Pāraprūpe nodara pāri gan bērniem, gan arī vecākiem, jo bērni neiemācās dzīvot patstāvīgi, bet pieaugušajiem nav laika pašiem sev. Pāraprūpēti nereti ir arī bērni ar īpašām vajadzībām. Pie uzvedības un attīstības traucējumiem noved gan pārāk augstas, gan arī pārāk zemas prasības pret bērnu, skaidro raidījumā “Ģimenes studija”.
“Rūpes par otru cilvēku ir dabiskas. Nav jau nekas ļauns, ja karstu kafiju no rīta pagatavo kāds cits. Bet stāsts ir par to, ka pāraprūpe no aprūpētāja viedokļa kļūs par smagu nastu, ko ir grūti realizēt. Un no aprūpējamā puses arī tā kļūst par smagu nastu, kura nospiež un neļauj „elpot”,” uzskata Latvijas kustība par neatkarīgu dzīvi pārstāve Dita Rituma.
“Pāraprūpes bīstamā robeža ir drošība. (..) Kad sākam rūpēties par daudz mēs, izdedzinām sevi un nedodam bērnam parādīt visu savu potenciālu,” norāda Autisma apvienības vadītāja Līga Bērziņa.
“Vecākiem ir bailes, ka bērns nespēs sevi aizstāvēt pret pasauli, tāpēc meklējam barjeras, lai viņa dzīve ritētu drošībā,” bilst Dita Rituma.
Ierakstā uzklausa mammu Ivetu Sirmo. Viņa dalās pieredzē, kā mācījusies pati, aprūpējot bērnu ar īpašām vajadzībām. Viņai nācies saprast un arī pārvarēt sevi, ļaujot dēlam vairākas lietas darīt pašam.
Komentējot Ivetas Sirmās teikto, Līga Bērziņa norāda, ka daudzas uzvedības problēmas rodas no tā, ka bērni vēlas paši. Ir pierādīts, ka pie uzvedības un attīstības traucējumiem noved gan pārāk augstas, gan arī pārāk zemas prasības pret bērnu.
Runājot par pieaugušajiem bērniem ar īpašām vajadzībām, Dita Rituma norāda, ka bieži šiem bērniem nav arī iespēju dzīvot patstāvīgi, piemēram, noīrēt dzīvokli. Turklāt arī diagnozes ir dažādas, ir cilvēki, kuriem aprūpe un palīdzība vienmēr būs vajadzīga.
Labklājības ministrijas Facebook kontā (https://www.facebook.com/labklajibasministrija/) vai ziņu aģentūras LETA mājas lapā www.leta.lv/onair/archive/ 17. februārī plkst. 11.00 varēs noskatīties tiešsaistes diskusiju par bērnu ar invaliditāti pusaudžu vecumposma izaicinājumiem, ar ko jāsastopas vecākiem un skolotājiem.
Diskusijā tiks runāts par izaicinājumiem, ar kuriem jāsastopas vecākiem un skolotājiem, audzinot un skolojot bērnus ar invaliditāti pārejas vecumā. Eksperti stāstīs par to, kā mazināt konfliktus, kas rodas, pieaugot bērnam ar invaliditāti, īpaši gadījumos, kad pārejas vecuma uzvedība mēdz būt skaļāka, spilgtāka vai grūtāk kontrolējama.
Piedalīsies:
✅ Pusaudžu resursa centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs
✅ bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs
✅ biedrības “Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi” pārstāve ergoterapeite Dita Rituma
✅ “Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta
✅ tēvs Edgars Vīksna
✅ Diskusiju vadīs @Haralds Burkovskis.
Diskusija notiek Labklājības ministrijas rīkotās sabiedrības informēšanas kampaņas “Cilvēks, nevis diagnoze!” ietvaros.
Jau trešo gadu AS ”Latvenergo” sadarbībā ar Ziedot.lv rīko projekta konkursu Latvijas biedrībām un nodibinājumiem sociālās jomas projektu īstenošanai. Konkursa rezultātā ziedojums sociālajai jomai 75 000 eiro apmērā sadalīts desmit biedrībām un nodibinājumiem no visas Latvijas.
Nodibinājums “Atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš””, sava projekta atbalstam konkursā ieguvis 3 563,35 EUR lielu finansējumu.
”Cimdiņa” iesniegtā projekta mērķis ir iemācīt pašaprūpes prasmes bērniem un jauniešiem ar dziļu garīgo atpalicību, pagatavojot sev ēdienu, apmeklējot un iepērkoties veikalā, kā arī rīkoties droši ar virtuves inventāru, lai atslogotu ģimenei ikdienas rūpes. Vienlaikus, apmeklējot ceptuvi RAMALA, tiks mācīts bērniem klāt galdu, pieklājīgi uzvesties, netraucējot kafejnīcās citus apmeklētājus un sagatavoties viesu uzņemšanai.
Dienas centra telpās tiks veicināta klientu pašaprūpes prasme, lai jebkādos apstākļos bērns un jaunietis pats varētu pagatavot sev ēdienu. Bērni apgūs prasmi iepirkties veikalā, pajautāt pārdevējam kāda prece nepieciešama, norēķināties par to, kā arī izvēlēties receptes un izmantojot virtuves piederumus pagatavot tās.
Savukārt Radošās maizes laboratorijas RAMALA apmeklējums būs vērsts uz apkārtējo sabiedrību. Bērni mācīsies savas iegūtās prasmes pielietot svešā vidē un gatavot ēdienu kādam sabiedrībā zināmam cilvēkam. Kopā ar šo viesi bērni un jaunieši kopā gatavos, klās galdu, kā arī mācīsies, kā uzvesties kafejnīcās, lai viņu uzvedība nekļūtu traucējoša apkārtējiem.
Īstenojot projektu plānots, ka uzlabot savu ikdienas kvalitāti un veicināt patstāvību varēs 100 personas ar invaliditāti.
Atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām ”Cimdiņš” ir organizācija, kas tika izveidota 2010. gada 1. novembrī Latvijas Bērnu fonda un Ventspils pilsētas domes realizētā projekta ”Multifunkcionālā atbalsta centra izveide bērniem ar īpašām vajadzībām” ietvaros.
Projekts veidots, lai nodrošinātu pieejamību sociālajiem un medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumiem bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām un viņu ģimenēm. Projekta ietvaros ir Ventspilī ir izveidots multifunkcionālu atbalsta centrs, kas nodrošina kompleksus rehabilitācijas pakalpojumus bērniem, jauniešiem ar īpašām vajadzībām, kā arī viņu ģimenēm.
Tiek lēsts, ka Latvijā ir ap 140 tūkstoši cilvēku ar retām slimībām, un aptuveni 75 procentos gadījumu tās skar tieši bērnus. Dominiks Jānis, Zane un puisēns, kura vārdu vecāki nevēlējās izpaust, arī pieder pie šiem bērniem. Kā atklāj Zanes mamma Dace: “Šie mazie eņģeļi ienāk mūsu dzīvē un apgriež to kājām gaisā, un nekas vairs nav tā kā bija.”
Aptuveni 30 procenti no bērniem, kuri slimo ar retajām slimībām, mirst, nesasniedzot piecu gadu vecumu. 65 procenti no retajām saslimšanām ir raksturojamas kā ļoti smagas, hroniskas, savukārt 80 procenti reto slimību ir ģenētiskas izcelsmes. Pārējās retās slimības (ap 20 procentiem) ir reti sastopami ļaundabīgo audzēju veidi, autoimūnās slimības, iedzimtas malformācijas, toksiskas un infekcijas slimības. Dažas no retajām slimībām to pacientiem liek palikt izolētiem un neaizsargātiem, savukārt citas slimības var tikt sekmīgi ārstētas, ievērojot konkrētu diētu bez īpašu zāļu papildus lietošanas.
Lai sniegtu palīdzīgu roku ģimenēm, kurās aug bērna ar retu slimību, ir izveidoti vairāki fondi un cilvēku informēšanā iesaistās arī slimnīcas un citas ārstniecības iestādes. Viena no vietām, kur vecāki ar īpašajiem bērniem var saņemt dažāda veida informatīvo un finansiālo atbalstu ir arī “Teodora Jura fonds”. Tāpat šis fonds ļauj vecākiem dalīties savā pieredzē un ar saviem stāstiem iedrošināt vienam otru.
Dominika Jāņa, Zanes un dēla mammas “Teodora Jura fonda” mājaslapā ir publicējušas savu bērnu stāstus, kurus ar viņu atļauju piedāvājam izlasīt arī portāla “Cālis” lasītājiem. Jau iepriekš esam publicējuši Martas, Ievas un Pētera stāstus, kas arī slimo ar retām slimībām. Par viņu ikdienu, slimību, priekiem un bēdām vari lasīt te.
Dominiks Jānis, kas ir viens no stāstu varoņiem, savu diagnozi – KCNQ2 encefalopātija – uzzināja trīs mēnešu vecumā. “Pirmais dzīves gads Dominikam pagāja lielās ciešanās,” raksta puisēna mamma. Taču, neskatoties uz to, zēna ģimene turpina cīnīties par dēla dzīvību un labklājību. Dominika Jāņa mamma raksta – dēla vēlme nepadoties un cītīgi strādāt katru dienu viņai dod spēku turpināt cīnīties.
Savukārt Zanei ir retā ģenētiskā Krabbes slimība, kas nav ārstējama. Tā sāka izpausties trīs, sešu mēnešu vecumā, kad organismā uzkrājušos toksīnu dēļ pakāpeniski sāka iet bojā nervu šūnas aizsargājošā mielīna slānis. Vidējais dzīves ilgums Krabbes slimniekiem parasti ir 13 mēneši, taču Zane spītīgi ir pārvarējusi šo robežu. “Zanīte atkal un atkal ir atdzimusi kā Fēnikss no pelniem,” raksta Dace.
Arī trešais stāsta varonis – dēls – slimo ar kādu retu slimību – hipokorticismus, kuras rezultātā virsnieres neizstrādā hormonu, kas ražo sāli. Bez šīs retās diagnozes bērnam ir arī attīstības atpalicība, kustību un uzvedības traucējumi, zarnu darbības traucējumi, alerģijas. Zēna mamma cerības pilna raksta: “Lai kā, dzīvoju ar mērķi, ka dēls būs vesels un dzīvos patstāvīgu dzīvi.”
Ar ES fondu finansiālu atbalstu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem tiek dota iespēja pilnveidot sociālās prasmes un attīstīt funkcionālās spējas, lai veicinātu iekļaušanos sabiedrībā, izglītotu, kā arī ieviestu atbalsta pasākumus viņu vecākiem, likumiskajiem aizbildņiem vai audžuvecākiem.
Līdz 2. martam tiek pieņemti biedrību un nodibinājumu iesniegumi izsludinātajā atlasē, savukārt programmas pirmajā kārtā tiek īstenoti 14 projekti, viens no tiem – nodibinājuma “Palīdzēsim.lv” sociālās rehabilitācijas programma bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm “Brīvbrīdis“.
“Mēs cenšamies pielāgoties katra bērna vajadzībām un darīt visu iespējamo viņa labā,” saka Ilze Skuja, Palīdzēsim.lv dibinātāja un vadītāja.
Projektā piedalās bērni gan ratiņkrēslos, gan ar dzirdes un redzes traucējumiem, gan ar autisma spektra traucējumiem un citām veselības problēmām. Vadoties pēc organizācijas iepriekšējās pieredzes, bērniem pietrūkst savstarpējās komunikācijas, iespējas līdzdarboties ar līdzīga vecuma bērniem, integrēties sabiedrībā, iegūt jaunas prasmes, iegūt jaunus draugus un atbalsta personas. Šajā ziņā tagad palīdz ES fondu atbalsts.
“Projekts nosaukts par “Brīvbrīdi”, jo šo bērniņu mammām tik ļoti nepieciešams laiks pašām sev, brīvs brīdis savu vajadzību un ieceru realizēšanai, kam, ikdienā nepārtraukti rūpējoties par īpašajiem bērniem, neatliek laika,” papildina I.Skuja.
Mammas bērnu aprūpei velta visu savu laiku, liedzot iespēju gūt papildu finanšu līdzekļus vai jaunu pieredzi, un projekta atbalsts arī ir iespēja uz kādu brīdi darīt pavisam ko citu un veltīt laiku sev, kamēr bērni saņem terapiju vai tiek nodarbināti. Mammas piedalās dažādās izglītojošās, motivējošās, jaunu zināšanu un prasmju apgūšanas nodarbībās, tādējādi ne tikai paplašinot savu redzesloku un intereses, bet arī gūstot morālu, psiholoģisku, kā arī praktisku atbalsu ikdienas problēmu risināšanā.
Projekta ietvarā rehabilitācijas pakalpojumi tiek sniegti 25 bērniem un viņu vecākiem. Nodarbības un terapijas tiek organizētas individuāli mammām un bērniem. Tāpat tiek organizētas arī grupu nodarbības, lai bērniem un vecākiem ir iespēja socializēties un iegūt jaunus draugus.
Organizācija Palīdzēsim.lv bērniem nodrošina psihologa konsultācijas, fizioterapijas, ABA terapijas, sporta, kustību, mūzikas un deju, kā arī kanisterapijas, reitterapijas, mākslas terapijas, spēļu terapijas u.c. nodarbības. Bet bērnu aizbildņiem ir iespēja apmeklēt drāmas terapiju, kustību un dejas terapiju, saņemt ģimenes psihologa, personības izaugsmes, , karjeras un darba konsultanta ieteikumus, kā arī piedalīties praktiskās nodarbībās.
“Šīs ES fondu programmas nozīmīgums nav apšaubāms, tas ir liels atspaids un būtisks ieguldījums katrā ģimenē, jo ne visas ģimenes var atļauties individuālo terapiju, kanisterapiju, fizioterapiju, mākslas terapiju, vai vēl citu terapijas veidu,” tā – Ilze Skuja. “Katrs bērniņš mūsu sabiedrībā ir vērtība, un arī šie bērni ir daļa no tās, un ir pelnījuši pieņemšanu un sapratni. Mēs nevaram kādu izstumt tikai tāpēc, ka ar viņš ir nedaudz citādāks kā pārējie. Šie bērni izaugs un būs daļa no mūsu sabiedrības, tāpēc ir svarīgi viņus atbalstīt, palīdzēt un integrēt jau šobrīd. Ikvienam ir tiesības uz līdzvērtīgu dzīvi un ir jārod iespēja to nodrošināt.”
Rikarda stāsts
Rikards kopā ar mammu Baibu apmeklē kanisterapijas kursu, kur viņš mācās sadarboties, ieklausīties, veidot kontaktu. Tā ir noglaudīšana, sunīša mazgāšana, barošana un vešana pastaigā, kas ir ļoti nozīmīgi ne tikai psihoemocionāli, bet arī bērna fizisko spēju atjaunošanai.
“Pirms trim gadiem Rikards bija visparastākais bērns pasaulē. Un tad kādā dienā kļuva īpašs, ļoti īpašs, jo – kļuva pilnībā paralizēts. No tā brīža mēs sākām strādāt, sākām nodarboties ar dažādiem terapijas veidiem. Mēs esam ļoti pateicīgi par kanisterapijas iespēju, jo tas Rikardam māca sadarbību, kontakta veidošanu – viņš apgūst prasmes, kā kādu dzīvu būtni mācīt un kā tā viņam atsaucas, paklausa,” stāsta Rikarda mamma Baiba.
Pretim veselībai – ar mākslu
Mākslas terapija motivē – tā mudina veikt noteiktas darbības, no kurām ikdienā bērns izvairās, ja šķiet nogurdinošas. Mākslas terapija var palīdzēt mazināt emocionālus traucējumus, uzvedības problēmas, tā palīdz pārvarēt psiholoģiskas grūtības. Tāpat mākslas terapija attīsta radošumu, un ir lielisks izklaides veids, jo rotaļājoties bērns attīstās un rotaļājoties viņš var vislabāk izpausties. Nodarbības ir arī vieta, kur vecāki un bērni var satikties un aprunāties, un pat iegūt jaunus draugus.
Aleksandra stāsts
Aleksandrs ar mammu Agnesi katru trešdienu apmeklē reitterapijas nodarbības, kur zirga mugurā un trenera uzraudzībā viņš mācās gūt pārliecību par sevi, noturot līdzsvaru un izpildot dažādus uzdevumus, kā arī galvenais – saņem pozitīvas emocijas.
Reitterapijā Aleksandrs gūst sev nepieciešamo psiholoģisko palīdzību. Esot zirga mugurā, viņam ir jānotur līdzsvars un jākomunicē ar to. Nodarbības laikā terapeits pavadā ved zirgu, kura mugurā sēž Aleksandrs. Viņam tiek doti dažādi uzdevumi, kurus Aleksandrs arī cītīgi izpilda. Jāšana zirga mugurā ir pozitīvām emocijām bagāts piedzīvojums, kas reizē arī attīsta drosmi. Reitterapijā izmanto speciāli apmācītu zirgu, kurš var strādāt ar terapeitu un bērniem.
Dod spēku ģimenēm
Drāmas terapijas nodarbībās vecākiem tiek sniegts emocionāls un psiholoģisks atbalsts, kā arī – tā ir iespēja satikties domubiedru lokā, kurus vieno līdzīgs dzīves stāsts, un iegūt jaunus draugus.
“Tās ir nodarbības tikai mums – mammām, vecākiem, aizbildņiem. Šeit nodoties nodarbībām mēs varam pilnībā un bez bažām. Nevis ar vienu aci paralēli bērna pieskatīšanai mēģinām ko darīt, bet piedalāmies ar visu uzmanību, jo zinām, ka bērni ir drošās rokās – viņus pieskata un ar viņiem nodarbojas profesionāļi. Mēs šeit baudām to, ka varam būt kopā,” stāsta Aleksandra mamma Agnese.
Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte, kā arī viņu ģimenēm būs pieejami sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi sociālo prasmju un funkcionālo spēju uzlabošanai. Par Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma saņemšanas iespējām 21. janvārī notiks seminārs.
ES fondu finansējums atbalsta pasākumu organizēšanai
Projektu īstenotājiem – biedrībām vai nodibinājumiem – būs pieejams līdz 206 750 eiro liels Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējums, lai organizētu atbalsta pasākumus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm.
Tie ietver sociālo rehabilitāciju, dienas aprūpi un “atelpas brīžus” jeb īslaicīgus diennakts sociālās aprūpes pakalpojumus. Tāpat projekta ietvaros finansējums paredzēts materiāltehniskā nodrošinājuma iegādei un speciālistu apmācībai pakalpojumu nodrošināšanai. Paredzēts, ka ES fondu programmas ietvaros atbalsta pasākumus varēs saņemt 1300 bērnu ar funkcionāliem traucējumiem.
Seminārs par projektu iesniegumu sagatavošanu – 21. janvārī
Seminārā š.g. 21. janvārī plkst. 11.00 Rīgā, Ķīpsalas ielā 2, viesnīcā Riga Islande Hotel, būs iespējams uzzināt par ES fondu programmas nosacījumiem, projektu iesniegumu sagatavošanu, saņemt atbildes uz interesējošajiem jautājumiem, kā arī uzklausīt pieredzes stāstu no nodibinājuma “Palīdzēsim.lv”, kas jau īsteno projektu šīs programmas ietvaros. Vairāk informācijas par semināru, t.sk. pieteikšanās (līdz 19. janvārim), pieejama sadaļā “Pasākumi”. Semināru būs iespējams vērot arī interneta tiešraidē.
Projektu iesniegšana – līdz 2. martam
CFLA biedrību un nodibinājumu projektu iesniegumus atklātajā projektu atlasē pieņems līdz š.g. 2. martam. Projektu iesniegumu atlases nolikums, veidlapas un cita noderīga informācija pieejama CFLA mājaslapā.
Programmas mērķu īstenošanai kopumā no ESF un valsts budžeta paredzēti gandrīz pieci miljoni eiro; otrajā atlasē pieejams atlikušais finansējums 3,1 miljona eiro apmērā. Projektu attiecināmās izmaksas 85% apmērā tiks segtas no ESF, savukārt 15% – no valsts budžeta līdzekļiem.
Atbalsts sociālo pakalpojumu sniegšanai paredzēts darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem” 9.2.2.3. pasākuma “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana” ietvaros. Pirmās projektu atlases ietvaros tiek īstenoti 14 projekti, sniedzot atbalstu bērniem ar funkcionālajiem traucējumiem un viņu ģimenēm.
Publicējam piekto Talsu Ģimeņu un bērnu attīstības centra «Brīnumiņš» sagatavoto sirds stāstu, par kuru “Brīnumiņa” vadītāja Agnese Kviese stāsta:
“Alekss māca mūs pieņemt, saprasts un sadzirdēt arī viņa viedokli. Alekss cīnās ar sevi, ar savu varēšanu un arī nevarēšanu, katrs uzdevums prasa precizitāti, atbildību un milzīgu uzņēmību. Mēs esam pārliecinātas, ka Alekss reiz staigās, jo tieši viņa spēcīgais raksturs nostiprinās viņa vājos muskuļus un viņš STAIGĀS! Mēs to paveiksim! Mēs kopīgi līdz asarām visas cīnīsimies, lai palīdzētu Aleksam, jo Aleksam IR iespēja sevi pilnveidot – ir tikai jātiek uz kājām. Mīļo skatītāj, aicinu ieklausīties šī stāsta aicinājumā, kuru sadzirdēsiet šajā raidījumā . Alekss ļoti vēlas draugus, viņš vēlas būt pieņemts tieši tāpat kā TU! Paldies Aleksa ģimenei pa to, ka kopā ar Aleksu regulāri tiek apmeklētas visas rehabilitācijas. Rūpes un ģimenes spēks sasniegs visas Aleksa virsotnes, jo KOPĀ MĒS TO VARAM!”
Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte, būs pieejami sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi sociālo prasmju un funkcionālo spēju uzlabošanai. Šim mērķim no Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošanai ir paredzēti vairāk nekā 4,2 miljoni eiro.
Projektu īstenotājiem – biedrībām vai nodibinājumiem – būs pieejams līdz 206 750 eiro liels finansējums, lai organizētu atbalsta pasākumus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm. Tie ietver sociālo rehabilitāciju, dienas aprūpi un “atelpas brīžus” jeb īslaicīgus diennakts sociālās aprūpes pakalpojumus. Tāpat projekta ietvaros finansējums paredzēts materiāltehniskā nodrošinājuma iegādei un speciālistu apmācībai pakalpojumu nodrošināšanai. Paredzēts, ka ES fondu programmas ietvaros atbalsta pasākumus varēs saņemt 1300 bērnu ar funkcionāliem traucējumiem.
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) biedrību un nodibinājumu projektu iesniegumus atklātajā projektu atlasē pieņems no 2019.gada 30. decembralīdz 2020. gada 2. martam. Projektu iesniegumu atlases nolikums, veidlapas un cita noderīga informācija pieejama CFLA mājaslapā.
Programmas mērķu īstenošanai kopumā no ESF un valsts budžeta paredzēti gandrīz pieci miljoni eiro; otrajā atlasē pieejams atlikušais finansējums 3,1 miljona eiro apmērā. Projektu attiecināmās izmaksas 85% apmērā tiks segtas no ESF, savukārt 15% – no valsts budžeta līdzekļiem.
Atbalsts sociālo pakalpojumu sniegšanai paredzēts darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem” 9.2.2.3. pasākuma “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana” ietvaros. Pirmās projektu atlases ietvaros tiek īstenoti 14 projekti, sniedzot atbalstu bērniem ar funkcionālajiem traucējumiem un viņu ģimenēm.
Lai pievērstu sabiedrības uzmanību tam, ka arī jaunieši ar garīga rakstura traucējumiem var būt noderīgi darba tirgū, Viduskurzemes pamatskola – attīstības centrs nodibinājis mācību uzņēmumu. Kopā ar Rīgas Krēslu fabriku sākta sadarbība ergonomisku krēslu ražošanā Latvijas skolām.
Arī projekta “Kurzeme visiem” vadības komanda piedalījās atklātajā nodarbībā Viduskurzemes pamatskolā – attīstības centrā, iepazīstoties ar skolas jauniešiem, skolu un tās vadību. Priecājamies, ka arvien vairāk uzņēmumu saredz darbinieka potenciālu arī jauniešos ar garīga rakstura traucējumiem, dodot iespēju jauniešiem strādāt.
Vairāk iespējams uzzināt Skrundas televīzijas sagatavotājā stāstā:
Otrdien, 3. decembrīrī notika svinīga ceremonija, kurā tika pasniegtas balvas un atzinības raksti konkursa “Gada balva cilvēku ar invaliditāti atbalstam” laureātiem. Šo konkursu jau piekto gadu pēc kārtas rīko Latvijas Republikas tiesībsargs sadarbībā ar Invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons” un Latvijas Nacionālo bibliotēku. Konkurss ir kļuvis par neatņemamu Tiesībsarga biroja un sadarbības partneru ikgadēju tradīciju, un tiek rīkots ar mērķi novērtēt un atbalstīt cilvēku ar invaliditāti intereses pārstāvošo nevalstisko organizāciju, kā arī individuālu darbību. Tādejādi gan sekmējot labās prakses attīstību cilvēku ar invaliditāti tiesību aizsardzībā, gan arī veicinot sabiedrības izpratni un iesaisti cilvēku ar invaliditāti situācijas uzlabošanā.
Nominācija“Pakalpojuma nodrošinātājs” – apbalvojums par cilvēkiem ar invaliditāti pieejamu un daudzveidīgu pakalpojumu attīstību un nodrošināšanu, kuru pasniedza Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis. Galveno balvu NVO kategorijā ieguva nodibinājums “Atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš””, bet atzinības rakstus ieguva Biedrība“Wings for Wheels” un biedrība Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem “ZELDA”. Galveno balvu kategorijā individuālais saniegums ieguva Daina Sadretdinova, bet atzinības rakstu Inta Gerharde.
Nodibinājums “Atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš”” saņem galveno balvu nominācijā “Pakalpojuma nodrošinātājs”. Foto no Tiesībsarga mājas lapas.
Nominācija “Nodarbinātības veicinātājs”- apbalvojums par produktīvu vai inovatīvu cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanu, kuru pasniedza Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons. NVO kategorijā galveno balvu ieguva biedrības“Cerību spārni” sociālais uzņēmums “VISI VAR”, bet atzinības raktu SIA “Sonido”. Galveno balvu kategorijā individuālais saniegums ieguva Māris Grāvis, bet atzinības rakstus ieguva Liene Gžibovska un biedrība“Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi”.
Šī gada konkursā nominantus varēja pieteikt divās kategorijās – individuālais sniegums un nevalstisko organizāciju paveiktais. Balvas pasniedza žūrijas komisijas locekļi sešās nominācijās. Šogad žūrijas sastāvu veidoja 7 dažādu nozaru pārstāvji- Jānis Palkavnieks, Anda Lamaša, Juris Jansons, Ivars Balodis, Aidis Tomsons, Baiba Sipeniece un Ilze Rudzīte.
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
