Deinstitucionalizācija (DI), DI Kurzemē, Jaunumi, Personas ar GRT

Talsu novada vēstis: turpinās dienas aprūpes centra izveide Talsos

Posted on September 19, 2022September 20, 2022 by laura

19
Sep

Informācija pārpublicēta no Talsu novada vēstu 2022. gada septembra izdevuma, 2.lpp: https://talsunovads.lv/wp-content/uploads/2022/09/TalsuNovadaZinasSEPTEMBRIS_1-20_lab.pdf

Atgādinām, ka Talsos deinstitucionalizācijas procesa ietvaros top dienas aprūpes centrs, kur cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem būs iespēja pavadīt laiku saturīgi, saņemt sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī iegūt ikdienai noderīgas prasmes un iemaņas, lai veiksmīgāk iekļautos sabiedrībā.

Vairāk par infrastruktūru, kas top vai jau ir tapusi Kurzemes reģiona, varat uzzināt mūsu sagatavotajā digitālajā brošūrā: “Jauna infrastruktūra Kurzemē deinstitucionalizācijas procesa īstenošanai”, ko izdevām 2021.gada decembrī.

Bērni ar FT, Jaunumi, Par DI citviet, Personas ar GRT

Pirmo reizi Vidzemē – Iekļaujošā nedēļa ar notikumiem visā reģionā

Posted on September 15, 2022September 29, 2022 by laura

15
Sep

No 26. septembra līdz 1. oktobrim pirmo reizi Vidzemē notiks virkne pasākumu Iekļaujošās nedēļas ietvarā, kad ikviens iedzīvotājs aicināts uz kopīgu darbošanos jaunizveidotajos dienas aprūpes centros, grupu dzīvokļos un specializētajās darbnīcās reģiona pašvaldībās.

Nedēļas garumā dažādās vietās Vidzemē plānoti vairāk nekā 15 dažāda formāta un tematikas pasākumi, tostarp praktiskās darbnīcas un meistarklases, diskusijas.

Smilšu kino, māla apstrādes, šūšanas, pleķošanas, grafiti, burgeru gatavošanas meistarklases, dabas materiālu paklāju veidošana, sveču liešana, ziepju darbnīca, labdarības tirdziņš, tikšanās ar uzņēmējiem un demokrātiskas sarunas par iekļaujošu sabiedrību – tā ir tikai daļa no pasākumiem, kuros būs iespēja līdzdarboties kopīgi ar šo pakalpojumu dalībniekiem.

Informāciju par katru no notikumiem aicinām aplūkot vietnē ieklauj.vidzeme.lv. Pasākumi ir bez maksas. Daļai no tiem ir nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās.

Šo aktivitāšu mērķis ir vērst plašākas sabiedrības uzmanību uz līdz šim paveikto sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveidē pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kas noris valstī īstenotā deinstitucionalizācijas procesa ietvaros. Vidzemē to sadarbībā ar pašvaldībām īsteno šī pasākuma iniciators – Vidzemes plānošanas reģions.

Vidzemes iekļaujošās nedēļas pasākumi notiks dažādās vietās Madonas, Gulbenes, Cēsu, Valmieras, Alūksnes, Smiltenes un Valkas novadā. Tos sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu un pašvaldībām organizē arī biedrības ”Dēms”, “Cerību spārni”, “Latvijas Samariešu apvienība”, “Drustu acs”, “Latvijas Sarkanais Krusts” Vidzemes komiteja, nodibinājums “Alūksnes un Apes novada fonds”, “Latvijas Evanģēliski luteriskās Baznīcas Diakonijas centrs” kopienas centrs “Baltā ūdensroze” un SIA “Terra Opemele”.

Vidzemes iekļaujošo nedēļu kā pasākumu kopumu organizē Vidzemes plānošanas reģions projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros sadarbībā ar pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām. Projekta mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vairāk Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā.

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste. E-pasts: ieva.bivina@vidzeme.lv.

Bērni ar FT, Bērni VSAC, Deinstitucionalizācija (DI), DI Kurzemē, Jaunumi, Personas ar GRT

Liepājas valstspilsētas pašvaldības deinstitucionalizācijas vadības grupa klātienē iepazīstas ar jaunajiem sociālās infrastruktūras objektiem Liepājā

Posted on September 12, 2022September 12, 2022 by laura

12
Sep

Šonedēļ Liepājas valstpilsētas pašvaldības deinstitucionalizācijas vadības grupa Domes deputāta Helvija Valča vadībā tikās, lai iepazītos ar deinstitucionalizācijas (DI) plāna īstenošanas gaitu Liepājā pēdējo trīs mēnešu laikā un apskatītu klātienē trīs jaunos sociālās infrastruktūras objektus – Bērnu atbalsta centru “Dzintari” , Specializētās darbnīcas un Grupu dzīvokļus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT).

ERAF projekta “Sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide deinstitucionalizācijas plāna realizēšanai” ietvaros izveidoti jauni infrastruktūras objekti – Specializētās darbnīcas T.Breikša ielā 16/20 un mūsdienīgi Grupu dzīvokļi Viršu ielā 9/11 16 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kuri ir gatavi pārnākt no institucionālās aprūpes uz patstāvīgu dzīvi sabiedrībā.

Šovasar grupu dzīvokļi Viršu ielā 9/11 nodoti ekspluatācijā, un uz tiem 2023. gada februārī varēs pārcelties 16 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem no VSAC «Kurzeme» filiālēm «Iļģi» un «Aizvīķi». Infrastruktūras apdzīvošana, kas bija iecerēta vasarā, šobrīd aizkavējusies vairākkārtējas aprīkojuma iepirkuma procedūras izbeigšanas dēļ atsevišķās iepirkuma daļās, lai gan iepirkumi objekta aprīkošanai tika izsludināti kopš 2021. gada oktobra. Paredzēts, ka katrā dzīvoklī būs ar mēbelēm un pirmās nepieciešamības piederumiem aprīkota virtuve, priekštelpa, guļamistaba, duša. Kā atzina grupas locekļi, kuri redzējuši grupu dzīvokļus arī citās pilsētās, Liepājā tie ir ļoti mājīgi un ir kā dzīvokļi, nevis tikai istabas ar koplietošanas telpām.

Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros Sociālais dienests kopš pavasara piesaistījis arī astoņus sociālos mentorus no SAIF “Kurzemes ģimeņu atbalsta centrs”, lai palīdzētu cilvēkiem ar GRT, kuri dzīvos Grupu dzīvokļos, pārejas periodā iepazīt pilsētu, socializēties un pašiem sevi aprūpēt. Katram klientam sadarbībā ar mentoru joprojām tiek nodrošināts atbalsts piecas stundas nedēļā.

Ekspluatācijā nodotas arī Specializētās darbnīcas cilvēkiem ar GRT T. Breikša ielā 16/20, kuras šobrīd aprīko ar mēbelēm un iekārtām, lai šā gada novembrī 18 pieaugušie ar GRT šeit varētu sākt apgūt jaunas prasmes un iemaņas sveču liešanā un papīra dizaina izstrādājumu izgatavošanā, tādējādi mēģinot arī iekļauties darba tirgū.

Kopš šā gada marta jau apdzīvota un jaunām mēbelēm aprīkota ģimeniskai videi pietuvinātā māja Salmu ielā 53 – Bērnu atbalsta centrs “Dzintari” astoņiem bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Vēl vienas šādas mājas būvniecība tikko uzsākta Zaļās birzs mikrorajonā Kuldīgas ielā 20, kuru plānots pabeigt līdz 2023. gada vasaras beigām.

Līdz šim neapdzīvotā zemes gabalā top mūsdienīga, ģimeniskai videi pietuvināta bērnu aprūpes institūcija Bērnu atbalsta centra “Dzintari” vēl astoņiem bērniem. Māja būs līdzīga iepriekšējai – energoefektīva “pasīvā” dzīvojamā māja ar zemām uzturēšanas izmaksām, kurā, atšķirībā no parastas ēkas, ir augsta siltumizolācija, kas ļauj samazināt siltuma zudumus. Ēka projektēta, lai vasarā nepārkarstu un ziemā neatdzistu, t.i. visu gadu bērniem būtu komfortabls iekštelpu klimats. Pie dzīvojamās ēkas būs arī saimniecības ēka, labiekārtota teritorija un smilšu seguma rotaļu laukums ar divām rotaļu iekārtām – šūpolēm un kāpšanas kompleksu.

Projekts “Kurzeme visiem” Kurzemē un Liepājā tiek īstenots kopš 2015. gada, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti, bērniem ar FT un bērniem no ārpusģimenes aprūpes. Projektu no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.

Vairāk par projektu www.kurzemevisiem.lv, Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā un portālā liepaja.lv sadaļā “ Kurzeme visiem”.

Informācija pārpublicēta no Liepājas valstspilsētas pašvaldības mājas lapas: https://faili.liepaja.lv/Bildes/Dokumenti/Dokumentu-biblioteka/Projekti/Aktualit%C4%81tes/Projekta-aktualitates-09-09-2022-1.pdf

Informāciju sagatavoja
Gunta Jākobsone
Sociālā dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālrunis: 29 106 561
E-pasts: gunta.jakobsone@liepaja.lv

Atbalsta iespējas Kurzemē, Bērni ar FT, Deinstitucionalizācija (DI), DI Kurzemē, Jaunumi, Projekts "Kurzeme visiem"

Kopābūšanas prieks, piedzīvojumi un vasaras saule – Kurzemē notikušas 3 integratīvās nometnes

Posted on September 5, 2022September 5, 2022 by laura

05
Sep

Kurzemes plānošanas reģions projekta “Kurzeme visiem” ietvaros šī gada vasarā organizēja trīs integratīvās nometnes ģimenēm ar 9 – 15 gadus veciem bērniem, tostarp ar funkcionāliem traucējumiem. Piecu dienu nometnes “Kur tu – tur es”, “Piedzīvojumi priekam” un “Kurzemes piedzīvojums” ļāva izbaudīt patiesu kopā būšanu, dažādās aizraujošās aktivitātēs pilnveidot savas sociālās un komunikācijas prasmes kopumā 31 ģimenei jeb 90 dalībniekiem.

“Jau ceturto gadu projekta “Kurzeme visiem” ietvaros organizējam integratīvās nometnes nedaudz neierastākā veidā – visai ģimenei. Nometnēs tiekas ģimenes ar bērniem, tostarp ar funkcionāliem traucējumiem, lai kopā pavadītu laiku, iemācītos jaunas prasmes un iemaņas, kā arī iegūtu jaunus draugus. Tomēr visbūtiskākais, ko iegūst šādu nometņu dalībnieki, jo īpaši bērni un jaunieši, ir spēja pieņemt otru, fokusēties nevis uz atšķirīgo, bet vienojošo, un atbrīvoties no dažādiem aizspriedumiem. Integratīvas nometnes ir ļoti svarīgas, lai mūsu sabiedrība kļūtu izglītotāka un pieņemošāka kopumā,” skaidro Sandra Miķelsone – Slava, projekta “Kurzeme visiem” vadītāja.

Lai arī šogad interesentu skaits bija rekordaugsts un vēlmi piedalīties kādā no Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” ietvaros rīkotajām nometnēm bija izteikušas vairāk nekā 90 ģimenes, šādu iespēju saņēma 31 ģimene, jo katrā nometnē bija ierobežots dalībnieku skaits – 30 dalībnieki. Šāds dalībnieku skaits tika izvēlēts, lai nodrošinātu pēc iespējas personiskāku un ciešāku kontaktu veidošanos starp nometnes dalībniekiem.

Katrā nometnē to organizētāji – Latvijas bērnu atbalsta fonds, biedrība “Latvijas Mazpulki” un nodibinājums “Palīdzēsim.lv” – radīja tādu vidi bērniem un viņu ģimenēm un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, kur dalībniekiem bija iespēja sociāli iekļauties un atrast jaunus draugus. Organizētāji nodrošināja bērniem un vecākiem darbošanos gan kopā, gan atsevišķi, paredzot iespēju saņemt gan individuālu atbalstu, gan darbu ar specialistiem grupās, piedalīties saliedējošos, prasmes un talantus attīstošos pasākumos, gan fiziskās aktivitātēs atbilstoši nometnes tēmai.

Pirmā integratīvā nometne “Kur tu – tur es” sadarbībā ar Latvijas Bērnu atbalsta fondu no 5. līdz 9. jūlijam norisinājās Viduskurzemes pamatskolā- attīstības centrā, Pelčos, Kuldīgas novadā. Nometnē kopumā 30 dalībnieki pavadīja piecas aktīvas dienas spēlēs, rotaļās un dažādās nodarbēs, savstarpēji sadarbojoties un atklājot savas unikālās spējas un iespējas. Caur iepazīšanās aktivitātēm, radošajām nodarbībām, sadarbības spēlēm, rīta rosmēm, vakara apļiem, noslēguma vakaru un noslēguma pasākumu nometnes dalībnieki labāk iepazina un apguva savas spējas darboties gan individuāli, gan grupā. Viņiem arī bija iespēja tikties ar paraolimpiešiem no Latvijas Paralimpiskās komitejas, kopā ar Latvijas galda tenisa federāciju iepazīt galda tenisa spēli.

Otrā integratīvā nometne “Piedzīvojumi priekam”, ko Kurzemes plānošanas reģions rīkoja sadarbībā ar biedrību “Latvijas Mazpulki”, norisinājās no 1. līdz 5.augustam Upesgrīvas pamatskolā, Uguņciemā, Vandzenes pagastā, Talsu novadā. Nometnē dažādos veidos tika pilnveidota tās 30 dalībnieku personības izaugsme, veicinot bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimeņu iekļaušanos sabiedrībā. Visas nometnes dienas bija aizraujošas, tās dalībniekiem apgūstot dažādus, tai skaitā arī ne tik ierastus veidus, kā būt aktīviem ikdienā, labāk iepazīstot dažādas emocijas, pilnveidojot sadarbības un komunikācijas prasmes caur mūzikas un ritmikas elementiem, nodarbojoties ar keramiku, kā arī batikojot un veicot vēl daudz citu aktivitāšu.

Trešā šīs vasaras integratīvā nometne “Kurzemes piedzīvojums”, ko rīkoja nodibinājums “Palīdzēsim.lv”, notika no 8. līdz 12augustam Viesu namā „Raganas slota”, Ventspils novadā. Kopumā 30 nometnes dalībnieki caur dažādām spēlēm, aktivitātēm un uzdevumiem iepazina viens otru, veidoja jaunas draudzības un sadarbības kopdarbus, kā arī lieliski pavadīja laiku. Vecāki un bērni nodevās gan kopīgām nodarbēm, gan arī darbojās atsevišķās grupās ar dažādiem speciālistiem. Mākslas terapijas nodarbības, drona meistarklases triki, supošana, sapņu ķērāju gatavošana, ZOO apmeklējums, Montessori, ēnu teātris, darbs ar koku, burbuļošanās, pasaku terapija, “Talantu šovs” un vēl daudz citu aizraujošu aktivitāšu iespējas mijās ar vienkāršiem kopābūšanas mirkļiem un pieredzes apmaiņas stāstiem.

Pēc visām projekta “Kurzeme visiem” ietvaros organizētajām integratīvajām nometnēm Kurzemes plānošanas reģions un tā rīkotāji saņēma ļoti atzinīgus vārdus no nometnes dalībniekiem. Lieliskos piedzīvojumos, baudot vasaras sauli un kopābūšanas prieku, iegūti jauni draugi, paplašināts redzesloks, apgūtas jaunas prasmes un iemaņas, kā arī gūtas neaizmirstamas emocijas un pieredze.

Pateicamies Kurzemes reģiona ģimenēm par atsaucību un dalību nometnēs, kā arī Latvijas Bērnu atbalsta fonda, biedrības “Latvijas Mazpulki” un nodibinājuma “Palīdzēsim.lv” komandām par nometnes organizēšanu un lielisko sadarbību! Kurzemes plānošanas reģions, izvērtējot projekta “Kurzeme visiem” finanšu iespējas, apsver organizēt integratīvas nometnes arī 2023. gadā, tādējādi turpinot veicināt ģimeņu, kurās aug bērni ar funkcionāliem traucējumiem, iekļaušanos sabiedrībā, padarot to izglītotāku un pieņemošāku.

Bērni ar FT, Deinstitucionalizācija (DI), DI Kurzemē, Jaunumi, Projekts "Kurzeme visiem"

Integratīvas nometnes ietvaros aizraujošā piedzīvojumā dodas ģimenes no Kurzemes

Posted on August 29, 2022August 30, 2022 by laura

29
Aug

Laikā no 2022.gada 8. līdz 12. augustam projekta “Kurzeme visiem” ietvaros Ventspils novada viesu namā “Raganas slota” notika integratīva nometne “Kurzemes piedzīvojums”, kur tikās un piecas aizraujošas dienas kopā pavadīja desmit ģimenes ar bērniem, tostarp ar funkcionāliem traucējumiem. Kurzemes plānošanas reģiona un nodibinājuma “Palīdzēsim.lv” kopīgi rīkotajā nometnē kopumā 30 nometnes dalībnieki caur dažādām spēlēm, aktivitātēm un uzdevumiem iepazina viens otru, veidoja jaunas draudzības un sadarbības kopdarbus, kā arī lieliski pavadīja laiku.

Vecāki un bērni nodevās gan kopīgām nodarbēm, gan arī darbojās atsevišķās grupās ar dažādiem speciālistiem. Mākslas terapijas nodarbības, drona meistarklases triki, supošana, sapņu ķērāju gatavošana, ZOO apmeklējums, Montessori, ēnu teātris, darbs ar koku, burbuļošanās, pasaku terapija, “Talantu šovs” un vēl daudz citu aizraujošu aktivitāšu iespējas mijās ar vienkāršiem kopā pabūšanas mirkļiem un pieredzes apmaiņas stāstiem.

Kā nometnes noslēgumā atzina dalībnieki, tā piepildīja daudzus lielākus un mazākus sapņus, kā arī, iespējams, kādam palīdzēja paskatīties uz savām vajadzībām un likstām no cita skatu punkta, deva iespēju nedaudz izaicināt sevi, rast jaunus resursus un smelties iedvesmu.

Kurzemes plānošanas reģions šovasar kopumā rīko 3 integratīvās nometnes ģimenēm ar bērniem ar mērķi – veicināt bērnu ar FT un viņu ģimeņu integrāciju sabiedrībā. Viena nometne norisinājās jūlijā, divas nometnes – augustā, tādējādi dodot iespēju piedalīties lieliskā vasaras piedzīvojumā kopumā 90 dalībniekiem.

Pateicamies Kurzemes reģiona ģimenēm par atsaucību un dalību nometnē, kā arī nodibinājuma “Palīdzēsim.lv” komandai par nometnes organizēšanu un lielisko sadarbību!

Deinstitucionalizācija (DI), Izglītojoši, Jaunumi, Par DI citviet, Personas ar GRT

Izaicinājumi un risinājumi, uzsākot un attīstot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu

Posted on August 11, 2022August 30, 2022 by laura

11
Aug

Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” komanda piedalījās Zemgales plānošanas reģiona īstenotā ESF projekta “Atver sirdi Zemgalē” ietvaros Jelgavas novadā, Kalnciemā 4. augustā rīkotajā pieredzes apmaiņas pasākumā par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu – izaicinājumiem un risinājumiem, uzsākot un attīstot pakalpojumu darbību.

Aicināti piedalīties pasākumā bija sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniedzēji, gan tādi, kuri jau sniedz pakalpojumus un ir pieredzējuši, gan tādi, kuru pakalpojumi ir tikai darbības uzsākšanas sākuma stadijā. Pasākums bija ļoti pieprasīts, tajā piedalījās vairāk nekā 70 dalībnieku no visiem Latvijas reģioniem. Pamazām noslēdzas pašvaldību deinstitucionalizācijas infrastruktūras projekti un interese par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu veidošanu un satura nodrošināšanu starp sociālās nozares profesionāļiem ir ļoti liela.

Pasākuma pirmajā daļā notika diskusija, par to, kādi tad ir būtiskākie izaicinājumi uzsākot un attīstot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus – grupu dzīvokļus, dienas aprūpes centrus un specializētās darbnīcas, šo diskusiju vadīja žurnālists Ansis Bogustovs.

Pasākumā turpinājumā dalībniekiem bija iespēja izstaigāt un iepazīties ar Jelgavas novada daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra “Laipa” piedāvātajiem pakalpojumiem. Nelielās dalībnieku grupas (respektējot centra iemītnieku privātumu) vadīja un dalījās savā praktiskajā pieredzē centra vadītāja Gita Aizpure un sociālā darbiniece Aija Zosule. Centrs “Laipa” savu darbību uzsāka pirms diviem gadiem, kad no ilgstošās sociālās aprūpes institūcijām uz grupu dzīvokļiem pārcēlās pirmie iemītnieki. Šobrīd lielākā daļa no viņiem centrā “Laipa” ļoti veiksmīgi apgūst patstāvīgās dzīves un darba prasmes.

Pasākuma noslēgumā turpinājās praktiskā diskusija starp pasākuma dalībniekiem. Narkoloģe Lilita Caune pastāstīja, kā risināt atkarību problēmas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un atbildēja uz interesentu jautājumiem.

ESF projektu “Atver sirdi Zemgalē” (projekta Nr. 9.2.2.1/15/I/001) īsteno Zemgales plānošanas reģions ar mērķi Zemgales reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā pieaugušajiem ar invaliditāti dēļ garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenēm un bērniem ārpusģimenes aprūpē.

Informāciju sagatavoja Ilva Kalnāja, projekta “Atver sirdi Zemgalē” komunikāciju speciāliste

Foto: I Kalnāja

Informācija pārpublicēta no Zemgales plānošanas reģiona mājas lapas: https://www.zemgale.lv/component/k2/item/595-izaicinajumi-un-risinajumi-uzsakot-un-attistot-sabiedriba-balstitu-socialo-pakalpojumu

Bērni ar FT, Deinstitucionalizācija (DI), DI Kurzemē, Jaunumi, Projekts "Kurzeme visiem"

Kopābūšanas prieku integrējošā nometnē piedzīvo desmit ģimenes no Kurzemes

Posted on August 9, 2022August 30, 2022 by laura

09
Aug

2022. gadā no 1. līdz 5. augustam projekta “Kurzeme visiem” ietvaros organizētajā nometnē īstiem piedzīvojumiem un priekam ļāvās desmit ģimenes ar bērniem vecumā no 9 – 15 gadiem, tostarp ar funkcionāliem traucējumiem. Integratīvo piecu dienu nometni “Piedzīvojumi priekam”, ko rīkoja Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar biedrību “Latvijas Mazpulki” Upesgrīvas pamatskolā, Uģuņciemā, Talsu novadā, kopumā bija iespēja apmeklēt 30 dalībniekiem no visas Kurzemes.

Nometnē dažādos veidos tika pilnveidota tās dalībnieku personības izaugsme, veicinot bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimeņu iekļaušanos sabiedrībā. Visas nometnes dienas bija aizraujošas, tās dalībniekiem apgūstot dažādus, tai skaitā arī ne tik ierastus veidus, kā būt aktīviem ikdienā, labāk iepazīstot dažādas emocijas, pilnveidojot sadarbības un komunikācijas prasmes caur mūzikas un ritmikas elementiem, nodarbojoties ar keramiku, kā arī batikojot un veicot vēl daudz citu aktivitāšu.

Nometnes dalībnieki īpaši atzinīgi novērtēja atbalsta personāla un nometnē pieejamo speciālistu darbu, norādot, ka visas piecas dienas pavadīja ar lielisku saliedētības sajūtu, kur ikviens bērns un pieaugušais jutās piederīgs un novērtēts.

Pateicamies Kurzemes reģiona ģimenēm par atsaucību un dalību nometnē, kā arī biedrības “Latvijas Mazpulki” komandai par nometnes organizēšanu un lielisko sadarbību!

Bērni ar FT, Jaunumi, Personas ar GRT

Delfi: ceļā uz iekļaujošu izglītību un sabiedrību. Ināras Oļenas pieredze

Posted on August 8, 2022August 8, 2022 by laura

08
Aug

Ceļā uz iekļaujošu izglītību un sabiedrību. Ināras Oļenas pieredze

Foto: Viesturs Radovics, Delfi

Ināra Oļena ir Viduskurzemes pamatskolas-attīstības centra direktore, un viņas pārziņā ir 176 skolēni ar dažāda smaguma garīgo atpalicību. Mērķtiecīgi īstenojot iekļaujošu izglītību, viņas vadītās skolas audzēkņi jau sesto gadu “Erasmus+” projekta ietvaros kvalifikācijas praksē dodas uz ārvalstīm. Kā atzīst enerģiskā direktore, tā ir bezgala vērtīga pieredze gan pašiem skolēniem, gan skolai, gan arī iekļaujošai sabiedrībai.

Viduskurzemes pamatskola-attīstības centrs (bijusī Pelču speciālā internātpamatskola) ir viena no lielākajām speciālajām izglītības iestādēm Latvijā, kurā skolēni paliek visu nedēļu, līdz ar to skola savā ziņā pilda arī ģimenes funkciju: “Mums ir citādi jāorganizē gan mācību, gan audzināšanas process, gan arī jānodrošina saturīga brīvā laika pavadīšana. Ir jāmāca bērniem daudz lietu, ko ierasti viņi apgūst ģimenē, mājās. Tāda arī ir iekļaujošā izglītība – ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Tiesa, Latvijā mēs vēl esam ceļa sākumā.”

Viduskurzemes pamatskolā-attīstības centrā var apgūt četras profesijas: virtuves strādnieks, mežstrādnieks (vienīgajā no speciālajām skolām Latvijā), koksnes materiālu apstrādātājs un mājkalpotājs.

“Mūsu skolā mācās skolēni ar vieglu, vidēji smagu un smagu garīgo atpalicību, un bieži vien smagākās attīstības traucējumu formas kombinējas ar citiem attīstības traucējumiem – tie var būt kustību traucējumi, redzes un dzirdes traucējumi. Kopumā iepriekšējā mācību gadā mums bija 176 skolēni vecumā no 3 līdz 33 gadiem,” atklāj Oļena.

Viņa arī piebilst, ka skolēnu ar garīgo atpalicību skaits nebūt nemazinās un smaguma pakāpe arvien pieaug, tāpēc speciālo izglītības iestāžu izaicinājumi kļūst lielāki.

“Šobrīd Latvijā ir 47 speciālās izglītības iestādes, un lielākā daļa no tām paredzēta tieši bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem. Salīdzinājumam – kad sāku strādāt, bija 61. Tas ir tiešām ļoti liels skaits, tāpēc mums gan jāstrādā pie šo skolēnu integrācijas, gan arī jāinformē un jāizglīto sabiedrība,” pauž Oļena.

Dalība “Erasmus+” projektos sniedz lielisku iespēju mūsu skolēniem redzēt to, kā citās valstīs, kurās ir augstāks demokrātijas un sociālās labklājības līmenis, viņus pieņem, runā tāpat kā ar visiem citiem, ka viņus īpaši neizdala. Viņiem tas ir fantastisks tilts, kas palīdz noticēt saviem spēkiem!

Auglīga sadarbība un pieņemoša attieksme

Viduskurzemes pamatskolā-attīstības centrā “Erasmus+” prakses projekti tiek īstenoti kopš 2016./2017. mācību gada, un līdz šim mobilitātēs kopumā ir piedalījušies 43 audzēkņi. Četri ir bijuši Somijā, 20 – Lietuvā, 13 – Austrijā –, trīs Lielbritānijā un trīs Vācijā. Projekta noteikumi paredz, ka trim audzēkņiem līdzi dodas viens pavadošais pedagogs.

Mēs esam ļoti pateicīgi par iespēju, ka mūsu skolēni var doties savā kvalifikācijas praksē un mēnesi pavadīt ārzemēs, gan iepazīstoties ar citu valstu pieredzi, gan strādājot prakses vietā, lai iegūtu profesionālo kvalifikāciju. Esmu centusies iedrošināt citu skolu direktorus, lai viņi arī uzdrošinās un izmanto “Erasmus+” sniegtās iespējas.

Ļoti veiksmīga un cieša sadarbība izveidojusies ar Lietuvu, kuras uzņemošās organizācijas atbildīgā koordinatore vairākkārt viesojusies arī Viduskurzemes pamatskolā-attīstības centrā. “Viņa ir piedalījusies audzēkņu atlasē un īpaši salāgojusi darba devēju prasības ar to, ko prasa no skolēniem. Lietuvā skolēni strādā “Radisson SAS” viesnīcā, kur viņiem ir uzticēts klāt gan banketa galdus, gan apkalpot viesus. Tas ir kopīgas sadarbības un saprātīgas atlases rezultātā tapis ļoti labs veiksmes stāsts,” atklāj speciālās skolas direktore.

“Arī koordinatore Austrijā bija tik ļoti ieinteresēta, ka sestdienās un svētdienās organizēja ekskursijas, lai skolēni iepazītu Austriju un tās tradīcijas. Audzēkņiem bija iespēja arī padzīvot ģimenēs un paskatīties, kādas ir savstarpējās attiecības, jo ne vienmēr visi bērni nāk no ļoti labvēlīgām ģimenēm. Viņiem bija lieliska iespēja saņemt šo pieņemošo attieksmi.”

Liela atbildība un daudz ieguvumu

Lielākoties daudziem skolēniem “Erasmus+” prakse ir iespēja pirmo reizi būt ārzemēs un saskarties ar citu kultūru, valodu un dzīves paradumiem, taču, kā atklāj skolas direktore, problēmu sazināties un iekļauties attiecīgajā vidē skolēniem nav, turklāt mūsdienās talkā nāk arī viedierīces un mākslīgais intelekts.

“Es nemāku izskaidrot, kas notiek, bet ārvalstīs bērni izmainās. Protams, uznāk kādas dusmas, bet tāpēc ir līdzi pieaugušais, kurš brīdī, kad ir nepieciešams, skolēnam arī palīdz. Tā arī ir galvenā atšķirība – šiem bērniem palīdzību vajag tūdaļ un uzreiz, nevis tad, kad pienāks rinda pie speciālista,” atklāj Oļena.

Tas, ko parasti pārmet internātskolām, – ka neiemāca sociālās prasmes un spēju integrēties sabiedrībā. Te es gribu teikt lielu paldies “Erasmus+” programmai, jo tas, kas ir noticis šo sešu gadu laikā, ir fantastiski. Tā ir iespēja gan komunicēt svešvalodā, gan strādāt starptautiskā vidē, kā arī gūtas zināšanas, cieņa un ieinteresētība par citu valstu kultūru un tradīcijām. Es ļoti ceru, ka mūsu pieredze dos arī citiem atsperšanās punktu un iedvesmu.

Tiesa, direktore atzīst, ka sākotnēji gan bijušas nelielas bažas, jo sūtīt skolēnu uz ārzemēm nozīmē, ka viņš pārstāv visu valsti: “Tā ir ļoti liela atbildība, kas bija jāuzņemas, bet tagad mēs vairs nemaz nebaidāmies, jo mums ir ļoti, ļoti labi sadarbības partneri.”

Turklāt sadarbība notiek ne tikai vienā virzienā – arī uz Latviju brauc smelties iedvesmu un pieredzi skolēni no ārvalstu izglītības iestādēm. “Ja kādreiz mēs braucām uz ārzemēm, apbrīnojām un mācījāmies, tad tagad var mācīties arī no mums. Mēs vairs neesam tikai tie, kas brauc pasaulē, lai ņemtu un brīnītos par to, cik labi ir citur. Pateicoties “Erasmus+” projektam, esam attīstījušies, paši pārņēmuši un pielāgojuši dažādas pieredzes, ko tagad varam parādīt arī citiem. Un par to ir liels prieks un lepnums!” sarunas izskaņā ar gandarījumu pauž Oļena.

Seko “Delfi” arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Informācija pārpublicēta no Delfi portāla: https://www.delfi.lv/pieredzi-erasmus-plus/cela-uz-ieklaujosu-izglitibu-un-sabiedribu-inaras-olenas-pieredze.d?id=54559152

Deinstitucionalizācija (DI), Jaunumi, Par DI citviet, Personas ar GRT

LSM.lv: Cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem līdz gada beigām Latvijā cer atvērt teju 50 jaunas grupu mājas

Posted on August 5, 2022August 5, 2022 by laura

05
Aug

Līdz 2023. gadam visā Latvijā paredzēts atvērt teju 50 jaunas grupu mājas klientiem ar garīga rakstura traucējumiem. Nupat tādas izveidotas arī Limbažos, Rēzeknē un Cēsīs. Labklājības ministrijā (LM) uzsvēra, ka šāda veida pakalpojums, kad klients no slēgta tipa institūcijas nonāk brīvākā vidē un mācās rūpēties par sevi pats, ir ļoti pieprasīts tieši ģimeņu vidū.

Beidzot mums ir māju sajūta un iespēja kļūt patstāvīgākiem – tā norādījuši daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra “Grupu māja” klienti un viņu vecāki Rēzeknē. Atjaunojot kādreizējā bērnudārza telpas Rēzeknē, tagad 16 cilvēkiem ar garīgiem un funkcionāliem traucējumiem būs katram sava atsevišķa istaba ar sanitāro mezglu, kā arī koplietošanas virtuve un atpūtas telpa. Pirmie četri klienti šeit dzīvo un mājas darbus apgūst jau nedēļu.

Daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra Rēzeknē vadītāja Gunta Petrova norādīja: “Viņam ir jāmācās izmantot sabiedrisko transportu. Viņš sāk dzīvot patstāvīgi, un viņš sāk plānot savu dzīvi. Mēs redzam arī to, ka ir pagājusi nedēļa, kopš mums dzīvo šeit pirmie klienti, ka viņiem parādās jaunas prasmes.”

Rēzeknes sociālo pakalpojumu centra iedzīvotājs Romāns stāstīja: “Tā ir ļoti vērtīga dāvana. Ļoti vērtīga. Esmu ļoti priecīgs. Skapji, labierīcības, duša, sava istaba ar mēbelēm un gultu. Tā ir patstāvība. Mēs mācāmies paši gatavot ēst un darīt daudz ko citu, ejam uz veikalu, un mums ir palīgi.”

Pērn visā Latvijā darbojās 21 grupu māja, kopumā nodrošinot pakalpojumu 299 klientiem. Iecerēts, ka līdz nākamajam gadam būs izveidoti teju 50 šādi mājokļi vairāk nekā 600 klientiem. Pakalpojumu jo īpaši novērtē tieši ģimeņu vidū, kur vecākiem jau sāk izsīkt spēki.

LM Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta vecākā eksperte Elvīra Kursīte paskaidroja: “Šī personu grupa ir ārkārtīgi ieinteresēta par to, lai viņu bērns būtu aprūpēts, drošībā. Šie pakalpojumi tiešām ir pieprasīti. Diemžēl šobrīd tā arī ir, ka vienkārši nav šīs infrastruktūras un cilvēkus nav, kur izvietot.”

Savukārt ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktora vietniece Sigita Rozentāle norādīja: “Joprojām mēs esam identificējuši 13 pašvaldības, tajā skaitā arī pēc administratīvi teritoriālās reformas, kurās grupu dzīvoklis izveidots nav. Pēdējie trīs grupu dzīvokļi, kas ir reģistrēti jūlija beigās ir grupu dzīvokļi Limbažos, Cēsīs un arī Rēzeknē.”

Deinstitucionalizācijas projekta gaitā veiktas arī aptaujas un grupu māju pakalpojuma novērtējums. Tur secināts, ka ir ļoti jāizvērtē katra klienta raksturs un spējas pielāgoties dzīves apstākļiem ārpus sociālas aprūpes institūcijām, kā arī lielākais izaicinājums turpmāk būs grupu dzīvokļu nodrošināšana personām ar smagiem attīstības traucējumiem.

Rozentāle atzīmēja: “Līdz ar to Rīga īsteno pilotprojektu, kurā viņi veido infrastruktūru tieši tādai grupu mājai, kurā visi klienti būs cilvēki ar ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem. Tāpat mēs arī esam identificējuši šāda veida nepieciešamību pēc pakalpojuma izveidošanas arī citās Latvijas pašvaldībās.”

Rēzeknē netālu no grupu mājas ir izveidots arī atsevišķs dzīvoklis ģimenei. Tāpat deinstitucionalizācijas projekta gaitā jāpabeidz bērniem ar funkcionāliem traucējumiem piemērota baseina būvdarbi un ir arī vairāki plāni par apkārtējās teritorijas labiekārtošanu.

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pārvaldes “Sociālais dienests” vadītājs Gunārs Arbidāns sacīja: “Pie dienas aprūpes centra ir mums specializētās darbnīcas, kur viņi mācās kaut ko arī darīt, rīkoties ar dažādiem instrumentiem, ar sveču liešanu, ar koku. Lai viņi varētu pavadīt brīvo laiku arī radošāk, aktīvāk.”

LM Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta pārstāve Kursīte atzina: “Ir arī daļa grupu dzīvokļu klientu, kuri ir atstājuši grupu dzīvokļus un uzsākuši patstāvīgu dzīvi. Ir ļoti daudz kas atkarīgs, vai viņam ir draugi, vai viņam ir kāda uzticības persona, kura nepieciešamajā gadījumā var sniegt kādu pavisam cilvēcīgu, pavisam vienkāršu atbalstu.”

Lai veicinātu sabiedrības izpratni un līdzdalību cilvēku ar garīga un funkcionāla rakstura traucējumiem integrēšanā, šogad Latvijas valstspilsētās īstenota informatīvā kampaņa “Cilvēks, nevis diagnoze”, paredzēts. ka turpmāk tā notiks arī reģionos.

Informācija pārpublicēta no LSM portāla: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cilvekiem-ar-gariga-rakstura-traucejumiem-lidz-gada-beigam-latvija-cer-atvert-teju-50-jaunas-grupu-majas.a467908/

Projekta partneriem

Apstiprināti grozījumi Nr.7 Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānā

Posted on August 1, 2022September 6, 2022 by laura

01
Aug

2022. gada 26. jūlijā Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu attīstības padome apstiprinājusi grozījumus “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas (DI) plānā 2017.–2020.gadam”, kas izstrādāts projekta “Kurzeme visiem” ietvaros. Apstiprinātajos grozījumos veikti redakcionāli un tehniski precizējumi saistībā ar jaunās infrastrutkŗuas izveidi un vietu skaita palielinājumu no uz 12 vietām grupu dzīvoklī Kuldīgas novada pašvaldībā.

2017.gadā izstrādātais un 2018.gadā apstiprinātais Kurzemes plānošanas reģiona DI plāns ir attīstības plānošanas dokuments, kas paredz sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pilnveidi un nepieciešamās infrastruktūras attīstību Kurzemē, lai 350 bērniem ar FT un 375 personām ar GRT būtu pieejams nepieciešamais atbalsts, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi pēc iespējas tuvāk viņu dzīvesvietai, savukārt 35 personas ar GRT no valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” sāktu dzīvi pašvaldībās.

“Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas (DI) plāns 2017.–2020.gadam”

“Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns 2017.-2020.gadam” (ar grozījumiem 26.07.2022.)
Pielikumi Nr.1-14
Pielikumi Nr. 15- 19. BSAC reorganizācijas plāni:
- 15.pielikums Liepājas pilsētas domes sociālā dienesta bērnunama reorganizācijas plāns
- 16.pielikums Sociālās aprūpes nama „Selga” reorganizācijas plāns
- 17.pielikums Ventspils novada bērnu nama „Stikli” reorganizācijas plāns
- 18.pielikums Strazdes bērnu nama reorganizācijas plāns
- 19.pielikums Valsts sociālās aprūpes centra „Kurzeme” filiāles „Liepāja” reorganizācijas plāns
Pielikumi Nr. 20-24. Datu pieprasījumu veidlapas:
- 20.pielikums: Datu pieprasījuma veidlapa pašvaldībām par sociālajiem pakalpojumiem
- 21.pielikums: Datu pieprasījuma veidlapa pašvaldībām par iespējamajiem infrastruktūras risinājumiem
- 22.pielikums: Datu pieprasījuma veidlapa pašvaldībām par infrastruktūru un finansējumu
- 23.pielikums: Datu pieprasījuma veidlapa VSAC
- 24.pielikums: Datu pieprasījuma veidlapa NVO
Pielikumi Nr. 25 -28. Individuālo vajadzību izvērtējumu datu apkopojumi
- 25.pielikums: KPR BSAC bērnu vajadzību apkopojums
- 26.pielikums: Citu plānošanas reģionu BSAC bērnu vajadzību apkopojums
- 27.pielikums: KPR bērnu ar FT vajadzību apkopojums
- 28.pielikums: KPR un citu plānošanas reģionu personu ar GRT vajadzību apkopojums
Pielikumi Nr. 29 – 30. KPR DI plāna kopsavilkums (excel un .pdf faili; ar grozījumiem 26.07.2022):
- 29.pielikums KPR DI plāna kopsavilkums (excel)
- 30.pielikums KPR DI plāna kopsavilkums
Sabiedrisk ās apspriešanas laikā saņemtie priekšlikumi

“Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017.- 2020. gadam” ieviešanas progresa izvērtējums

Otrais ziņojums par Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017.- 2020. gadam ieviešanas progresa izvērtējumu (2022.gada 1.aprīlis), word formātā
Pirmais ziņojums par Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017.- 2020. gadam ieviešanas progresa izvērtējumu (2022.gada 1.aprīlis), word formātā

“Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas (DI) plāna 2017.–2020.gadam” īstenošanas pārskats

Pārskats par Kurzemes plānošanas reģiona DI plānā iekļauto sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveides finansējumu un laika grafiks (2021.gada 1.jūlijs), Word formātā

Auglīga sadarbība un pieņemoša attieksme

Liela atbildība un daudz ieguvumu

“Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas (DI) plāns 2017.–2020.gadam”

“Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns 2017.-2020.gadam” (ar grozījumiem 26.07.2022.)

Pielikumi Nr. 15- 19. BSAC reorganizācijas plāni:

15.pielikums Liepājas pilsētas domes sociālā dienesta bērnunama reorganizācijas plāns

16.pielikums Sociālās aprūpes nama „Selga” reorganizācijas plāns

17.pielikums Ventspils novada bērnu nama „Stikli” reorganizācijas plāns

18.pielikums Strazdes bērnu nama reorganizācijas plāns

19.pielikums Valsts sociālās aprūpes centra „Kurzeme” filiāles „Liepāja” reorganizācijas plāns

Pielikumi Nr. 20-24. Datu pieprasījumu veidlapas:

20.pielikums: Datu pieprasījuma veidlapa pašvaldībām par sociālajiem pakalpojumiem

21.pielikums: Datu pieprasījuma veidlapa pašvaldībām par iespējamajiem infrastruktūras risinājumiem

22.pielikums: Datu pieprasījuma veidlapa pašvaldībām par infrastruktūru un finansējumu

23.pielikums: Datu pieprasījuma veidlapa VSAC

24.pielikums: Datu pieprasījuma veidlapa NVO

Pielikumi Nr. 25 -28. Individuālo vajadzību izvērtējumu datu apkopojumi

25.pielikums: KPR BSAC bērnu vajadzību apkopojums

26.pielikums: Citu plānošanas reģionu BSAC bērnu vajadzību apkopojums

27.pielikums: KPR bērnu ar FT vajadzību apkopojums

28.pielikums: KPR un citu plānošanas reģionu personu ar GRT vajadzību apkopojums

Pielikumi Nr. 29 – 30. KPR DI plāna kopsavilkums (excel un .pdf faili; ar grozījumiem 26.07.2022):

29.pielikums KPR DI plāna kopsavilkums (excel)

30.pielikums KPR DI plāna kopsavilkums

“Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017.- 2020. gadam” ieviešanas progresa izvērtējums

“Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas (DI) plāna 2017.–2020.gadam” īstenošanas pārskats