Category Archives: Personas ar GRT

Lai veicinātu „sistēmas bērnu” adopciju, viņu iespējas augt ģimenē, ar š.g. 1. jūliju paredzēts ieviest jaunu atbalsta veidu adoptētājiem – bērna adopcijas pabalstu par katru adoptēto bērnu, kurš līdz tam bijis ārpusģimenes aprūpē, līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai. Plānotais pabalsta apmērs ir minimālo uzturlīdzekļu apmērā, t.i., 107,50 EUR mēnesī par bērnu līdz 6 gadiem un 129 EUR mēnesī par bērnu no 7 līdz 18 gadiem. Tāpat adoptētājiem saglabājas vienreizēja atlīdzība par bērna adopciju 1422,87 EUR apmērā.

Tāpat ar š.g. 1. jūliju lielāks atbalsts būs tām ģimenēm, kurās ir bērni ar īpaši smagu invaliditāti, kuriem nepieciešama īpaša kopšana smago funkcionālo traucējumu dēļ. Šie bērni nevar dzīvot patstāvīgi bez vecāku vai atbalsta personas pastāvīgas palīdzības vai uzraudzības. Tas attiecas arī uz šīm ģimenēm, kad šie bērni sasniedz pilngadību, saglabājoties īpaši smagai invaliditātei un nereti pat veselības stāvoklim pasliktinoties. Iecerēts šīm ģimenēm palielināt īpašās kopšanas pabalstu par 100 eiro, t.i., 313,43 EUR mēnesī (līdz šim – 213,43 EUR).

Šīs izmaiņas paredz otrdien, 26. februārī, valdības apstiprinātais likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”.

Lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra kā minēto pabalstu izmaksātājs varētu veikt nepieciešamās izmaiņas informācijas sistēmās, noteikts, ka bērna adopcijas pabalsta izmaksu par periodu no 2019. gada 1. jūlija uzsāks ne vēlāk kā no 2019. gada 1. oktobra. Savukārt pieaugušajiem ar īpaši smagu invaliditāti, kuras cēlonis ir slimība no bērnības, kopšanas pabalstu pārrēķinās un pabalsta starpību izmaksās ne vēlāk kā līdz 2019. gada 1. septembrim. Bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu palielinātā apmērā piešķirs vai pārrēķinās un izmaksās līdz ar likuma grozījumu stāšanos spēkā – no š.g. 1. jūlija.

Portāls nra.lv raksta par bezdarbnieku ar invaliditāti īpatsvara pieaugumu kopējā bezdarbnieku saimē, jo arvien vairāk cilvēku ar invaliditāti interesējas par iespējām atrast darbu un vēlas pastāvīgu darbu atrast tieši ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) starpniecību. NVA direktore Evita Simsone norāda, ka pēdējos gados aģentūra arī aktīvāk sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām un populāra kļuvusi iespēja veidot subsidētā darba vietas.

Saskaņā ar NVA  datiem, 2018.gadā bija reģistrēti 8179 bezdarbnieki ar invaliditāti, bet pozitīvi, ka pērnā gada desmit mēnešos 3839 personas ar invaliditāti bija iekārtojušās darbā. Jāatzīmē, ka 1840 no tiem bijuši iesaistīti kādā no nodarbinātības pasākumiem, piemēram, apmācību programmā vai kādā no 164 subsidētā darba vietām.

NVA direktore stāsta, ka viena no populārākajām aktivitātēm jau vairākus gadus ir subsidētās darba vietas, kuras tiek izveidotas kopā ar darba devējiem, lai personām ar invaliditāti palīdzētu veiksmīgāk integrēties darba tirgū. Izveidojot subsidēto darba vietu, darba devējs līdz diviem gadiem saņem dotāciju padotā algai – tiek kompensēta summa, kas nepārsniedz pusotru minimālās algas apjomu. Līdz ar ergoterapeita atzinumu ir iespējams saņemt arī finansējumu darba vietas pielāgošanai cilvēkiem ar invaliditāti. Tāpat tiek maksāta arī dotācija mentoram, kas palīdz apgūt darbam vajadzīgās prasmes un zināšanas. Analizējot pieredzi, NVA secinājusi, ka ne visiem darba devējiem vajadzīga subsīdija algām. «Darba devēji uzskata, ka tā ir lieka birokrātija, tāpēc iztiktu ar ergoterapeita konsultāciju par darba vietas pielāgošanu, lai saprastu, kas tajā jāmaina vai jāpilnveido. Līdz ar to pērn tika radīta iespēja nodrošināt erogoterapeita atzinumu un izdevumu segšanu darba vietas pielāgošanai,» stāsta E. Simsone. Vienlaicīgi ir arī iespēja saņemt finansējumu atbalsta personāla (piemēram, surdotulka) nodrošināšanai, kas būtu nepieciešams darba gaitu sākumā.

Līdz šim tieši Latgales reģionā tika izveidotas visvairāk subsidētā darba vietas – 68, bet kopumā visās šādās darba vietās sāka strādāt 195 bezdarbnieki ar invaliditāti. Statistika rāda, ka aptuveni 80 procentos gadījumu pēc subsidētās darba vietas beigām darba līgums tiek pagarināts uz pastāvīgu laiku.

Jau otro gadu Nodarbinātības valsts aģentūra rīko atvērto durvju dienas personām ar invaliditāti, lai mazinātu aizspriedumus par viņu iespēju iekļauties darba tirgū – gan no pašu cilvēku ar invaliditāti, gan uzņēmēju puses.

Aicināta izstāstīt, kāpēc daļa cilvēku ar invaliditāti tomēr darba tirgū neienāk, E. Simsone norāda, ka tā lielākoties ir nedrošība un bailes, kas čukst: «Es jau gan to nevarēšu.» Tāpēc NVA karjeras konsultāciju pirmajās reizēs svarīgākais ir palīdzēt ikvienam saprast un saskatīt savas iespējas, uzdodot sev jautājumu: «Ko es varu darīt?» Kad tiek pārvarēta neticība sev un saviem spēkiem, tad jau ir vieglāk spert nākamo soli. Darbi, kuri tiek uzticēti personām ar invaliditāti, ir visdažādākie – sākot no palīgstrādniekiem un beidzot ar projektu vadītājiem vai grāmatvežu palīgiem. Tas pats attiecas uz stereotipiem par vecumu, dzimumu ierobežojumiem – tās nereti ir iedomas, kas liedz cilvēkam mēģināt ko mainīt.

Vairāk lasiet nra.lv rakstā: https://nra.lv/ekonomika/latvija/270046-vispirms-jajauta-sev-ko-es-veletos-darit.htm

Kāpostu un speķa pīrādziņi, siera maizītes un smalkmaizītes – tas viss top biedrības Rīgas pilsētas Rūpju bērns darbnīcā – konditorejā, kur saimnieko jaunieši ar intelektuālās attīstības traucējumiem savas skolotājas Māras uzraudzībā. Īsi pirms svētkiem viesojoties konditorejā, sajūtam īstu jaunā gada sagaidīšanas smaržu – krāsnī cepas svētku kliņģeris, bet uz galda izrullētā mīklā pavisam drīz iebirst siera strēmelītes un speķa gabaliņi, lai veiklas rokas izveidotu pīrādziņus.

Jau pavisam drīz biedrība Rīgas centrā atklās pirmo kafejnīcu, kurā lielākoties strādās cilvēki ar invaliditāti.

Vairāk lasiet nra.lv rakstā “Kad konditorejā smaržo labestība”.