Category Archives: Deinstitucionalizācija (DI)

Lsm: plašāks adoptētāju loks varēs saņemt paternitātes pabalstu

Adoptētājs pēc bērna vecumā līdz 18 gadiem adopcijas varēs doties 10 dienu atvaļinājumā un par šo periodu no valsts saņemt paternitātes pabalstu. Šādas likumu izmaiņas ceturtdien, 6.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma Saeima, informēja parlamentā.

Atbilstoši grozījumi Darba likumā un likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” stāsies spēkā šā gada 1.septembrī.

Līdz šim 10 dienu atvaļinājums saistībā ar bērna adopciju pienācās tikai gadījumā, ja adoptētais bērns ir vecumā līdz trim gadiem.

Saeimas deputāti cer, ka šādas izmaiņas parādīs, ka valsts ne tikai vārdos, bet arī darbos virzās uz principu, ka bērniem pēc iespējas jānodrošina iespēja augt ģimeniskā vidē.

Kā norādīts grozījumu anotācijā, 2018.gadā Latvijā tika adoptēti 102 bērni, no kuriem 70 bija vecumā no trīs līdz 18 gadiem.

Uzsākta pakalpojumu infrastruktūras izveide cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem

Ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu piecos plānošanas reģionos tika izstrādāti deinstitucionalizācijas plāni, kas paredz Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) investīcijas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūrā 78 pašvaldībās. Attiecīgi līdz 2022. gada beigām tiks radīta sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūra, kur cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, bērni ar funkcionāliem traucējumiem un bez vecāku gādības palikušie bērni varēs saņemt pakalpojumus, kas dod iespēju dzīvot ģimeniskā vidē, attīstīt un pielietot savas prasmes.

Deinstitucionalizācijas plāni paredz, ka investīcijas, galvenokārt ap 70 procentiem, plānotas sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidei cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kas ir vismazāk aizsargātākā un dažādiem aizspriedumiem apvītākā sabiedrības grupa. Ar ERAF finansējumu pašvaldības plāno veidot grupu dzīvokļus, kur cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem var dzīvot patstāvīgi, bet vienlaikus saņemt individuālu aprūpi un atbalstu sociālo problēmu risināšanā, sadzīves un sociālo prasmju attīstīšanā, kā arī dienas aprūpes centrus un specializētās darbnīcas, kur jēgpilni pavadīt dienu un attīstīt savas prasmes. Šie ir atbalsta instrumenti jeb pakalpojumi, lai cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem varētu dzīvot pilnvērtīgu un kvalitatīvu dzīvi kā ikviens cilvēks.

Nozīmīga investīciju daļa, ap 20 procentiem, paredzēta pakalpojumu infrastruktūrā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, veidojot gan dienas aprūpes centrus, gan arī centrus dažādu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai, piemēram, psihologa, logopēda un citu speciālistu konsultācijas.

Lai gan pēdējo gadu laikā būtiski ir samazinājies institucionālā aprūpē ievietoto bērnu skaits, joprojām ir problemātiski šiem bērniem atrast jaunu ģimeni uzreiz pēc šķiršanas no bioloģiskās ģimenes. Lai bērnu dzīves apstākļi būtu maksimāli pietuvināti ģimenes dzīves apstākļiem, esošo bērnu aprūpes centru vietā pašvaldības radīs mazākas, ģimeniskai videi pietuvinātas mājas, kur vienā grupā nedzīvo vairāk par astoņiem bērniem. Vienlaikus jauniešiem, kuriem ir vismaz 15 gadi un nav iespējams atgriezties ģimenē vai atrast jaunu ģimeni, pašvaldības veidos īpašas nelielas jauniešu mājas, kurās dzīvo ne vairāk kā 12 jaunieši. Ar speciālistu atbalstu jaunieši iegūs prasmes patstāvīgai dzīvei sabiedrībā.

Rundāles novada dome un Lubānas novada pašvaldība kā pirmās parakstīja vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un uzsākušas infrastruktūras izveides projektus. Rundāles novada Saulaines sociālā centra ēkā un Lubānas novada pašvaldības ēkā Indrānu pagasta “Eglāji 1” paredzēts izveidot dienas aprūpes centru cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kur viņi varēs saņemt aprūpi, sevi attīstīt un saturīgi pavadīt brīvo laiku.

Atbalsts projektu īstenošanai paredzēts ES fondu pamata plānošanas dokumenta – darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.3.1.1. pasākumā “Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai”, kur pieejams finansējums 44 miljoni eiro, t.sk. ERAF – 38 miljoni eiro.

 

Informācijas avots: Latvijas Republikas Labklājības ministrija

Raksts pieejams ministrijas mājas lapā.

 

Noteikta kārtība, kādā piešķirs un izmaksās bērna adopcijas pabalstu

Saeimā pieņemtie grozījumi “Valsts sociālo pabalstu likumā” paredz jaunu atbalsta mehānismu adoptētājiem pēc tiesas sprieduma par adopcijas apstiprināšanu spēkā stāšanās. No 2019. gada 1. jūlija līdz ar to tiek ieviests jauns pabalsta veids – bērna adopcijas pabalsts. 

Lai nodrošinātu bērna adopcijas pabalsta ieviešanu, otrdien, 23. aprīlī, valdības sēdē pieņemti Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā bērna adopcijas pabalstu”.

Pabalsta apmērs mēnesī būs atkarīgs no bērna vecuma. Katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai tas būs 25 procentu apmērā no Ministru kabineta (MK) noteiktās minimālās mēneša darba algas. Kamēr minimālā alga valstī ir 430 eiro, šis pabalsts būs 107,5 eiro mēnesī. Katram bērnam no septiņu gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai pabalsts būs 30 procentu apmērā no MK noteiktās minimālās mēneša darba algas (129 eiro mēnesī).

Noteikumi paredz, ka pabalstu apmēru pēc labklājības ministra ierosinājuma MK varēs pārskatīt atbilstoši valsts budžeta iespējām, izvērtējot ekonomisko situāciju valstī un ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes noteikto vidējo faktisko patēriņu cenu indeksu.

Bērna adopcijas pabalstu piešķirs un izmaksās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) uz personas iesnieguma pamata. Adopcijas pabalsta piešķiršanu un izmaksu par periodu no 2019. gada 1. jūlija VSAA uzsāks ne vēlāk kā no 2019. gada 1. oktobra. Šis laiks vajadzīgs, lai VSAA veiktu nepieciešamās izmaiņas informācijas sistēmās.

 

Informācijas avots: Latvijas Republikas Labklājības ministrija

http://lm.gov.lv/lv/aktuali/presei/91263-noteikta-kartiba-kada-pieskirs-un-izmaksas-berna-adopcijas-pabalstu

Projekta “Kurzeme visiem” partneri pārrunā paveikto un iedvesmojas turpmākajiem darbiem

27.martā Talsos uz šogad pirmo tikšanos pulcējās Kurzemes reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” partneri – pašvaldību un valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” pārstāvji, lai pārrunātu projektā paveikto un darāmo, kā arī iepazītos ar Ģimeņu un bērnu attīstības centra “Brīnumiņš” un tās jaunās struktūrvienības – Ģimeņu atbalsta centra – darbību.  Tikšanās laikā projekta partneri dalījās līdzšinējā pieredzē par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), bērniem ar funkcionāliem traucējumiem  (FT) un bērnu ar FT vecākiem.

Par projekta “Kurzeme visiem” ieviešanas aktualitātēm, jau paveikto un vēl paveicamo stāstīja Kurzemes plānošanas reģiona projekta vadītāja Inga Kalniņa. Kopumā 2018.gadā  vairāk nekā 150 bērni ar FT un 47 viņu vecāki, kā arī 50 personas ar GRT saņēmušas no projekta apmaksātus pakalpojumus 14 Kurzemes pašvaldībās. Viņa pateicās pašvaldībām, kurās projekta ietvaros jau tiek sniegti sociālie pakalpojumi, un aicināja būt vēl aktīvākiem, lai vēl vairāk kurzemniekiem būtu iespēja izmantot projektā pieejamos pakalpojumus.

Tikšanās dalībnieki ar interesi klausījās Kuldīgas novada pašvaldības pieredzi par atbalsta grupu nodarbību organizēšanu personām ar GRT. Kā uzsvēra Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests” sociālā darbiniece Ineta Eņģele, atbalsta grupu nodarbības bija vērstas uz izaugsmi, lai to dalībnieki var iekļauties sabiedrībā. To laikā 6 personas ar GRT mācījās pazīt emocijas un tās izteikt, veidot saskarsmi ar citiem, kā arī par dažādām ikdienai nozīmīgām tēmām, piemēram, iepirkuma saraksta veidošanu un citām. Kā norādīja I. Eņģele, dalībnieki ļoti atzinīgi novērtēja nodarbības, tāpēc šobrīd turpinās darbs, lai nodrošinātu atbalsta grupas darbību personām ar GRT arī 2019.gadā.

Savukārt vērtīgā pieredzē par pakalpojumu sniegšanu projekta “Kurzeme ietvaros” bērniem ar FT un viņu vecākiem dalījās Liepājas pilsētas domes Sociālā dienesta sociālo pakalpojumu daļas vecākā sociālā darbiniece Kristīna Šaripo. Viņa uzsvēra, ka jāizmanto dažādi informācijas kanāli, lai sasniegtu vecākus un informētu par pieejamajām atbalsta iespējām projektā un ārpus tā, un īpaši nozīmīgs ir personiskais kontakts, uzrunājot un motivējot vecākus izmantot projektā pieejamos sociālos pakalpojumus.

Ar Ģimeņu un bērnu attīstības centru “Brīnumiņš” un tā darbību iepazīstināja tā dibinātāja un vadītāja Agnese Kviese. Viņa pastāstīja, kā no nodarbībām pašiem mazākajiem “Brīnumiņš” izaudzis par dienas aprūpes centru bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām un pērnā gada decembrī kļuvis arī par Ģimeņu atbalsta centru. Šobrīd “Brīnumiņa” dienas aprūpes centrā atbalstu regulāri saņem 36 bērni un jaunieši ar invaliditāti gan no Talsu novada, gan arī citiem tuvākajiem novadiem. Tikšanās dalībnieki iepazinās ar jaunajām, daudz plašākām “Brīnumiņa” telpām, uz kurām centrs pārcēlās šī gada sākumā, un  A.Kviese pastāstīja par dažādajiem pakalpojumiem, kas “Brīnumiņā” pieejami, piemēram, smilšu un spēļu terapijas, canis terapija, fizioterapija un citas, un ieskicēja ģimeņu un bērnu attīstības centra turpmākos plānus. Savukārt kopš Ģimeņu atbalsta centra dibināšanas izdevies piesaistīt jau 7 jaunas audžuģimenes un aprīlī tiks uzsāktas pirmās apmācības potenciālajām audžuģimenēm.  “Brīnumiņš” sagaida, ka pēc tām ģimeni varētu iegūt 15 ārpusģimenes aprūpē esoši bērni.

Pasākuma darba materiāli:

Par projektu

Kurzemē projekta “Kurzeme visiem” ietvaros tiek palielināta ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamība dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 01.07.2015. līdz 31.12.2023.gadam īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Latvijā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstību koordinē Labklājības ministrija, un to īsteno visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos.

Vairāk par projektu: www.kurzemevisiem.lv vai Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.

Papildu informācijai:

Laura Homka, projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste, e-pasts: laura.homka@kurzemesregions.lv

Infografika: kā kļūt par krīzes audžģimeni

Latvijas Republikas Labklājības ministrija sagatavojusi infografiku par krīzes daudžuģimeni.

Stājoties grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā, ar 1. jūliju tika ieviesti divi specializēto audžuģimeņu veidi. Viens no tiem ir krīzes audžuģimenes, kurām jāuzņem bērns (t.sk. zīdainis, no vardarbības cietušais, ar funkcionāliem traucējumiem) jebkurā diennakts laikā.

 

Labklājības ministrija pateicas par ieguldījumu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstībā

Labklājības ministrija (LM) nosūtījusi vēstuli plānošanas reģioniem un pašvaldībām, lai pateiktos par kvalitatīvo darbu un nozīmīgo ieguldījumu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstībā.
Projektu* ietvaros pašvaldības ir veikušas mērķa grupas personu apzināšanu un laika periodā līdz 2018.gada 31.decembrim visā Latvijā sekmīgi nodrošinājušas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu 650 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un 285 personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT).

LM norāda: “Paveiktais ir veicinājis ne tikai snieguma ietvara uzraudzības rādītāju izpildi, bet arī, nodrošinot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar GRT un bērniem ar FT, sniedz palīdzību un atbalstu Latvijas neaizsargātākajām sabiedrības grupām un lauž aizspriedumus un aplamus stereotipus par šo cilvēku spējām sekmīgi iekļauties sabiedrībā. Esam patiesi gandarīti, ka ar savu nesavtīgo darbu veicināt humānas, iekļaujošas un mūsdienīgas sabiedrības veidošanos.”

LM pateicību saņēmušas 7 lielas un mazas Kurzemes reģiona pašvaldības – Liepājas un Ventspils pilsētas, kā arī Kuldīgas, Rucavas, Saldus, Skrundas un Talsu novadi.

 

*Kurzemē ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamība dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem tiek palielināta projekta “Kurzeme visiem” ietvaros. To īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Latvijā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstību koordinē Labklājības ministrija, un to īsteno visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos.

Informācija pašvaldībām: stājušies spēkā MK noteikumi par valsts atbalsta piešķiršanas kārtību pašvaldībām par sociālo pakalpojumu nodrošināšanu personas dzīvesvietā

Labklājības ministrija radusi iespēju īstenot principu nauda seko klientam (NSK). No 2019.gada 1.janvāra ir spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr.797 “Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība pašvaldībām par sociālo pakalpojumu nodrošināšanu personas dzīvesvietā”. Tie nosaka:

  • valsts piešķirtā atbalsta apmēru pašvaldībām, kuras nodrošina sociālos pakalpojumus personas dzīvesvietā Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma1 panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4. punktā minētajām personām, kas nesaņem valsts vai pašvaldības finansētus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumus;
  • kritērijus valsts atbalsta apmēra noteikšanai;
  • valsts atbalsta piešķiršanas kārtību.

Ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr.797 detalizēti iespējams iepazīties likumi.lv: https://likumi.lv/ta/id/303855-valsts-atbalsta-pieskirsanas-kartiba-pasvaldibam-par-socialo-pakalpojumu-nodrosinasanu-personas-dzivesvieta

Valsts atbalsts tiešā veidā saistīts ar MK 16.06.2015. noteikumu Nr.313 19.1.7.1.punkta nosacījumiem par pakalpojumu sniegšanu personām ar GRT pēc kompensācijas saņemšanas projekta “Kurzeme visiem” ietvaros.

Diena.lv: No aprūpes iestādēm patstāvīgā dzīvē

Laikraksta “Diena” portāls www.diena.lv  2019.gada 2.janvārī publicējis rakstu “No aprūpes iestādēm patstāvīgā dzīvē” par deinstitucionalizācijas procesu, kas paredz, ka līdz 2020.gadam daļa personu ar garīga rakstura traucējumiem, kas šobrīd saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes centros, atgrieztos dzīvē sabiedrībā.

Integrēs darba un sociālajā dzīvē

Aprūpes iestādēs (valsts finansētās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās) pakalpojumus šobrīd saņem 4534 pilngadīgi cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem (cilvēki gan ar garīgās attīstības, gan psihiskiem traucējumiem). Deinstitucionalizācijas projekti paredz attīstīt un sniegt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, tādus kā dienas aprūpes centrs, grupu dzīvoklis, specializētās darbnīcas u. c., 2100 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, t. sk. 1400 cilvēkiem, kas dzīvo pašvaldībās, un 700 cilvēkiem, kas uz dzīvi pašvaldībās pāries no aprūpes institūcijām. Līdz šim dalībai DI projektos ir pieteikušies un individuālo vajadzību izvērtēšana un individuālo atbalsta plānu izstrāde ir veikta 1938 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, no tiem 580 dzīvo institūcijās, stāsta Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Kristīne Lasmane.

“DI projektu galvenais mērķis ir novērst situāciju, ka cilvēkam ir jāpārceļas uz dzīvi institūcijā, jo dzīvesvietā nav pieejams pietiekams atbalsts un vajadzībām atbilstoši sociālie pakalpojumi. Papildus tam ir svarīgi, lai cilvēki, kas iziet no institūcijām, saņemtu viņiem nepieciešamo atbalstu dzīvesvietā. Tas ir svarīgi, jo neatkarīgi no DI projektu aktivitātēm ik gadu vidēji 60 cilvēku pārceļas no dzīves institūcijā uz dzīvi sabiedrībā. Šo projektu uzdevums ir sniegt papildu atbalstu cilvēkiem, kas vairs nevēlas dzīvot institūcijā, – gan gatavojoties pārejas procesam, gan saņemot sociālos pakalpojumus pēc neatkarīgas dzīves uzsākšanas,” skaidro Lasmane.

Visu rakstu lasiet Diena.lv portālā tiešsaistē: https://www.diena.lv/raksts/dzivesstils/veseliba/no-aprupes-iestadem-patstaviga-dzive-14211733

Informācija pašvaldībām, kas DI ietvaros pilnveido infrastruktūru: izmaiņas MK noteikumos Nr.871

Vēršam uzmanību, ka 2018.gada 11.decembrī pieņemti grozījumi un ar 2018.gada 20.decembri ir stājušās spēkā izmaiņas Ministru Kabineta noteikumos Nr.871 (par ERAF ieguldījumiem DI plānu īstenošanā). Aicinām ar grozījumiem iepazīties tās pašvaldības, kas attīsta infrastruktūru sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai projekta “Kurzeme visiem” ietvaros saskaņā ar KPR DI plānu.

Būtiskākās izmaiņas:

  • Projektu iesniegumu atlasei mainīts termiņš – projektu iesniegumu atlasi pirmajā un otrajā atlases kārtā noslēdz 12 mēnešu laikā pēc attiecīgā plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna apstiprināšanas. Detalizēta informācija iegūstama no CFLA.
  • Noteikumi papildināti ar 50.10 un 50.11.punktu, kas ietver arī nosacījumus par maksas pakalpojumu sniegšanu, ja DI plānā noteiktais mērķa grupas personu skaits ir atšķirīgs/mazāks jeb nenodrošina pilnu infrastruktūras noslodzi.
  • ēku un zemes īpašumtiesībās.

Ar MK noteikumiem Nr.871 un to grozījumiem var iepazīties:  https://likumi.lv/doc.php?id=287725