Category Archives: Personas ar GRT

Deinstitucionalizācijas procesā Talsu novadā infrastruktūras pilnveidē investēs vairāk nekā pusmiljonu eiro

Talsu novadā saskaņā ar apstiprināto “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānu 2017. – 2020.gadam” paredzēts investēt aptuveni 618,4 tūkstošus eiro infrastruktūras izveidei, lai sniegtu sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus pašvaldībā dzīvojošām personām ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un izveidotu jauniešu māju.

“Deinstitucionalizācijas procesa ietvaros Latvijā, tostarp arī Kurzemē tiek pilnveidota sociālo pakalpojumu sistēma, lai personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem būtu pieejams nepieciešamais atbalsts pēc iespējas tuvāk viņu dzīvesvietai. Ar Eiropas Savienības un valsts atbalstu un pašvaldības finansējumu sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi tiks pilnveidoti arī Talsu novadā, palīdzot pašvaldības iedzīvotājiem dzīvot pilnvērtīgāku dzīvi,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta ”Kurzeme visiem” vadītāja Inga Kalniņa.

“Talsu novadā plānojām nepieciešamos infrastruktūras risinājumus, ņemot vērā novada iedzīvotāju vajadzības un pašvaldības iespējas. Izvēlētie risinājumi  – dienas aprūpes centrs, grupu dzīvokļi, specializētās darbnīcas un “atelpas brīdis” – sniegs mūsu novadā dzīvojošiem pieaugušajiem un bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenēm nepieciešamo atbalstu. Savukārt jauniešu māja nodrošinās ģimenisku vidi jauniešiem no 15 gadu vecuma, kam ir risks nonākt bērnu sociālās aprūpes centros. Šobrīd turpinās darbs pie detalizētu infrastruktūras izmaiņu dokumentu izstrādes, lai drīzumā varam sākt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo ēku pārbūvi,” skaidro Talsu novada Sociālā dienesta vadītājas vietniece Ilze Kārklevalka.

Investējot aptuveni 306 tūkstošus eiro, pašvaldība pārbūvēs ēku Mīlenbaha ielā Talsos un pārveidos to par dienas aprūpes centru ar 15 vietām, kur sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, sociālo prasmju attīstība, izglītošana un brīvā laika pavadīšanas iespējas tiks nodrošinātas vismaz 23 novadā dzīvojošām pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem. Daudzdzīvokļu mājās Ģibuļu pagasta Pastendē un Lībagu pagasta Mundigciemā, ieguldot aptuveni 85 tūkstošus eiro, tiks veidoti grupu dzīvokļi, kur tiks nodrošināts ikdienā nepieciešamais individuālais atbalsts 8 pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem. Savukārt, investējot 160,9 tūkstošus eiro Talsu novadā tiks izveidotas 3 specializētās darbnīcas ar kopumā 25 vietām, kur personas ar garīga rakstura traucējumiem varēs iemācīties darba dzīves ritmu un prasmes, lai vēlāk veiksmīgāk iekļautos darba tirgū. Specializētās darbnīcas tiks veidotas Vandzenes pagastā,  veselības centra telpās Talsos un Strazdes pagasta Kāķīšos.

Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem Talsu pašvaldība, ieguldot aptuveni 35,2 tūkstošus eiro, pārbūvēs pašreizējo Strazdes bērnu  namu, kur pielāgos telpas, lai varētu nodrošināt “atelpas brīža” pakalpojumu vienlaicīgi 5 bērniem. Pakalpojuma mērķis ir nodrošināt īslaicīgu diennakts sociālo aprūpi un rehabilitāciju vismaz 33 bērniem ar īpašām vajadzībām, sniedzot atelpu ģimenei un piederīgajiem uz laiku  līdz 30 diennaktīm gadā. Pakalpojums būs pieejams arī citu pašvaldību bērniem un viņu ģimenēm.

Jauniešiem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu un šobrīd dzīvo vai ir risks nonākt bērnu sociālās aprūpes centros, investējot aptuveni 30 tūkstošus eiro, Talsu pašvaldība Valdemārpilī veidos jauniešu māju ar trim vietām. Šai vajadzībai tiks pārbūvēts viens no daudzdzīvokļu mājas dzīvokļiem, kur, izveidojot ģimenisku vidi un sniedzot nepieciešamo atbalstu, jauniešiem būs iespēja apgūt patstāvīgai dzīvei nepieciešamās iemaņas.

Talsos projekta “Kurzeme visiem” ietvaros apmaksātus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, kam nav nepieciešama infrastruktūras izveide,  jau saņem 11 bērni ar funkcionāliem traucējumiem, 2 viņu vecāki un 1 persona ar garīga rakstura traucējumiem. Arī kaimiņu pašvaldībās – Dundagas, Mērsraga un Rojas novados projekta “Kurzeme visiem” ietvaros tiek sniegti sociālie pakalpojumi 5 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

Šī gada 5.oktobrī Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu attīstības padome apstiprināja “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānu 2017.–2020.gadam”. Deinstitucionalizācijas procesā Kurzemē kopumā plānots investēt gandrīz 14 miljonus eiro Eiropas Savienības fondu, valsts un pašvaldību līdzekļu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas pakalpojumu uzlabošanai Kurzemē un infrastruktūras attīstīšanai 11 Kurzemes pašvaldībās – Aizputes, Dundagas, Kuldīgas, Priekules, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu un Ventspils novados, kā arī Liepājas un Ventspils pilsētās.

Garīga rakstura traucējumi ir psihiska saslimšana vai intelektuālās attīstības traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un aprūpēt sevi, taču, sekmīgi, ārstējot un atbalstot, tas netraucē cilvēkam dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Garīga rakstura traucējumi ir, piemēram, depresija, šizofrēnija, Dauna sindroms, autisms, stresa radīti traucējumi, veģetatīvā distonija un citi.

Deinstitucionalizācijas procesu Kurzemē projekta “Kurzeme visiem” ietvaros īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Latvijā deinstitucionalizācijas procesa ieviešanu koordinē Labklājības ministrija, un to īsteno visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos.

LA.lv: Uzņēmēji var saņemt atbalstu, nodarbinot cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem

Iemesli tam, kādēļ cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) ir nonākuši ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, ir dažādi. Lai institūcijās nonākošo personu skaits mazinātos, Latvijā šiem cilvēkiem tiek attīstīti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi, kā arī ir izveidotas dažādas prasmju apmācību programmas. Tomēr izšķiroša loma viņu tālākajā integrācijā ir arī darba devējiem, kuri var dot iespēju sevi pierādīt cilvēkiem ar GRT, ļaujot viņiem sniegt savu pienesumu darba tirgū, dzīvojot pilnvērtīgi un patstāvīgi.

vairāk lasiet portāla la.lv rakstā: “Uzņēmēji var saņemt atbalstu, nodarbinot cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem“.

 

lsm.lv: Kā sabiedrībā iekļaujas cilvēki ar garīgā rakstura problēmām: Ņinas un Silvijas stāsts

Deinstitucionalizācija paredz sabiedrībā iekļaut lielāko daļu no cilvēkiem ar garīga rakstura problēmām, kas patlaban dzīvo slēgtās iestādēs. Latvija Televīzija viesojās pie divām sievietēm, kas abas pavisam nesen uzsākušas daļēji patstāvīgu dzīvi. Cik viegli cilvēkiem ar garīgā rakstura traucējumiem ir iekļauties sabiedrībā, atrast darbu un veidot attiecības?

36 gadus vecā Ņina Rīgā dzīvo jau trīs gadus. Bērnību sieviete pavadījusi bērnunamā un internātskolā. Pēc pilngadības sasniegšanas dzīvojusi dažādos grupu dzīvokļos. Ņinai ir intelektuālās attīstības traucējumi un invaliditāte. Līdz šim vislielākās grūtības sagādājis tas, ka sieviete vien pieauguša cilvēka vecumā mācījusies pati gatavot ēst un rūpēties par sevi. Arī darbu atrast bija ļoti grūti.

“Es meklēju, bet negāja viegli. Ne visi cilvēki ir gatavi mūs pieņemt. Atbild, ka darba nav, nav brīvu vietu,” saka Ņina.

Apkopējas darbu lielveikalā Ņinai palīdzēja atrast sociālie darbinieki no biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns””.

“Meitenes man visu paskaidroja, visu parādīja, kā pareizi mazgāt grīdu. Teica, kur redzi netīrumus, tur vajag satīrīt. Ja kaut kur nokrīt un saplīst pudele, tas ātri jānovāc un tur jāizmazgā. Lai cilvēki to neiznēsā tālāk,” stāsta Ņina.

Ar darbu sieviete ir apmierināta. Saka, ka turēšoties pie tā, cik ilgi varēs. Tagad Ņina veido attiecības ar kādu vīrieti no bērnunama, kuram arī piešķirts sociālais dzīvoklis Rīgā.

“Nesen Latvija svinēja simtgadi, tad es arī pie viņa uz mājām aizbraucu. Svinējām svētkus pie viņa,” stāsta Ņina.

Par kopīgu ģimeni domāt gan vēl esot pāragri. Ņina mācās parūpēties pati par sevi un vēl kaķi. Viņa ir priecīga, ka nedzīvo pansionātā, ir darbs, draugs, un šķiet, ka neko vairāk arī nevajag.

“Es pat nezinu… Kādi sapņi? Nezinu. Par ko dzīvē var sapņot?” viņa nosaka.

Vairums cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem gan aizvien dzīvo slēgtās iestādēs jeb tā saucamajos pansionātos. Iesāktais deinstitucionalizācijas projekts paredz arvien vairāk cilvēkus ar intelektuālās attīstības problēmām iekļaut darba tirgū un mūsu sabiedrībā.

Iekļauties sabiedrībā un dzīvot patstāvīgi veselu gadu mēģina 24 gadus vecā Silvija. Meitene ir bārene, uzaugusi bērnunamā un sākumā nemācējusi pat nomizot kartupeļus. Sociālo dzīvokli piešķīra pašvaldība. Lai gan par savu sadzīvi Silvija tagad pilnībā atbild viena pati, sociālie darbinieki ar meiteni vēl aizvien sazinās regulāri, palīdz apmaksāt rēķinus.

“Es tagad eju praksē, un es mācos par noliktavu darbinieku. Pakoju, ievadu pavadzīmes,” stāsta Silvija.

Decembrī beigsies prakse, un tad kārtos eksāmenus. Meitene cer, ka izdosies atrast arī darbu kādā uzņēmumā.  “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” sociālā darbiniece Dace Kalniņa norādīja, ka

“visu dzīvi par viņiem kāds ir lēmis, bērnunamos un visur citur ēdiens ir gatavs, drēbes, viss. Te viņi mācās.”

“Grupu dzīvokļi tam ir domāti, lai apgūtu šīs prasmes, lai varētu patstāvīgi dzīvot. Te viņi no nulles sāk mācīties – plānot savu budžetu, personīgo higiēnu,” sacīja Kalniņa.

Daudzi no grupu dzīvokļu klientiem būtu gatavi dzīvot paši savos mājokļos, taču ne visiem piešķir sociālos dzīvokļus. Savukārt īrēt dzīvokli reti kurš var atļauties. Valsts plāns tāpēc paredz vairāku jaunu grupu namu būvniecību, un nevalstiskā sektora pieredze būs piemērs.

Plašāk lasiet portālā lsm.lv:

 

LM kampaņas ietvaros diskutē par iedzīvotāju izpratni par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem

Labklājības ministrijas komunikācijas kampaņas par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem “Cilvēks nevis diagnoze” ietvaros 22.novembrī Kuldīgā notika ekspertu diskusija par iedzīvotāju izpratni par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un iespējām viņu integrēšanai sabiedrībā. Tajā piedalījās arī Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” pārstāvji.

Diskusijas dalībnieki:

  • Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Sigita Rozentāle;
  • Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Inga Kalniņa;
  • Skrundas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece;
  • Liepājas Dienas centra personām ar garīgās attīstības traucējumiem vadītāja Maija Agatina;
  • Atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš” valdes locekle Ieva Sāmīte – Cērpa.

Diskusiju vadīja Haralds Burkovskis.
pasākuma viesi – Kurzemes pašvaldību, VSAC un NVO pārstāvji.

 

Jauns.lv: “No malas viss izskatījās labi. Bet man sākās panikas lēkmes”- latviešu dīdžejs atklāti par veģetatīvo distoniju

Aicinām iepazīties ar portāla Jauns.lv rakstu par DJ Rudd, īstajā vārdā Rūdolfu Budzi, dīdžeju, mūzikas producentu un radio personību. Viņam daudz iemācījusi veģetatīvā distonija, kura pirms vairākiem gadiem skārusi mūziķi.

“Ja sāp ķermenis, tu taču uzticies speciālistam, kurš tevi “salabos”. Diemžēl daudzi cilvēki domā, ka ar psiholoģiska rakstura problēmām var tikt galā paši vai izrunājoties ar draugiem. Psihoterapija izmainīja manu domāšanu, iemācot novērot savas emocijas un neļaujot tām izpausties citos veidos vai slimībās. Uzskatu, ka daudzas fiziskas slimības sakņojas emociju pasaulē,” rakstā uzsver Rūdolfs Budzis.

Jauns.lv raksts: “No malas viss izskatījās labi. Bet man sākās panikas lēkmes”- latviešu dīdžejs atklāti par veģetatīvo distoniju

 

 

“Panorāma”: DI integrēs cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem

Latvijas televīzijas  ziņu raidījums “Panorāma” stāsta par deinstitucionalizācijas procesu Latvijā. Viena no sabiedrības grupām, uz kuru attiecas šis process, ir arī cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Šo cilvēku saslimšana saistīta ar sabiedrības aizspriedumiem un reāliem protestiem pret ieceri viņus iekļaut sabiedrībā. Tikai retais zina, ka 90 procenti šo cilvēku jau dzīvo un strādā pārējo sabiedrības locekļu vidū. Plašāk žurnālistes Zandas Ozola-Balodes sižetā:

Arī cilvēks ar garīga rakstura traucējumiem ir cilvēks

Nedēļas sākumā Zemgales reģionā Jelgavā notika ekspertu diskusija par cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem iekļaušanu sabiedrībā.

Līdz 2020. gadam sabiedrībā varētu iekļaut 45% cilvēku ar garīgās attīstības traucējumiem, kuri pašreiz mitinās institūcijās. Projekta īstenotāji norāda, ka tam nepieciešama ne vien infrastruktūra un atbalsta personāls, bet arī sabiedrības attieksmes maiņa. Uziniet vairāk Zemgales TV sižetā:

Sižets tapis2018. gada 6.novembrī.

Laikraksts Diena: Padomāt ārpus rāmjiem

Vides pieejamības risinājumiem bieži vien nav nepieciešamas lielas papildu izmaksas un tie ir pavisam vienkārši. Tomēr cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ik dienas jāsaskaras ar to, ka sabiedriskajā telpā nav ievērotas viņu visvienkāršākās pamatvajadzības.

Pateicamies Laikraksta Diena un SIA Izdevniecība Dienas mediji komandai par atsaucību un iespēju pārpublicēt laikrakstā Diena 22.oktobra izdevumā publicēto Baibas Krastiņas rakstu “Padomāt ārpus rāmjiem”.

Ērtākai lasīšanai raksta .pdf formāts.

 

 

La.lv: Kā atpazīt garīga rakstura traucējumus un kā rīkoties, skaidro profesors Taube

Garīga rakstura traucējumi (GRT) ir garīgās (intelektuālās) attīstības traucējumi vai psihiska slimība, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un pilnvērtīgi aprūpēt sevi, tādēļ reizēm apgrūtina šo cilvēku iekļaušanos sabiedrībā. Kā labāk izprast šīs dažādās diagnozes un kā pareizi komunicēt ar cilvēkiem, kam ir GRT, skaidro Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatrs, profesors Māris Taube.

Plašāk lasiet veselam.La.lv portāla rakstā “Kā atpazīt garīga rakstura traucējumus un kā rīkoties, skaidro profesors Taube“.