Category Archives: Deinstitucionalizācija (DI)

Skaties.lv: Petraviča: Eiropā jāmaina vide un domāšana, lai cilvēki ar invaliditāti justos iederīgi

Eiropā, tostarp Latvijā, jāmaina vide un domāšana, lai cilvēki ar invaliditāti tajā justos iederīgi, šodien, atklājot konferenci par Eiropas Invaliditātes stratēģiju, sacīja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Viņa norādīja, ka ik gadu personu ar invaliditāti skaits Latvijā un Eiropā pieaug, un arī nākotnes prognozes rādot, ka cilvēku ar invaliditāti skaits turpinās pieaugt. Pēc Petravičas paustā, iemesli tam ir dažādi, tostarp sabiedrības novecošanās, finansiāli apsvērumi, kā arī katra paša atbildība pret savu veselību.

Petraviča informēja, ka apmēram 10% Latvijas iedzīvotāju nepieciešams atbalsts, lai nodrošinātu viņiem iespējas pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā.

Ministre uzsvēra, ka invaliditātes jautājumu apspriešana, lai nodrošinātu cilvēku ar invaliditāti iespēju dzīvot iekļaujošā sabiedrībā, vairs nav “tabu” tēma un neatrodas ārpus politiskās dienaskārtības. Petraviča uzskata, ka šī jautājuma iekļaušana politiskajā dienaskārtībā veicinājusi iekļaujošas vides veidošanos.

Pēc ministres paustā, veidojot nākotnes Eiropu un Latviju, svarīgi domāt ārpus ierastā “rāmja”, lai cilvēkiem ar invaliditāti nodrošinātu iespēju būt tādiem, kādi viņi ir. Šī iemesla dēļ jāmaina vidi un domāšanu, lai cilvēki justos sabiedrībā iederīgi, uzskata Petraviča.

Viņa aicināja cilvēkus būt drosmīgiem un atbildīgiem par saviem pieņemtajiem lēmumiem, kā arī nebaidīties no pārmaiņām.

VIsu rakstu lasiet skaties.lv: https://skaties.lv/zinas/latvija/petravica-eiropa-jamaina-vide-un-domasana-lai-cilveki-ar-invaliditati-justos-iederigi/?fbclid=IwAR0lOghPQMu3pDDI60KVSUGMptvCZm7lqWICenRlzeN2yvsDsUWNdIp6Jd0

Atvērtais pasākums VSAC “Rīga” filiāle “Rīga” – “Piedzīvojums mežā”

Kad: piektdiena, 2.augusts,  plkst. 17:00 – 19:00
Kur: VSAC “Rīga” filiāle “Rīga”
Kapseļu iela 31/18, Riga, Latvia-1084

Pasākumā viesus gaidīs VSAC “Rīga” filiāles “Rīga”, “Pļavnieki”, “Teika” un citu aprūpes centru bērni un darbinieki. Šī ir iespēja brīvā atmosfērā iepazīties ar bērniem, mazināt aizspriedumus par to, kas ir bērns ar funkcionāliem traucējumiem, un apzināt veidus, kā palīdzēt bērniem, tā radot pozitīvu pienesumu gan bērnu, gan savā dzīvē. Pasākuma tālejošais mērķis ir dot iespēju potenciālajām uzņemošajām ģimenēm iepazīties ar aprūpes centros dzīvojošajiem bērniem, lai veicinātu bērnu uzņemšanu ģimenēs.

Pasākums notiks ārā – lūdzam ģērbties atbilstoši laika apstākļiem! Un līdzi groziņā – kā jau allaž – kādu veselīgu našķi!

Visi laipni gaidīti!

Pasākumu rīko LR Labklājības ministrija

Apstiprināti grozījumi Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānā

2019.gada 16.jūlijā Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu attīstības padome apstiprinājusi grozījumus “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas (DI) plānā 2017.–2020.gadam”, kas izstrādāts projekta “Kurzeme visiem” ietvaros. Grozījumi bija nepieciešami, lai pašvaldības varētu saskaņot tajās dzīvojošo bērnu ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un pilngadīgu personu ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) vajadzības ar pašvaldību iespējām un turpinātu iesāktos darbus sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstībai.

Veiktie grozījumi saglabā DI plānā iepriekš nospraustos mērķus, tāpēc Kurzemē līdz 2023.gadam 288 bērni ar FT un 350  personas ar GRT saņems nepieciešamos sabiedrībā balstītos sociālos pakalpojumus pēc iespējas tuvāk savai dzīvesvietai, savukārt 35 personas ar GRT no valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” sāks dzīvi pašvaldībās.

2017.gadā izstrādātais un pērn apstiprinātais Kurzemes plānošanas reģiona DI plāns ir attīstības plānošanas dokuments, kas paredz sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pilnveidi un nepieciešamās infrastruktūras attīstību Kurzemē, lai bērniem ar FT un personām ar GRT būtu pieejams nepieciešamais atbalsts, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi pēc iespējas tuvāk viņu dzīvesvietai.

Ar grozīto Kurzemes reģiona deinstitucionalizācijas plānu un tajā iekļautajiem infrastruktūras risinājumiem iespējams iepazīties tiešsaistē.

Deinstitucionalizācijas procesu Kurzemē plāno un ievieš Kurzemes plānošanas reģions projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.  Valsts mērogā deinstitucionalizācijas procesa ieviešanu koordinē Labklājības ministrija un to īsteno visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos.

Liepājas un Talsu novada pašvaldības aprobēs jaunu pieeju sociālo pakalpojumu nodrošināšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem

Sociālo pakalpojumu attīstības padome ir apstiprinājusi pašvaldības, kuras piedalīsies Individuālā budžeta modeļa izmēģinājumprojektā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem.

Izmēģinājumprojekts tiks īstenots no 2019. gada augusta līdz 2020. gada novembrim 10 Latvijas pašvaldībās, katrā pašvaldībā iesaistot 10 personas ar garīga rakstura traucējumiem.

Pašvaldības, kuras atlasītas dalībai izmēģinajumprojektā: 

Jelgavas pilsētas pašvaldība
Bauskas novada pašvaldība
Liepājas pilsētas pašvaldība
Talsu novada pašvaldība
Daugavpils novada pašvaldība
Balvu novada pašvaldība
Cēsu novada pašvaldība
Gulbenes novada pašvaldība
Ogres novada pašvaldība
Tukuma novada pašvaldība

Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu finansēšanas mehānisms tika izstrādāts Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide” ietvaros ar ESF līdzfinansējumu.  Sociālo pakalpojumu attīstības padome ir saskaņojusi izstrādāto finansēšanas mehānismu, kurš tiks aprobēts izmēģinājumprojektā. Pēc izmēģinājumprojekta tiks vērtēti rezultāti, precizēts izstrādātais mehānisms un izstrādāti priekšlikumi.

Finansēsanas mehānisms – Individuālā budžeta modelis, paredz, ka personai ar garīga rakstura traucējumiem tiek nodrošināts atbalsts – sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi, balstoties uz personas individuālajām vajadzībām pieejamā finansējuma ietvaros. Uzsvars tiek likts uz individuālu pieeju un nepieciešamības gadījumā -individuālu risinājumu meklēšanu. Tiek ņemts vērā personas viedoklis un persona pati piedalās sava atbalsta plāna sastādīšanā.

 

Skaties.lv: Kapseļu ielas bērnu namā īstenots nebijis projekts – radīta ģimeniska vide bērniem

Kapseļu ielas bērnu aprūpes centrā izdevies īstenot Latvijā vēl nebijušu projektu, – tajā gada sākuma tapa dzīvokļi ar cerību, ka pieteiksies sociālie darbinieki, kas būtu gatavi uzņemties rūpes par bērniem un nākt tajos dzīvot kopā ar bērniem.

Kapseļu ielas bērnu aprūpes centra augšstāvs, kur vēl nesen bērni dzīvoja lielās grupās, nu pārveidots par atsevišķiem, plašiem dzīvokļiem. Vienā no tiem jau trīs mēnešus kopā ar četriem bērniem dzīvo sociālā darbiniece – mamma – Sņežana Gluškova. Sņežana uzņēmusies rūpēs par Jāni un Arafiju, kuriem ir pieci gadi, un Oskaru un Raivi, kuriem ir septiņi gadi. Bērniņiem ir smagi garīgās attīstības traucējumi, un viņi visu savu mūžu dzīvojuši bērnu namā.“Bērni ir fantastiski, labi.

Kustamies lēni, bet rezultāti ir ļoti lieli – bērnu attīstība, bērnu veselība, bērnu emocionālais stāvoklis, ko viņi nekad nav piedzīvojuši savā septiņu un piecu gadu mūžā,” stāsta Sņežana. Sieviete saka, ka viņas pienākumos ietilpst tas pats, kas jebkurai mammai – gādāt, lai bērni būtu paēduši, nomazgājušies un saņemtu sirds siltumu un mīlestību.

“Mēs mācāmies nekāpt uz palodzēm. Viņiem viss interesē, viņi ir kā parasti bērni. Jā, viņiem ir diagnozes uz papīra, bet no otras puses, es nezinu bērnu, kurš iet blakus mammai klusu kā manta pie rokas un neko neprasa,” bilst Sņežana.

Ikdienā liels palīgs ir auklītes, kas Žannai nāk talkā pēc maiņu grafika. Vienai gādāt par četriem bērniem būtu pārāk grūti, turklāt kā jau bērni, neiztiek bez ķīviņiem un kaušanās. Lielākoties gan darbs ar bērniņiem sniedz gandarījumu, īpaši, ja redzams, kā viņu veselība un attīstība uzlabojas.

“Kādu mēnesi mācīju bērnu no rīta teikt: “Labrīt! Oskar, es tev došu buču”. Tā turpinājās mēnesis, pēkšņi viņš atnāk no savas gultas pats līdz virtuvei, tajā laikā viņš to nedarīja. Viņš gulēja tik ilgi, kamēr nāku celt ārā no gultas. Un te viņš pēkšņi atnāk blakus, saka: “Labrīt, mamma!” un sniedzas pakaļ bučai. Tas ir foršs rezultāts,” atklāj Sņežana.

Kāpēc Sņežana piekritusi šim nebūt ne vieglajam darbam? Viņa norāda, ka aicinājumu būt par mammu izjutusi sen, taču dzīve tā nav iegrozījusies. Abi ar vīru būtu gribējuši bērnus ņemt pie sevis, taču mājoklis ir krietni par mazu, turklāt Kapseļu ielas aprūpes centrā uz vietas pieejams plašs speciālistu loks, – rehabilitogi, mediķi, kas var palīdzēt jebkurā brīdī.

“Bez vīra es šeit nebūtu, ja viņš nedotu man savu “jā, ej dari, tas  ir tavs aicinājums,” tad manis te nebūtu. Satikšanās nav problēma, jo mēs ejam ārpusē šai ēkai, ir veikali, vīrs arī palīdz fiziski, viņš ir nokārtojis brīvprātīgā statusu, viņš var nākt ciemos un būt kopā ar bērniem, un viņš to arī dara. Pieredzes viņam nav, bet bērni iemāca, viņi parāda, ko viņi grib, ko negrib,” saka Sņežana.

Nākotnē vīzija gan ir, ka dzīvokļos ar bērniem ļautu dzīvot pāriem, kas kopīgi uzņemtos rūpes par bērniem. Likums gan pagaidām to neļauj. Labklājības ministrijā šo ideju it kā atbalsta, taču kavējas ar grozījumiem normatīvajos aktos.

Kapseļu ielas bērnu nama sociālā darbiniece Ēstere Zemīte skaidro: “Pa šiem trim mēnešiem redzam, ka bērni ir uzplaukuši, viņos ir pozitīva attīstība, nu te ir tāda ģimeniska vide. Tas, kas pietrūkst, ka būtu labi, ja tā būtu ģimene, nevis tikai viena sieviete – mamma, bet, ka viņa var nākt kopā ar vīru te dzīvot, un vīrs varētu būt stabils atbalsts un palīgs.

”Labklājības ministrijas pilotprojekts paredz, ka alga sociālajam audzinātājam jeb mammai vai tētim ir 800 eiro uz rokas, bet tajā ir atrēķināta nauda no ēdināšanas, un nav jāmaksā ne īre, ne komunālie rēķini. Projekts darbosies līdz 2020.gada rudenim, un tad tiks izvērtēta tā lietderība.“Bet kas notiks pēc tam, man neviens nevar atbildēt. Protams, bērni pieķeras, sauc mani apzināti vai neapzināti par mammu, atbild uz smaidu,” saka Sņežana.Pēc ilgas pieteikuma izvērtēšanas, jūlijā mammas darbu Kapseļu ielas aprūpes centrā sāks vēl kāda sieviete, kas rūpēsies par trim bērniem.

Visu rakstu lasīt un noskatīties video aicinām skaties.lv portālā: https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/kapselu-ielas-bernu-nama-istenots-nebijis-projekts-radita-gimeniska-vide-berniem/?utm_source=facebook&utm_medium=autopost&utm_campaign=social&utm_content=tv3latvija&fbclid=IwAR2oxMJcBz8HPBD2B9WaHo4ezbLb_YebsSLyUirvJenYDr3_zs1BExrGNjY

 

Atbalsta personas pakalpojums personām ar garīga rakstura traucējumiem

Resursu centrs  “Zelda” izveidojis skaidrojošu video par atbalsta personas pakalpojumu pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kas sniedz palīdzību dažādās dzīves jomās, piemēram:

✔️ naudas plānošanā;
✔️darba meklēšanā;
✔️veselības aprūpes jautājumos un citās.

Vairāk informācijas: Resource Center for People with Mental Disability, ZELDA un https://bit.ly/2K85JRv

Konsultācijās Kurzemē iedrošina potenciālos aizbildņus, adoptētājus un audžuģimenes

“Kas nepieciešams un kā pēc iespējas ātrāk palīdzēt bērnam labi un komfortabli iejusties ģimenes vidē?” – ar šādu jautājumu pie speciālistiem bezmaksas konsultācijās 7 Kurzemes pašvaldībās vērsušies potenciālie aizbildņi, adoptētāji un audžuģimenes. Lai veicinātu bērnu skaita samazināšanos institūcijās un to nonākšanu ģimenēs, iespēja saņemt apmaksātas psihologa, jurista un sociālā darbinieka konsultācijas tika nodrošināta Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros. Konsultācijas gada laikā vēlējās un saņēma 27 cilvēki, kas ir aizdomājušies par adopciju, kļūšanu par aizbildņiem vai audžuģimeni.

“Bieži no kļūšanas par aizbildi, adoptētāju vai audžuģimeni attur nevis finansiāli iemesli, bet gan uztraukums un bailes no nezināmā, piemēram, neskaidrības par likumisko procesu norisi. Tāpēc sadarbībā ar biedrību “Piecas izaugsmes formulas” no pērnā gada aprīļa līdz šī gada jūnijam nodrošinājām iespēju interesentiem konsultēties ar 3 speciālistiem – psihologu, sociālo darbinieku un juristu, kuri ar savām zināšanām un pieredzi var sniegt nozīmīgu atbalstu,” skaidro Inga Kalniņa, Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja.

Visbiežāk no piedāvātajiem speciālistiem potenciālie aizbildņi, adoptētāji un audžuģimenes izvēlējušies konsultēties ar psihologu – kopumā sniegtas 28 konsultācijas 49 stundu garumā. Šī speciālista atbalsts galvenokārt bijis nepieciešams, lai censtos pārvarēt satraukumu par bērna ienākšanu ģimenē vai saņemtu atbildes par pieņemamā bērna audzināšanu un savstarpējām attiecībām. Savukārt 17 konsultācijās ar sociālo darbinieku 28 stundu garumā lielākoties runāts par bērna dažādajiem vajadzību līmeņiem un to, kā sniegt bērnam nepieciešamo atbalstu, pelnīto uzmanību un patiesu maigumu. Potenciālie aizbildņi, adoptētāji un audžuģimenes devušies arī pie jurista, lai kopumā 14 konsultācijās 28 stundu garumā runātu par jautājumiem, kas saistīti ar juridisko atbildību par bērnu.

“Konsultāciju apmeklētāji norādījuši,  ka ir saņēmuši noderīgu informāciju gan par to, kā noris process bērna uzņemšanai ģimenē, gan ar ko sākt. Tas dod cerību, ka mums izdevies spert nelielu soli, lai bērnu skaits institūcijās tomēr samazinātos,” piebilst. I.Kalniņa.

Potenciālajiem adoptētājiem, aizbildņiem un audžuģimenēm arī turpmāk būs pieejams atbalsts.  Kurzemē pašlaik darbojas 4 Ārpusģimenes atbalsta centri – Kuldīgā, Liepājā, Talsos un Ventspilī, kas nodrošina apmācības un sniedz psihosociālo atbalstu audžuģimenēm, aizbildņiem, viesģimenēm un adoptētājiem. Savukārt projekta “Kurzeme visiem” ietvaros atbalsts turpmāk tiks nodrošināts, organizējot informatīvus, izglītojošus un motivējošus pasākumus. “Konsultācijās potenciālie aizbildņi un audžuģimenes ir norādījuši, ka vēlētos satikt esošās audžuģimenes un uzklausīt viņu vērtīgo pieredzi. Arī mēs uzskatām, ka jau esošie aizbildņi, adoptētāji un audžuģimenes var sniegt nozīmīgu atbalstu un iedrošinājumu, lai izšķirīgais lēmums – uzņemt bērnu savā ģimenē – tiktu pieņemts. Šobrīd veicam nepieciešamos gatavošanās darbus, lai jau drīzumā Kurzemē šādas tikšanās varētu organizēt,” noslēgumā piezīmē I.Kalniņa.

Projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. – 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.  Vairāk par “Kurzeme visiem” var uzzināt: www.kurzemevisiem.lv

Izziņai:

Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sadarbībā ar biedrību “Piecas izaugsmes formulas” kopumā sniegtas 59 (28 psihologa,  14 jurista un 17 sociālā darbinieka) konsultācijas 105 stundu apjomā 27 potenciālajiem aizbildņiem, adoptētājiem un audžuģimenēm 7 Kurzemes pašvaldībās – Dundagas, Kuldīgas, Pāvilostas, Saldus un Talsu novados, kā arī Liepājas un Ventspils pilsētās.

Publikāciju sagatavoja:

Laura Homka, projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste

Festivālā “Lampa” runās par deinstitucionalizāciju, psihisko veselību un vides pieejamību

Sarunu festivālā “Lampa”, kas 28. un 29.jūnijā norisināsies Cēsīs, piedalīsies Labklājības ministrija (LM) kopā ar Veselības ministriju (VM), lai interesantā un izglītojošā divu dienu programmā kopā ar nozares ekspertiem runātu un diskutētu par sabiedrībai aktuāliem jautājumiem –  deinstitucionalizāciju, psihisko veselību un vides pieejamību. Programmas ietvaros iekļautas arī konsultācijas ar ekspertiem  par psihiskās veselības un sociālo pakalpojumu jautājumiem, radošās darbnīcas, mūzikas grupas “Zvaigžņu dzirksts” akustisko koncerts, izrādes bērniem un vecākiem “Pavasaris un kaka” un Signes Baumanes animācijas filmas ”Akmeņi manās kabatās”‘ demonstrācija.

Kā norāda Labklājības ministrija, cilvēka dzīve ir sarežģīta un skaista vienlaikus, blakus uzvarām bieži mājo sarežģījumi un sāpes. Psihiska saslimšanas, izdegšanas sindroms, atstumtība un stereotipi rada dziļas brūces un vientulību. Dažkārt nepieciešams tikai mazliet drosmes, lai skaļi runātu par lietām, kas sāp, grauž un spiež pie zemes. Drosme runāt, drosme tuvoties un drosme būt un dzīvot nekaunoties.

Plašāk ar Sarunu festivāla programmu un  LM un VM plānotajām aktivitātēm var iepazīties: https://bit.ly/2W6Mxwh

Īss pārskats par programmā plānoto:

28.06.2019.

12:30 – 13:45 Saruna “Garīga rakstura traucējumi mūsdienu Latvijā – pieredzes, stereotipi, atbalsta iespējas”

14:00 – 15:30 Saruna “Cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem tuvinieki un izdegšana. Kas tas ir un ko ar to darīt?”

16:00 – 17:30 Saruna “Garīga rakstura traucējumi mākslā. Ko cilvēkiem dod izpratne par citu cilvēku sāpēm, grūtībām?”

18:00 – 19:30 Saruna “Tiesības un iespējas uz vienlīdzīgu dzīvi jeb deinstitucionalizācijas process: Skandināvijas, Latvijas, Čehijas piemēri”

20:00 – 21:30 Mūzikas grupas “Zvaigžņu dzirksts” akustiskais koncerts

20:00 – 21:30 Signes Baumanes animācija filma “Akmeņi manās kabatās”

29.06.2019.

11:00 – 12:30 Izrāde bērniem “Kaka un Pavasaris”

13:00 – 14:30 Saruna “Sarežģītā bērnība – mobings skolā un internetā”

15:00 – 16:30 Saruna “Bērni ar invaliditāti – nozīmīga sabiedrības daļa jeb kā sekmīgi iekļaut un atbalstīt?”

17:00 – 18:30 Saruna “Vides pieejamība kā priekšnoteikums iespējai būt līdzvērtīgam sabiedrības loceklim”

19:00 – 21:00 Radošas meistarklases pieaugušajiem un bērniem

La.lv: Atklāta Baltijā pirmā kafejnīca, kurā lielāko daļu pienākumu veic cilvēki ar invaliditāti

Rīgā atklāta pirmā kafejnīca Baltijā, kurā lielākā daļa personāla ir cilvēki ar īpašām vajadzībām. Lai gan Eiropā šāda tipa kafejnīcas jau darbojas, Latvijas kontekstā uzņēmums noteikti ir unikāls.

Turpmāk “RB Cafe” ik dienu taps kafija un gardi konditorejas izstrādājumi, kurus savām rokām gatavos un pasniegs apņēmīgi cilvēki ar intelektuālas attīstības vai funkcionāliem traucējumiem.

Lauž stereotipus par invaliditāti

Ne velti jaunatvērtās vietas devīze ir “īpaša vieta, īpašiem cilvēkiem”. Jo patiesi – nelielajā, bet mājīgajā kafejnīca Bruņinieku ielā valda īpaša atmosfēra.

Tajā darbojas deviņu cilvēku komanda, no kuriem seši ir invalīdi – sirgst ar intelektuālās attīstības traucējumiem, funkcionālām vai garīga rakstura problēmām.

Lai viss noritētu pēc iespējas raitāk un ērtāk, šiem darbiniekiem palīdz profesionāls konditors, sociālais darbinieks un atsaucīgais kafejnīcas vadītājs, kas ir arī idejas autors – Māris Grāvis.

“Esam radījuši vietu, ar kuras palīdzību vēlamies pierādīt apkārtējiem, ka arī cilvēki ar invaliditāti var integrēties darba tirgū un strādāt,” akcentē biedrības “Rūpju bērns” valdes priekšsēdētājs M. Grāvis.

Atverot kafejnīcu, viņš lauž stereotipus un aicina arī citus darba devējus sekot viņa piemēram, jo arī cilvēki ar īpašām vajadzībām var būt ļoti noderīgi darba tirgum. Īpaši mūsdienu situācijā, kad viscaur Latvijā uzņēmēji izjūt akūtu darbaspēka trūkumu.

Viss rakstu lasiet: www.la.lv