Gada izskaņā Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sagatavojis informatīvu materiālu – brošūru par jauno infrastruktūru Kurzemē, kas top vai jau ir tapusi deinstitucionalizācijas procesa īstenošanai.
Brošūrā ir iespēja uzzināt, kādas pārmaiņas ar Eiropas Savienības fondu – Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda – līdzekļiem un valsts un pašvaldību finansējumu norit Kurzemē sociālajā jomā. Tie ir gan projekta «Kurzeme visiem» ietvaros kompensēti sociālie pakalpojumi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) un ģimenēm, kurās aug bērni ar funkcionāliem traucējumiem (FT), gan jaunu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietu izveide, kur cilvēkiem ar GRT, bērniem ar FT un viņu ģimenēm, kā arī ārpusģimenes aprūpē nonākušajiem – sociālās aprūpes iestādēs dzīvojošajiem bērniem – būs pieejams tik nepieciešamais atbalsts.
Materiāls veidots pavasarīgās noskaņās, jo jaunā infrastruktūra ir sākums, solis uz citādākas sociālā atbalsta sistēmas veidošanu. Šis ceļš – mazināt institūcijās pakalpojumus saņemošo cilvēku skaitu un radīt nepieciešamos sociālos pakalpojumus tuvāk mājām jeb sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus – nav viegls, jo mainām gadu desmitiem ilgušas tradīcijas. Tomēr kopā – iesaistoties un sadarbojoties gan valstij, gan pašvaldībām, gan arī sabiedrībai un ikvienam no mums – varam panākt pārmaiņas, lai ne tikai Kurzeme būtu vieta visiem, kur dzīvot un saņemt tieši sev nepieciešamo atbalstu, bet arī visa Latvija!
Pateicamies visiem, kuri iesaistījās brošūras tapšanā! Lai mums visiem izdodas!
Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros mainījušies nosacījumi un paplašinātas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu saņemšanas iespējas gan cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un viņu vecākiem. Tādējādi Kurzemes reģiona pašvaldības varēs saviem projektā iesaistītajiem iedzīvotājiem nodrošināt vēl plašākas atbalsta iespējas līdz pat projekta noslēgumam 2023.gadā.
Projektā izvērtētie cilvēki ar GRT turpmāk līdz pat projekta beigām 2023.gadā varēs izmantot vēl 100 psihologa un citu speciālistu konsultācijas, neatkarīgi no jau iepriekš saņemto sociālo pakalpojumu apjoma. Turklāt ir atcelts divu gadu ierobežojums sociālo pakalpojumu saņemšanai. Arī projekta kompensēto atbalsta grupu un grupu nodarbību skaits cilvēkiem ar GRT ir noteikts līdz 100 reizēm, neatkarīgi no iepriekš apmeklēto nodarbību skaita.
Mainījušies arī nosacījumi projekta ietvaros pieejamajam atbalstam bērniem, kuriem piešķirts VDEĀVK atzinums par īpašu kopšanu. Turpmāk bērniem ar FT līdz 4 gadu vecumam sociālās aprūpes pakalpojums dzīvesvietā tiek kompensēts līdz pat 200 stundu apmērā kalendāra mēnesī. Savukārt 5 – 17 gadus veciem bērniem – līdz pat 80 stundām kalendāra mēnesī, ja likumiskais pārstāvis ir iesaistījies kādā no Ministru kabineta noteikumu Nr. 313. 43.3. punktā minētajiem pasākumiem (piemēram, darbs, nodarbinātības pasākumi, mācības, sociālā rehabilitācija un citi), tai skaitā ne vairāk kā 40 stundām kalendārā mēnesī vienreizēju pasākumu apmeklēšanai un saturīga brīvā laika pavadīšanai. Atgādinām, ka šī sabiedrībā balstītā sociālā pakalpojuma saņemšanai bērnam nav jābūt izvērtētam projekta “Kurzeme visiem” ietvaros.
Plašākas atbalsta iespējas pieejamas arī projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izvērtēto bērnu vecākiem un likumiskajiem pārstāvjiem. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu reižu skaits vienam vai abiem vecākiem kopā palielināts no 20 līdz 40 pakalpojuma saņemšanas reizēm. Atgādinām, ka vecākiem vai audžuģimenei ir iespēja pašiem izvēlēties un izmantot sev nepieciešamos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, kas ir norādīti bērna individuālajā atbalsta plānā, turklāt pastāv iespēja pašiem izvēlēties nepieciešamo sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēju.
Lai saņemtu nepieciešamos atbalsta plānā noteiktos pakalpojumus projekta “Kurzeme visiem” ietvaros, ir jāvēršas savas dzīvesvietas sociālajā dienestā un jāraksta iesniegums par sociālo pakalpojumu piešķiršanu. Šobrīd šo iespēju Kurzemes reģionā ir izmantojis 132 cilvēks ar GRT, 185 bērni ar FT un 116 bērnu ar FT vecāki.
Atgādinām, ka projekta ietvaros jau izvērtētajiem pieaugušajiem un bērniem vismaz reizi gadā nepieciešams aktualizēt individuālos atbalsta plānus, lai sociālos pakalpojumus saņemtu atbilstoši šī brīža vajadzībām.
Projekta kompensēto sociālo pakalpojumu saņemšanas iespējas paplašinājušās, pateicoties veiktajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr.313, kas paredz palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem.
Informatīvs buklets par projekta kompensētajiem sociālajiem pakalpojumiem
22.septembrī uz šogad otro tikšanos tiešsaistē pulcējas projekta “Kurzeme visiem” partneri – Kurzemes plānošanas reģiona, pašvaldību un valsts sociālās aprūpes centra (VSAC) pārstāvji. Tikšanās laikā tika pārrunātas projekta ieviešanas aktualitātes, kā arī iepazītas “Atelpas brīža” pakalpojuma saņemšanas iespējas Dobeles novadā un izglītības iespējas cilvēkiem ar invaliditāti Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Cīravas teritoriālajā struktūrvienībā.
Tikšanos atklāja un par projekta ieviešanas aktualitātēm informēja projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava. Viņa stāstīja – lai veicinātu projekta kompensēto sociālo pakalpojumu pieejamību Kurzemes reģionā, papildu vērtēšana tiks uzsākta bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un turpināta cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). S.Miķelsone – Slava arī atgādināja, ka projekta ietvaros jau izvērtētajiem pieaugušajiem un bērniem vismaz reizi gadā nepieciešams aktualizēt individuālos atbalsta plānus, lai pakalpojumi tiktu sniegti atbilstoši šī brīža vajadzībām. Šobrīd projekta ietvaros kompensētus sociālos pakalpojumus Kurzemes reģionā saņem 121 cilvēks ar GRT, 184 bērni ar FT un 116 bērnu ar FT vecāki. S.Miķelsone – Slava aicināja pašvaldības vēl aktīvāk strādāt ar projekta ietvaros izvērtētajiem, pašvaldībā dzīvojošajiem pieaugušajiem un bērniem, lai pēc iespējas vairāk cilvēku varētu saņemt projekta “Kurzeme visiem” kompensētus sociālos pakalpojumus.
S.Miķelsone Slava arī pārrunāja ar projekta partneriem šī gada 1.jūlijā apstiprinātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos nr.313, kas tai skaitā paredz, ka projekta “Kurzeme visiem” ietvaros pieaug dažādu sociālo pakalpojumu saņemšanas iespējas gan cilvēkiem ar GRT, gan bērniem ar FT un viņu vecākiem. Tāpat tika pārrunāta arī Vienas vienības metodikas piemērošana projekta ietvaros sniegtajiem pakalpojumiem un citas projekta aktivitātes, tai skaitā plānotās apmācības VSAC speciālistiem. Tika sniegts atskats uz jau notikušajām apmācībām vispārējo pakalpojumu sniedzējiem par projekta mērķa grupām, kā arī divām integratīvajām nometnēm – “Kurzemes piedzīvojumu”, kur tikās ģimenes ar bērniem, tai skaitā ar funkcionāliem traucējumiem, un “Ar spēka sauli sirdī”, kur bija iespēja satikties ģimenēm, kuras apsvērušas iespēju kļūt par aizbildni, adoptētāju vai audžuģimeni, ar bērniem no sociālās aprūpes centriem.
Tikšanās turpinājumā Dobeles sociālā dienesta sociālās aprūpes pakalpojuma “Atelpas brīdis” vadītāja Solvita Eihe pastāstīja par iespēju cilvēkiem ar invaliditāti un smagiem funkcionāliem traucējumiem saņemt īslaicīgās sociālās aprūpes jeb “Atelpas brīža” pakalpojumu uz laiku līdz 30 diennaktīm gadā, aizstājot aprūpes un uzraudzības procesā mājsaimniecības locekļus. Viņa skaidroja, ka pakalpojums ir pieejams gan bērniem ar FT ar atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību no 3 līdz 18 gadu vecumam, gan pilngadīgiem jauniešiem un pieaugušajiem ar GRT. Pakalpojumu iespējams saņemt, vēršoties savas pašvaldības sociālajā dienestā, uzrakstot iesniegumu un iesniedzot nepieciešamos papildu dokumentus. Plašāk ar Dobeles sociālā dienesta nodrošināto sociālās aprūpes pakalpojumu “Atelpas brīdis” iespējams iepazīties pievienotajā prezentācijā.
Savukārt tikšanās noslēgumā Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Cīravas teritoriālās struktūrvienības vadītāja Linda Zeltiņa iepazīstināja projekta “Kurzeme visiem” partnerus ar izglītības iespējām iestādē cilvēkiem ar invaliditāti. Viņa norādīja, ka izglītības iestādē cilvēkiem ar invaliditāti tiek piedāvātas mācību programmas – kokapstrādes iekārtu operators un pavāra palīgs. Turklāt, skolā ir pieejama stipendija līdz 150 eiro mēnesī, kā arī cita veida atbalsts izglītojamiem, piemēram, bezmaksas transports pirmdienās un piektdienās, dienesta viesnīcas pakalpojumi, kā arī dažādas ārpusstundu aktivitātes. Plašāk ar Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Cīravas teritoriālo struktūrvienību iespējams iepazīties pievienotajā prezentācijā.
Projekts “Kurzeme visiem” tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. – 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.
Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas projekta “Kurzeme visiem” pasākums notika 2021.gada 6.augustā Nīkrāces pagasta Dzeldas ciemā, dienas aprūpes centra teritorijā. Smaidīgi bija visi klātesošie, stundas garumā stāvot cits citam līdzās darbīgā dzīvā ķēdē, lai kopīgiem spēkiem nogādātu šķūnī veselu autokravu malkas. Tā bija īpaša pieredze un apliecinājums tam, ka kopīga darbošanās palīdz otrā cilvēkā vispirms ieraudzīt viņa personību, nevis citādo un atšķirīgo.
Lai sniegtu atbalstu un palīdzētu iekļauties sabiedrībā cilvēkiem ar garīga traucējumiem, Kurzemes plānošanas reģions īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros tiek kompensēti sociālie pakalpojumi un Kurzemes reģiona pašvaldībās tiek radītas vai pilnveidotas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu saņemšanas vietas. Dzeldā, līdztekus dienas aprūpes centram, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, taps arī grupu dzīvokļi un specializētās darbnīcas.
Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros apmācības pabeiguši un šonedēļ darbu uzsākuši astoņi sociālie mentori. Mentori sniegs atbalstu 16 pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), kuras gatavojas pāriet uz dzīvi sabiedrībā no Liepājai tuvākās apkaimes Valsts sociālās aprūpes centra (VSAC) institūcijām 2022.gada sākumā, portālu informē Liepājas pilsētas Sociālā dienesta pārstāve Gunta Jākobsone.
Astoņi sociālie mentori kopā ar VSAC “Kurzeme” filiāļu “Iļģi” un “Aizvīķi” un Liepājas Domes Sociālā dienesta darbiniekiem divas dienas attālināti piedalījās Kurzemes plānošanas reģiona organizētajās apmācībās “Pilngadīgu personu ar garīga rakstura traucējumiem sagatavošana pārejai uz dzīvi sabiedrībā”.
Apmācību nodarbībās visas iesaistītās puses pārrunāja, kādas ir personu ar GRT vajadzības, komunikācijas spējas, prasmes un intereses. Pārejas periodā, kamēr tiks pabeigti grupu dzīvokļi, sociālie mentori apciemos šos cilvēkus institūcijās, vairāk iepazīstot vienam otru un veicinot viņu iekļaušanos sabiedrībā.
Mentori noskaidros potenciālo grupu dzīvokļu iedzīvotāju intereses, centīsies palīdzēt apgūt dzīvei nepieciešamās prasmes, veicinot patstāvīgu iemaņu, pašaprūpes un patstāvīgu prasmju attīstību caur dažādām ikdienas aktivitātēm, kā arī veidos izpratni par pieejamo atbalstu Liepājas pašvaldībā dažādās dzīves situācijās.
Plānots, ka 16 pilngadīgas personas ar GRT varēs uzsākt patstāvīgu dzīvi grupu dzīvokļos Viršu ielā 9/11 2022. gada sākumā. Dzīvokļi pašlaik tiek remontēti ar ERAF finansiālu atbalstu.
Plānots, ka grupu dzīvokļos divi cilvēki dzīvos kopā, katram dzīvoklim būs nodrošināta virtuve, dušas telpa, guļamistaba, kā arī visiem pieejama veļas telpa. Grupu dzīvokļos tiks nodrošināts arī atbalsta personāls.
Papildus Liepājā blakus jau esošajam Dienas centram personām ar garīgās attīstības traucējumiem tiek būvētas specializētās darbnīcas, kur cilvēki ar īpašām vajadzībām varēs arī apgūt dažādas vienkāršas darba iemaņas.
Labklājības ministrijas īstenotās kampaņas “Cilvēks, nevis diagnoze” tapis stāsts par Ketlīnu no Ventspils un “Cimdiņu”. Atbalsta centrā ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš” bērniem un jauniešiem nepieciešamie sociālās rehabilitācijas pakalpojumi tiek kompensēti projekta “Kurzeme visiem” ietvaros.
Foto: Matiss Markovskis
Ketlīna ar vecākiem dzīvo Ventspilī, un viņas mamma Jekaterina nezina, kā tiktu galā, ja tepat blakus mājām nedarbotos atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš”. Pateicoties vecāku ieinteresētībai, neatlaidībai un nodarbībām “Cimdiņā”, Ketlīna spēj gan pati pārvietoties pa pilsētu, gan sekmīgi mācīties, gan tikt galā ar mājdzīvniekiem un jāšanas nodarbībām.
Pa ceļam uz Ventspili klausos lekciju par saskarsmi ar cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem, un tajā īpaši tiek uzsvērts nemeklēt ciešu acu kontaktu. Tiekamies pēc Ketlīnas nodarbības viņas otrajās mājās “Cimdiņā”, kur mani sagaida desmitgadīgās meitenes neatlaidīgais acu skatiens un paziņojums, ka viņa ir satraukusies par gaidāmo interviju, bet runās ar mani tagad, uzreiz. Prātā pārliekot, ka neviens speciālistu atzinums nav simtprocentīgi precīzs, atbildu ciešajam acu skatienam, un sākam sarunāties, viena otru iedrošinādamas. Ketlīna ilgstoši apmeklējusi psihologu, un viņas spriedumi reizēm liek pabrīnīties – kā desmitgadīgs bērns tik labi spēj sevi novērtēt!
Pēc skolas uz “Cimdiņu”
”“Cimdiņā” mēs varam ierasties katru darbadienu no 13.00. Ketlīna pati nosaka, vai tiešām vēlas nākt katru dienu, mēs viņai neko neuzspiežam. Reizēm, kad skolā nav klājies viegli, meita grib palikt mājās. Vienīgais, ko nekad neizlaižam, ir kanisterapija un nodarbības ansamblī, kur viņi spēlē ritma instrumentus,” stāsta Ketlīnas mamma Jekaterina Cinciusa.
No rīta Ketlīnai ir skola. Klasē ir septiņi bērni, un teorētiski katram vajadzīgs savs mācību plāns. Bet ir tikai viens skolotājs un viens asistents reizi nedēļā, tāpēc daudz nākas mācīties mājās kopā ar mammu, toties Ketlīnai ir augstākās atzīmes.
Ketlīna vēlas par sevi izstāstīt pati.
Foto: Matiss Markovskis
No rīta “Cimdiņā” pakalpojumus saņem pieaugušie ar garīgiem traucējumiem, pēc tam tiek gaidīti bērni. Šajā vietā ir sajūta, ka visi tiek lutināti, jo darbinieki ir ļoti sirsnīgi. Ketlīnai ir vieglas pakāpes autiskā spektra traucējumi, un pēc individuālā izvērtējuma viņa “Cimdiņā” saņem rehabilitācijas pakalpojumus Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas (DI) projektā “Kurzeme visiem”.
“Acīmredzot “Cimdiņā” visiem patīk savs darbs. Vadītāja Ieva Sāmīte-Cērpa ir visjaukākā. Pēc nodarbībām reizēm Ketlīna nāk mājās viena – tas ir liels notikums, jo apkārtējās pasaules noteikumi viņai ne vienmēr ir viegli saprotami. Es lietotnē sekoju līdzi, kā viņa pārvietojas,” stāsta Jekaterina.
“Man jābūt uzmanīgai, jo pa ceļam mēdz būt bezmājas un piedzērušies cilvēki… Tad ir tā, ka vienkārši gribas vemt. Vienu reizi, kad es gāju uz mājām, kāds vīrietis pateica: “Kā tev iet?” Es neatbildēju un aizgāju tālāk. Es vispār nerunāju uz ielas,” piebilst Ketlīna.
Mācību stundas vecākiem
“Pagājušajā vasarā bija pirmā reize, kad Ketlīna viena bez vecākiem vai vecvecākiem devās uz bērnu vasaras nometni. Mums bija neizsakāmi bail, bet saņēmāmies un palaidām. Mūs iedrošināja “Cimdiņa” darbinieces, kuras teica, ka Ketlīna tiks galā ar visu un nometnē būs arī viņai pazīstamas meitenes no nodarbībām,” atzīst Ketlīnas mamma.
Arī no nodarbībām Ketlīna vēlas doties mājās pati.
Foto: Matiss Markovskis
“Ketlīna mums daudz iemācījusi. Esam arī kursos gājuši. Notiek vebināri sadarbībā ar Autisma centru. “Cimdiņš” piedāvā lekcijas, bija noorganizēta atbalsta grupa vecākiem, kuri audzina bērnus ar autiskā spektra traucējumiem. Tur bija iespēja savstarpēji padalīties ar pieredzi. Vecāki, kuriem ir lielāki bērni, pastāstīja, kā viņi tikuši galā ar konkrētām problēmām, un mēs varējām smelties idejas.
Diezgan ilgi nezinājām, ka Ketlīnai ir veselības traucējumi. Pirmais bērns, paši jauni, neko no mazuļa attīstības nesapratām. Divu gadu vecumā Ketlīna gandrīz nerunāja, bet mēs viņu aizvedām uz parasto bērnudārzu. Meitai tas izrādījās diezgan smags pārdzīvojums, viņa visu mēnesi noslimoja. Pedagogi ieteica, ka mums vajadzētu doties pie ārsta, jo bērns, visticamāk, ir nedzirdīgs, tāpēc nerunā. Braucām uz pārbaudi Latvijas Bērnu dzirdes centrā.
Ar katru konsultāciju lēnā garā sākām saprast, kas īsti notiek ar meitas attīstību. Informācija, kas par autiskā spektra traucējumiem atrodama internetā, ir izmētāta, jālīmē kopā pa gabaliņam. Devāmies uz logopēdisko grupiņu citā bērnudārzā, jo vēl nezinājām, ka Ventspilī darbojas “Cimdiņš”, bet drīz mūs atsūtīja uz šejieni. Tā jau no četru gadu vecuma te nākam,” stāsta Ketlīnas tētis Kristaps Cincius. Tagad bērniem ar funkcionāliem traucējumiem DI projektā pēc izvērtējuma pieejamas daudzas individuālas nodarbības ar speciālistiem.
“Esmu sapratusi – jo ātrāk apzinies, ka ir problēma, un sāc strādāt ar to, jo lielākus panākumus var gūt. Panākumi nozīmē – “izvilkt” bērnu līdz viņa augstāko spēju robežai. Ja bērnu ar šādiem traucējumiem pamet novārtā, jo vecāki nespēj ikdienā darboties un vest uz nodarbībām, rezultāts ir bēdīgs,” piebilst Jekaterina. Visgrūtāk ejot ar sociālajām iemaņām vienaudžu kolektīvā, jo daudzas citiem pašsaprotamas lietas Ketlīnai nav izprotamas, atzīst Jekaterina.
Ventspils “Cimdiņā” Ketlīna un viņas vecāki jūtas kā otrajās mājās.
Foto: Matiss Markovskis
“Braukājot pie speciālistiem, redzam arī to bērnu vecākus, kas nav gatavi atzīt problēmas. Viņiem klājas daudz sliktāk, nekā sākumā gāja mums. Pateicoties sievas pacietībai, visu, ko varējām, esam izdarījuši. Jekaterina ir pametusi savu karjeru un darbojas mājās ar Ketlīnu. Viņām nereti iet grūti, jo Ketlīna ātri kļūst dusmīga. Bet es tad neesmu klāt, jo visu dienu strādāju,” piebilst tētis.
Rudīte un Ketlīna
Kad pirms došanās uz stalli jautāju Ketlīnai, kas ir viņas labākā draudzene, uzreiz sekoja atbilde – Rudīte. Jau daudzus gadus Ketlīna reizi nedēļā apkopj savu mīļo zirdziņu un priecājas par izjādēm. Kādā brīdī, ka viņa bija pavisam maza, Ketlīnai viss bija saistīts ar zirgiem, visi apkārt bija zirdziņi un visas rotaļlietas pārvērtās par tiem. Tad vecāki izlēma, ka jāmeklē iespēja meitai satikties ar īstu zirgu, un tas izrādījās pareizs lēmums. Kas meklē, tas atrod. Jekaterina atrada Ievu, kura bija ar mieru, ka Ketlīna brauc pie viņas zirdziņa uz netālo Puzes pagastu. Ketlīna un Rudīte sapratās un kļuva nešķiramas, meitene iemācījās jāt. Daudzus gadus Ketlīnai kopā ar Ievu un Rudīti tā bija svarīgākā stunda nedēļā, kas meitenei dāvāja mieru un nosvērtību uz ilgāku laiku. Jekaterina stāsta, ka Ketlīna bijusi arī uz reitterapijas nodarbībām, bet ik nedēļu visi kopā turpinājuši braukāt uz Puzi pie Rudītes. Tur Ketlīna mācījās, ka draudzību vajag lolot un kopt. Īpaši tiem bērniem, kam jaunu attiecību veidošana neizdodas viegli un dabiski.
Ketlīna ar savām labākajām draudzenēm – Rudīti un Ievu.
Foto: Matiss Markovskis
*Publikācija tapusi informatīvajā kampaņā par sabiedrības attieksmes maiņu pret cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bērniem, kas palikuši bez ģimeniskas aprūpes. Kampaņas pasūtītājs ir LR Labklājības ministrija ERAF finansētā deinstitucionalizācijas projekta ietvaros.
Šī gada vasaras izskaņā no 20. – 22.augustam Talsu novada Mērsraga pagasta Upesgrīvā integratīvā nometnē tikās Kurzemes reģiona ģimenes, kuras ir apsvērušas iespēju kļūt par aizbildņiem, adoptētājiem vai audžuģimenēm, un bērni no sociālās aprūpes centriem. Kopā 30 nometnes dalībnieki – sešas potenciālās audžuģimenes, tai skaitā deviņi pieaugušie un 13 bērni (vecumā no 2 līdz 16 gadiem), un astoņi bērni no sociālās aprūpes centriem vecumā no 12 līdz 17 gadiem aizvadīja trīs aizraujošas dienas dažādās kopīgās aktivitātēs, uzlabojot saskarsmes un sociālās sadarbības prasmes, attīstot radošās un intelektuālās spējas un iepazīstot savu potenciālu un tā īstenošanas iespējas.
Nometnē dalībnieki darbojās gan kopā, gan tika organizētas arī atsevišķas nodarbības bērniem un pieaugušajiem. Ģimenēm bija arī iespēja papildināt zināšanas par bērnu uzņemšanu ģimenēs, kā arī dzirdēt pieredzes stāstus, lai iedvesmotos un palīdzētu pieņemt lēmumu.
Nometni organizēja SIA “Stieress” Kurzemes plānošanas reģiona projekta „Kurzeme visiem” ietvaros. Nometnē piedāvātās aktivitātes veicināja jaunu iemaņu apgūšanu, saskarsmes prasmju attīstību, kā arī orientēšanos uz sadarbību. Tās dalībnieki visatzinīgāk novērtējuši nometnes pedagogu un speciālistu atsaucību, nodarbību dažādību un interesantumu, kā arī nometnes atrašanās vietu – pie jūras, kas ļāva baudīt svaigo gaisu un peldētpriekus.
Integratīva nometne tiek organizēta, lai veicinātu bērnu sociālās aprūpes centros dzīvojošo bērnu un jauniešu integrāciju sabiedrībā. Nometnē piedalās gan ģimenes ar bērniem, gan bērni un jaunieši no sociālās aprūpes centriem. Tās norises laikā tiek veidota tāda vide, kurā dalībniekiem ir iespēja sociāli iekļauties, iepazīties un atrast jaunus draugus.
Projekts “Kurzeme visiem”, kura viens no mērķiem ir sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem, un kurā no 2016. gada iesaistījusies arī Ventspils pilsēta, turpina nodrošināt arvien vairāk iespēju personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem saņemt savām vajadzībām atbilstošus pakalpojumus.
Lai arī Ventspilī, jau iepriekš, šīm abām mērķa grupām bija iespējams saņemt kvalitatīvus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, Atbalsta centra ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš”, dalība projektā ir sniegusi papildu iespējas, turklāt vēl no šī gada marta “”Cimdiņš” savu darbu ir uzsācis jaunās, daudz plašākās un ērtākās telpās. Ventspils valstspilsētas pašvaldība, realizējot Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu “Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Ventspils pilsētas pašvaldībā”, atjaunoja un pārbūvēja Ventspils vecpilsētas ēku Kuldīgas ielā 4 un labiekārtoja teritoriju, lai radītu infrastruktūru jaunam dienas aprūpes centram ar divreiz lielāku platību nekā iepriekš – 373 m2.
Dienas aprūpes centra pakalpojumus “Cimdiņā” jau izmanto 33 personas ar garīga rakstura traucējumiem, bet kopš projekta sākuma 22 šādas personas ir saņēmušas dažādu speciālistu (fizioterapija, ergoterapija, psihologa, logopēda, sociālā darbinieka u.c.) vairākkārtējas konsultācijas. Katrai personai ar garīga rakstura traucējumiem projekta laikā vēl iespējams izmantot līdz pat 100 dažādu speciālistu konsultācijām.
Viena persona ar garīga rakstura traucējumiem saņem grupu dzīvokļa un specializētās darbnīcas pakalpojumus Siguldas novadā.
Projekta nodrošinātos pakalpojumus personas garīga rakstura traucējumiem var saņemt tikai tad, ja pirms tam ir izvērtētas individuālās vajadzības un izstrādāts atbalsta plāns, kurā noteikts, kāds atbalsts nepieciešams. Personu individuālo vajadzību izvērtēšanu neveic Sociālā dienesta darbinieki, bet īpaši sagatavota speciālistu komanda, kuru apmācību organizē Labklājības ministrija.
Savukārt 12 ģimenes, kurās ir bērni ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, ir izmantojušas aprūpes pakalpojumu bērnam. Tas sniedz papildu atbalstu vecākiem, aprūpējot bērnu ar smagiem veselības traucējumiem. Strādājošiem vecākiem, ja bērns ir vecumā līdz 4 gadiem (ieskaitot), aprūpes pakalpojumu iespējams saņemt līdz pat 200 stundām nedēļā, bet ja bērns ir vecumā no 5-17 gadiem (ieskaitot) – tad līdz 80 stundām mēnesī. Ja vecāki nestrādā, tad aprūpes pakalpojumu var saņemt līdz 40 stundām mēnesī.
Lai saņemtu šādu aprūpi, bērnam ir jābūt Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinumam par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, bet vajadzību izvērtēšana un atbalsta plāns nav nepieciešami.
Jāņem gan vērā, ka šo aprūpes pakalpojumu bērnam nevar sniegt vecāki, kā arī personas, kuras dzīvo vienā mājsaimniecībā ar bērna ģimeni. Aprūpes sniedzējam jābūt cilvēkam, kuram ir darba vai personīgā pieredze saskarsmē ar personām, kurām ir invaliditāte.
Projekta finansētu dienas aprūpes centra pakalpojumu “Cimdiņā” pašlaik saņem 38 bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Savukārt 5 bērni ar invaliditāti papildu dienas centra pakalpojumam ir saņēmuši dažādas individuālas speciālistu konsultācijas. Bērniem visā projekta laikā ir iespējams saņemt līdz pat 100 individuālām pakalpojuma sniegšanas reizēm, atbilstoši atbalsta plānā noteiktajam.
Projekts paredz, ka noteiktus pakalpojums var saņemt ne tikai bērni ar invaliditāti, bet arī viņu vecāki, ja bērniem ir izstrādāts atbalsta plāns, un tajā arī vecākiem ir noteikta nepieciešamība saņemt individuālas speciālistu konsultācijas vai nodarbības. Šādu iespēju Ventspilī ir izmantojuši 16 vecāki. Visbiežāk vecāki ir saņēmuši fizioterapijas un psihologa palīdzību. Bērnu ar funkcionāliem traucējumiem likumiskajiem pārstāvjiem un audžuģimenei pavisam ir iespējams saņemt līdz 40 pakalpojumu sniegšanas reizēm visā projekta īstenošanas laikā.
Ventspils pilsētā projektā “Kurzeme visiem” pieejamos pakalpojumus administrē Ventspils pilsētas Sociālais dienests, kur arī jāvēršas, lai saņemtu sīkāku informāciju par pieejamo atbalstu. Interesenti var zvanīt pa tālruni 28687296. Sociālais dienests aicina ikvienu, kurš atbilst augstāk minētajiem pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem, izmantot iespēju papildu citiem jau esošajiem atbalsta veidiem saņemt pakalpojumus no projekta ‘’Kurzeme visiem”.
Projekts tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Vairāk par projektu www.kurzemevisiem.lv un ventspils.lv
Liepājas pašvaldība jau piekto gadu realizē deinstitucionalizācijas (DI) procesa projektu ”Kurzeme visiem”, lai attīstītu jaunus, iedzīvotājiem tik ļoti nepieciešamus sociālos pakalpojumus un sniegtu papildus atbalstu Liepājā dzīvojošajiem bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT), personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un jauniešiem, ziņo Liepājas pilsētas Sociālā dienesta pārstāve Gunta Jākobsone.
Projekta ietvaros Liepājas pilsētas domes Sociālais dienests arī vasaras periodā turpināja nodrošināt projektā apmaksātus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus bērniem ar FT, viņu vecākiem un personām ar GRT. Turpinās arī jaunu infrastruktūras objektu būvniecība bērniem no ārpusģimenes aprūpes un cilvēkiem ar GRT.
Kā paredz Ministru kabineta noteikumu grozījumi, no 1.jūlija palielināts stundu skaits mēnesī aprūpes pakalpojumam bērniem ar FT no 5 līdz 17 gadiem no 40 uz 80 stundām, bērniem līdz 4 gadiem – līdz 200 stundām. Precizēta arī pakalpojuma apmaksa pēc vienotas vienas stundas likmes – 5,18 eiro stundā.
MK noteikumu grozījumi paredz no 1. jūlija palielināt rehabilitācijas reižu apjomu arī bērnu vecākiem un likumiskajiem pārstāvjiem. Ja līdz šim ģimenes varēja saņemt četrus pakalpojumus veselības stāvokļa uzlabošanai – psihologa, atbalsta grupas, fizioterapeita un rehabilitētāja, tad tagad to klāsts būs plašāks.
Lai saņemtu pakalpojumu, vispirms Sociālajā dienestā tiek veikta ģimenes un bērnu ar FT vajadzību izvērtēšana. Projekta ietvaros Liepājā izvērtēti 79 bērni, no kuriem 64 saņēmuši sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, bet 40 – atkārtoti. No jauna izvērtēšanai pieteikti 11 bērni.
Kopš 2016. gada 53 bērni ar FT un viņu ģimenes saņēmuši Atelpas brīža pakalpojumu, 39 ģimenes to saņēmušas atkārtoti. Seši bērni saņēmuši Aprūpes mājās pakalpojumu līdz 10 stundām nedēļā.
Saņemti arī 53 pieteikumi par sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem bērnu vecākiem, likumiskajiem pārstāvjiem un audžuģimenēm.
Kā paredz MK noteikumi, no 1. jūlija palielināts arī pakalpojumu apjoms cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). Atkārtoti projektā var iesaistīt cilvēkus, kuriem beidzies divu gadu pakalpojumu nodrošināšanas periods. Speciālistu pakalpojumu apmaksai un individuālajam atbalstam personām ar GRT, kuras iesaistītas projektā, tagad vairs nav ierobežojumu – tie tiek kompensēti atbilstoši faktiskajām izmaksām (izņemot psihologa pakalpojumu). Katrs klients ar GRT var saņemt 100 individuālās konsultācijas (gan psihologa, gan citu speciālistu) un līdz 100 grupu nodarbību reizēm līdz projekta termiņa beigām. Līdz ar to speciālistu konsultācijas un individuālo atbalsta pakalpojumu klāsta pieejamība paplašinās un personas ar GRT tos varēs izmantot vairāk, piemēram, mūzikas terapiju, smilšu terapiju, ergoterapiju, fizioterapiju u.c.
Projekta ietvaros Liepājā izvērtētas 50 personas ar GRT. Divas personas ar GRT saņēmušas Dienas centra pakalpojumu, 20 personas – psihologa pakalpojumu.
Jūlijā papildus Sociālā dienesta darbinieki tikušies ar VSAC ”Kurzeme” filiāles ”Iļģi” un ”Aizvīķi” klientiem, kuri varētu pārcelties uz dzīvi grupu dzīvokļos Liepājā. Pavisam līdz augusta beigām plānots iepazīt 16 pilngadīgas personas ar GRT, kuras sāks pāriet uz dzīvi sabiedrībā Grupu dzīvokļos Viršu ielā 9/11. Šiem cilvēkiem projekta laikā tiks nodrošināts sociālā mentora pakalpojums, lai viņi labāk iekļautos sabiedrībā. Tāpēc paralēli notiek sociālo mentoru darba uzdevumu un pienākumu noteikumu izstrāde, lai viņi jau augusta beigās uzsāktu Kurzemes plānošanas reģiona rīkotās apmācības un septembrī sāktu darbu ar personām ar GRT.
Savukārt ERAF projekta ”Sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide deinstitucionalizācijas plāna realizēšanai” ietvaros vasarā turpinājās būvdarbi jaunas infrastruktūras izveidei sociālo pakalpojumu sniegšanai. Ģimeniskai videi pietuvinātā mājā Salmu ielā 53 jau šoruden sāks dzīvot astoņi bērni no Bērnunama kopā ar personālu. Specializētajām darbnīcām cilvēkiem ar GRT T. Breikša ielā 16/20 tikko atzīmēti Spāru svētki, un to nodos ekspluatācijā līdz gada beigām. Darbnīcās būs 18 vietas, kur pieaugušie ar GRT varēs mācīties jaunas prasmes un iemaņas, lai vēlāk veiksmīgāk iekļautos darba tirgū.
Būvdarbi turpinās arī topošajos Grupu dzīvokļos Viršu iela 9/11, kur 16 personām ar GRT tiks nodrošināta mājvieta un ikdienā nepieciešamais individuālais atbalsts.
Kopumā Liepājā jaunu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidē plānots investēt aptuveni 2,6 milj. eiro pašvaldības, valsts un ERAF finansējuma.
“Vienā dienā to izmainīt nevar, tāpēc kampaņas rīkojam atkārtoti,” tā saka kampaņas “Cilvēks, nevis diagnoze” rīkotāji. Cenšoties sabiedrībā iekļaut cilvēkus ar garīga un funkcionāla rakstura traucējumiem, šobrīd Latvijā tiek veidoti dažādi sociālie centri, arī grupu dzīvokļi. Tomēr ne visur apkārtējie cilvēki izprot šī soļa svarīgumu.
Kampaņa ir viens no palīgiem, kas ļauj situāciju iepazīt tuvāk. Tā tiek rīkota visos plānošanas reģionos. Šodien kampaņa notika Kurzemē, Nīkrāces pagasta Dzeldā. Te ir gan dienas centrs, gan top grupu dzīvokļi. Kampaņas dalībnieki pulcējās simboliskā malkas talkā.
Nīkrāces pagasta Dzeldā esošais Dienas centrs ziemā tiek apkurināts ar malku, tādēļ ik gadu, vasarai sliecoties uz rudens pusi, te tiek sagādāti jauni malkas krājumi. Šoreiz tās sanešana šķūnītī izvērtusies simboliska. Te piestājusi Labklājības ministrijas rīkotā kampaņa “Cilvēks, nevis diagnoze”. Un talkā nākuši gan cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, gan viņu tuvinieki un sociālie darbinieki. “Mēs redzam, ka šajos projektos liela nozīme ir sabiedrības attieksmei pret līdzcilvēkiem. Kā redzam, šeit cilvēki mēģina panākt, lai cilvēkiem ir iespēja “būt”,” saka Guntis Kaldovskis, Labklājības ministrijas Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta pārstāvis.
Šī ir trešā šāda kampaņa, pirmā notika 2018. gadā. Apkopojot datus pēc iepriekšējām kampaņām, iedzīvotāju skaits, kuri justos ērti komunikācijā ar personām ar garīga rakstura traucējumiem, audzis no 55 līdz 64%. Šī gada aicinājums ir “Nozīme ir tikai tam, kas mēs esam. Saskati cilvēku, nevis diagnozi”. Viens no malkas talkas dalībniekiem ir Elmārs no Skrundas. Lai arī slimība viņam apgrūtinājusi pārvietošanos un sarunāšanos, viņš priecājas par katru iespēju palīdzēt un būt noderīgam.
Dienas centrs ir vieta, kur cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem nākt uz dažādām nodarbībām, savukārt grupu dzīvokļi vēl tiek būvēti. Tie būs gatavi iekārtošanai nākamā gada otrajā pusē. Mājvieta te būs 16 cilvēkiem. “Es ceru, ka cilvēki spēs, mēs atradīsim vislabāko veidu, kādā veidā nodrošināt šos pakalpojumus, individuāli rast, kā būt te piederīgam,” saka Anda Vītola, projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Dzeldā.
Deinstitucionalizācijas projektā “Kurzeme visiem” pēc iepriekšējā novadu skaita šai reģionā visas Kurzemes pašvaldības. Infrastruktūra sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai tiek veidota vai pilnveidota Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu un Ventspils novados, kā arī Liepājas un Ventspils valsspilsētās. Projektu īstenošana ir dažādās stadijās, dažās jau noslēgušies, dažās vēl ir procesā. “Kuldīgas novadā iesaistījusies gan Skrunda, gan Alsunga, Kuldīga, Alsungā nenotiek. Skrunda aktīvi sniedz pakalpojumus, tad ir infrastruktūra,” saka Liene Jūrmale, Kuldīgas attīstības aģentūras projektu vadītāja.
Kampaņa “Cilvēks, nevis diagnoze” tiek rīkota visos plānošanas reģionos.
Pateicamies Skrundas televīzijai par dalību pasākumā un aicinām noskatīties sagatavoto stāstu par pasākuma norisi:
Projekts “Kurzeme visiem” tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. – 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.
