja ēdienus degustācijai. Tikai eksperimenta noslēgumā tika atklāts, ka pavāri, kas gatavojuši maltīti, ir cilvēki ar GRT.
Eksperimenta mērķis bija reālajā laikā salīdzināt, kā mainās cilvēku attieksme, kad viņi par līdzcilvēkiem uzzina kādas specifiskas nianses. Eksperimenta rezultātā tika mudināts aizdomāties par to, ko nozīmē veselīgi uztvert pasaulē atšķirīgo.
Sociālajam eksperimentam apzināti tika izvēlēta vide, kurā ikviens jūtas komfortabli un ērti. Pasākuma laikā klātesošajiem tika jautāts, kādai, viņuprāt, jābūt pavāra personībai. Viesi brīvi dalījās ar saviem priekšstatiem un redzējumu, līdz pasākuma kulminācijā tika atklāts, ka pavāri, kas gatavojuši konkrēto maltīti, ir cilvēki ar GRT.
Pēc patiesības atklāšanas klātesošie apstiprināja, ka sabiedrībā patiešām valda spēcīgi, taču nepamatoti stereotipi par cilvēkiem, kuri ir citādi. Pasākuma viesi atzina, ka cilvēki ar GRT ir tādi paši kā ikviens cits, viņi ir cilvēki, nevis “diagnoze”.
Sabiedriskās domas izvērtējums par iedzīvotāju informētību un izpratni par deinstitucionalizācijas (DI) procesu liecina, ka pusei (51 %) no aptaujas dalībniekiem ir bijusi saskarsme ar cilvēkiem, kuriem ir vai ir bijuši garīgās attīstības vai psihiski traucējumi.
Cilvēki ar GRT ir dažādi, atšķiras viņu intelektuālās attīstības traucējumu pakāpe vai psihiskās slimības smagums un arī cilvēku raksturs. Tomēr neatkarīgi no GRT veida viņu jūtas, vēlmes, emocijas un vajadzība pēc pašizpausmes ir līdzvērtīgas citu cilvēku jūtām, vēlmēm, emocijām un vajadzībām pēc pašizpausmes. Cilvēki ar GRT, ja viņiem tiek nodrošināts nepieciešamais atbalsts, var mācīties, veiksmīgi iekļauties darba tirgū un dzīvot pilnvērtīgu un laimīgu dzīvi.
“Cilvēks, nevis diagnoze!” kampaņas ietvaros paredzēts runāt par cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem, bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu veiksmīgu iekļaušanu sabiedrībā, akcentējot galveno vērtību – cilvēku kā individualitāti.
Sociālā eksperimenta video
Plašāka informācija par kampaņu: http://cilveksnevisdiagnoze.lv/
\Latvijā patlaban ir vairāk nekā 22,5 tūkstoši cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem un 8475 bērni ar funkcionāliem traucējumiem, kam noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte. Sabiedrībā valdošo stereotipu un aizspriedumu dēļ šo cilvēku socializēšanās iespējas nereti ir ļoti ierobežotas. Lai veicinātu iekļaujošas sabiedrības veidošanos, Labklājības ministrija turpina sabiedrības informēšanas kampaņu (deinstitucionalizācijas atbalstam) “Cilvēks, nevis diagnoze!”
“Mēs strādājam pie tā, lai veidotu sabiedrību, kurā ikviens cilvēks ir novērtēts, cienīts un ir ar vienlīdzīgām iespējām – lai cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem varētu saņemt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus savā pašvaldībā, varētu iekļauties sabiedrībā un būt nodarbināti atbilstoši savām spējām; lai bērni ar funkcionāliem traucējumiem varētu saņemt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus savā pašvaldībā un šo bērnu vecāki varētu doties uz darbu; lai bez vecāku gādības palikušie bērni, kas dzīvo institūcijās, varētu saņemt ģimeniskai videi pietuvinātus pakalpojumus. Mūsu ilgtermiņa attīstības virziens ir individualizēts atbalsts iekļaujošā vidē,” uzsver labklājības ministre Ramona Petraviča.
Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) ir dažādi, atšķiras viņu intelektuālās attīstības traucējumu pakāpe vai psihiskās slimības smagums un arī cilvēku raksturs. Tomēr neatkarīgi no GRT veida viņu jūtas, vēlmes, emocijas un vajadzība pēc pašizpausmes ir līdzvērtīgas citu cilvēku jūtām, vēlmēm, emocijām un vajadzībām pēc pašizpausmes. Cilvēki ar GRT, ja viņiem tiek nodrošināts nepieciešamais atbalsts, var mācīties, veiksmīgi iekļauties darba tirgū un dzīvot pilnvērtīgu un laimīgu dzīvi. Tāpēc kampaņas “Cilvēks, nevis diagnoze!” ietvaros īpaši tiek uzsvērta sabiedrības loma cilvēku ar GRT integrācijā sabiedrībā.
“Deinstitucionalizācijas rezultātu ilgtspējai būtiskākie, protams, ir valsts un pašvaldību spertie soļi, taču svarīga ir arī sabiedrības iesaiste un atvērtība – ikviena sabiedrības locekļa domāšanas un attieksmes maiņa, līdzdalība un iesaiste procesā,” par kampaņas mērķiem stāsta labklājības ministre R. Petraviča.
Veselības centra “Vivendi” psihiskās veselības aprūpes virziena vadītāja, psihiatre Dr. Inga Zārde uzsver: “Ja mēs nošķaudāmies, sūdzamies par sāpēm vai drudzi, līdzcilvēki to saprot, mudina doties pie ģimenes ārsta, piedāvā palīdzēt, novēl drīzu izveseļošanos. Diemžēl gadījumos, kad mūs piemeklē psihiski traucējumi, apkārtējie kļūst piesardzīgi, noraidoši, reizēm pat nicīgi un diskriminējoši un pēkšņi sāk saskatīt nevis cilvēku ar viņa unikālo dzīvesstāstu, vēlmēm, vajadzībām, viedokli, sapņiem, bet gan diagnozi.” I. Zārde aicina diagnozi un ārstēšanu atstāt mediķu ziņā, taču paturēt prātā līdzcilvēka individualitāti: “Ikdienā es mudinu mūs visus atcerēties, ka mēs esam cilvēki, mēs esam dažādi un mēs esam unikāli. Esam cieņpilni un labvēlīgi klātesoši ikvienam sabiedrības loceklim, nevērtējot diagnozes, bet gan cilvēkus!”
Arī biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” vadītājs Māris Grāvis uzsver līdzcilvēku attieksmes lomu veiksmīgai cilvēku ar GRT un bērnu ar FT integrācijai sabiedrībā: “Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, saņemot atbalstu, lieliski iedzīvojas un atrod savu vietu sabiedrībā, viņi mācās un māk. Viens no lielākajiem šķēršļiem sekmīgai cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem integrācijai ir sabiedrības izpratnes un iepriekšējas pozitīvas pieredzes trūkums. Aizspriedumi un stereotipi neļauj pieņemt un pastāvēt līdzās. To ir iespējams mainīt ‒ izpratne par cilvēku grūtībām un vajadzībām un saskare ar tām ikdienā ir ceļš uz atbildīgu un izpalīdzīgu sabiedrību. Labie piemēri vairo izpratni un mazina aizspriedumus.”
“Cilvēks, nevis diagnoze!” kampaņas ietvaros paredzēts runāt par cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem, bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu veiksmīgu integrāciju sabiedrībā, akcentējot galveno vērtību – cilvēku kā individualitāti.
Raidījums “Panorāma” vēsta, ka tūkstoš cilvēku uz astoņām vietām – tik lielu konkurenci šogad izturēja tie cilvēki ar īpašām vajadzībām, kuri tika izvēlēti darbam RB kafejnīcā Bruņinieku ielā Rīgā. Šī ir pirmā kafejnīca Latvijā, kurā pārsvarā strādā īpaši cilvēki. Pusgadu nostrādājuši, viņi ne tikai ir priecīgi par paveikto, bet jau plāno nākamo soli – veidot šeit vietu, kur satiksies visi potenciālie darba devēji un ņēmēji. Turpina Aija Kinca.
Mūsu īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniedzam atbalstu arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT, par kuriem sabiedrībā pastāv zināšanu un izpratnes trūkums un nespēja uztvert viņus kā līdzvērtīgus sabiedrības locekļus. Tāpēc turpinām runāt par izplatītākajiem mītiem un stereotipiem, ar kādiem šiem cilvēkiem ikdienā jāsaskaras.
Mīts Nr.3: Ar viņiem nav iespējams normāli sazināties!
Cilvēki ar GRT var uzvesties dažādi, piem., draudzīgāk, bērnišķīgāk un neatbilstoši savam vecumam vai situācijai. Ir iespējama ikdienišķa saziņa, zinot un pieņemot katra cilvēka paradumus un
saziņas īpatnības.
16. decembrī Rīgā, “Trīs brāļu” pagalmā, Skrundas novada pašvaldības aģentūra “Sociālais dienests” kopā ar radošo personību Gundegu Skudriņu un Nodarbinātības valsts aģentūras kolektīvu izdzīvoja savu egles stāstu.
Kā stāsta “Sociālā dienesta” darbinieki: “Egles rotāšanā piedalījāmies kopā ar mūsu mīļajiem jauniešiem. Jā, tieši tik īpaši viņi mums ir. Viņi – personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), pašlaik vecumā no 20-45 gadiem, gan patstāvīgi dzīvojoši, gan ģimenēs izloloti. Pēdējos 4 gadus iesaistām šos jauniešus dažādos projektos, programmās, aktivitātēs, un jau otro gadu organizējam viņiem grupu nodarbības projekta “Kurzeme visiem” ietvaros.
Līdz šim sociālie darbinieki ir atraduši iespējas personām ar invaliditāti darboties ar koku un audumu, bet ar lielu nepacietību gaidām, kad Nīkrāces pagastā varēsim izveidot un uzsākt āra labiekārtošanas darbu specializēto darbnīcu pakalpojumu personām ar GRT. Darbnīcā plānots jauniešiem veidot darba iemaņas ravēšanā, stādīšanā, lapu grābšanā, zāles pļaušanā un augu laistīšanā, iepazīstināt ar dažādu koku, krūmu un augu sortimentu, kā arī sniegt zināšanas par ārstniecības augiem un to pielietojumu dzīvē.
Šīs īpašās Ziemassvētku eglītes stādīšana varētu būt pirmais kopīgais darbs, ko paveiksim, uzsākot specializētās darbnīcas pakalpojumu sniegšanu, kā arī būs pirmais augs, par ko rūpēties, kopt, lolot un rotāt katros nākamajos Ziemassvētkos.”
Brīvprātīgo akcijas laikā “Trīs brāļu” pagalms pārtop par egļu mežu, kurā katru vakaru plkst.19.00 mākslinieku un sabiedrībā pazīstamu cilvēku vadībā viena no eglēm iegūst savu īpašo rotu. Nākamā gada sākumā eglītes dosies uz sociālās aprūpes iestādēm, kur tās tiks iestādītas un priecēs vietējos iedzīvotājus. Mūsu novada “Sociālais dienests”, kur tās stādīšana varētu būt pirmais kopdarbs jaunajā, specializētajā darbnīcā personām ar invaliditāti.
Informāciju apkopoja: Iveta Rozenfelde, Skrundas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste.
