Category Archives: Bērni ar FT

Vairāk bērnu ar invaliditāti varēs saņemt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus

Sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi ar valsts un Eiropas Savienības fondu atbalstu tiks nodrošināti arī tiem Kurzemes reģiona bērniem, kuriem projekta “Kurzeme visiem” ietvaros līdz šim nav izstrādāts individuālais atbalsta plāns.

Ar Eiropas Savienības fondu finansiālu atbalstu gandrīz divu miljonu eiro apmērā 14 nevalstiskās organizācijas no visas Latvijas sāks sniegt pakalpojumus vairāk nekā 500 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT), kuriem noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs.

Biedrības un nodibinājumi plāno nodrošināt pakalpojumus dienas aprūpes centrā, aprūpi dzīvesvietā, “atelpas brīža” un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.

Kurzemē bērniem ar FT un viņu vecākiem, aizbildņiem vai audžuģimenēm sociālos pakalpojumus tuvākajā laikā sniegs 3 nevalstiskās organizācijas:

  • Nodibinājums “Atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš”” (Ventspilī), kas projektā plāno iesaistīt 50 bērnus ar FT un šo bērnu vecākus, aizbildņus vai audžuģimenes – 50 personas.
  • Biedrība “DIŽVANAGI” (Liepājā), kā projekta mērķgrupu noteikusi 40 ģimenes aprūpē esošus bērnus ar FT, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Liepājas pilsētas pašvaldības teritorija.
  • Latvijas Portidžas mācībsistēmas asociācija (Liepājā un Rīgā), projekta ietvaros plāno stādāt ar 13 bērniem ar FT (vecumā no 0 – 7/8 gadiem) no Liepājas, pielietojot agrīnās korekcijas metodiku.

Plašāka informācija pieejama Labklājības ministrijas mājas lapā.

informācijas avots: LR Labklājības ministrija

http://lm.gov.lv/lv/aktuali/aktuali-list/91164-vairak-bernu-ar-invaliditati-vares-sanemt-sabiedriba-balstitus-pakalpojumus

Lsm.lv: Mamma Vita: Sapņu bērns ir aizgājis, ir tas bērns, kas ir. Tāpēc nav mazāk vērtīgs, ka ir citāds

„Tā noteikti ir kaut kādu vērtību pārvērtēšana. Tā ir gan vecāku, gan ģimenes izaugsme, pieņemt šo bērnu, atbalstīt, pārstrukturēt savu ikdienu un neizjust ciešanas par to. Tas nav ne vienas dienas, ne viena gada jautājums. Jāsamierinās, ka tas sapņu bērns ir aizgājis, ir tas bērns, kas ir. Tāpēc nav mazāk vērtīgs, ka ir citāds,” atzīst mamma Vita.
Vitai un Kārlim Rusmaņiem ir divi dēli – Kārlis Krišjānis un Rūdolfs Mārcis, puisis ar īpašām vajadzībām. Kāda ir Rusmaņu ģimenes ikdiena un kāpēc viņi vēlas stāstīt citiem, kā domā un kā jūtas cilvēks ar autiskā spektra traucējumiem, uzklausām Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija.
Ar visu stāstu aicinām iepazīties www.lsm.lv portālā:

 

Labklājības ministrija sagatavojusi brošūru “Atbalsts personām ar invaliditāti”

Aicinām iepazīties ar jauno Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto brošūru par atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti.

Tajā atradīsiet noderīgu informāciju:

 Kas ir invaliditāte un kā to nosaka gan bērniem līdz 18 gadu vecumam, gan personām no 18 gadu vecuma?
 Kādi dokumenti jāiesniedz tās piešķiršanai?
 Cik ilgā laikā tiek pieņemts lēmums?
 Kāds valsts sniegtais atbalsts atkarībā no noteiktās invaliditātes ir pieejams?


Brošūru var aplūkot, spiežot uz attēla. Tā pieejama LM mājas lapā: http://www.lm.gov.lv/upload/Labkl.dep.-Atbalsts-invalidiem-buklets-Drukai.pdf?fbclid=IwAR1pyS1_MSypsnheHIZMLJPOw_ms1XBMYypeLkb33LgBOXNuSeK0HbEbXrw 

Aicina vecākus aktīvāk izmantot projektā “Kurzeme visiem” pieejamos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus

Aicinām Kurzemē dzīvojošo bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vecākus un audžuvecākus pieteikties projektā “Kurzeme visiem” pieejamajiem bezmaksas sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem pie psihologa vai rehabilitologa,  vai apmeklēt fizioterapiju, vai izglītojošas atbalsta grupu nodarbības. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi ir pieejami vecākiem un audžuvecākiem, kuru bērniem ir noteikta invaliditāte un projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izstrādāts individuāls atbalsta plāns. Pakalpojumus var izmantot viens vai abi vecāki, kopā nepārsniedzot 20 pakalpojuma reizes visā projekta īstenošanas laikā līdz 2023.gadam.

Kopumā Kurzemē līdz šim izvērtēti un individuāli atbalsta plāni izstrādāti 277 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Iespēju projekta ietvaros saņemt bezmaksas sociālos pakalpojumus Kurzemē pašlaik izmantojis 41 vecāks  Liepājā, kā arī Aizputes, Grobiņas, Kuldīgas un Talsu novados.

Lai pieteiktos sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, vecākiem jādodas uz savas pašvaldības sociālo dienestu un jāraksta iesniegums. Vecāki paši var izvēlēties  gan sev nepieciešamos pakalpojumus, gan vēlamos pakalpojumu sniedzējus, vai arī izmantot sociālā dienesta ieteikumus. Pēc iesnieguma saņemšanas pašvaldības sociālais dienests izvērtē bērna un vecāku atbilstību pakalpojumu piešķiršanas nosacījumiem un, ja viss atbilst, pieņem lēmumu par pakalpojumu piešķiršanu. Sociālais dienests informē vecākus par pakalpojuma saņemšanas laiku un iespējām.

Plašākai informācijai par projektā pieejamajiem pakalpojumiem aicinām sazināties ar savas pašvaldības sociālo dienestu vai projekta kontaktpersonu savā pašvaldībā.

Infografika par projekta “Kurzeme visiem” ietvaros pieejamajiem pakalpojumiem bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem un audžuvecākiem lejupielādei pieejama arī .pdf formātā.

Par projektu

Kurzemē projekta “Kurzeme visiem” ietvaros tiek palielināta ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamība dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 01.07.2015. līdz 31.12.2023.gadam īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Latvijā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstību koordinē Labklājības ministrija, un to īsteno visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos.

Vairāk par projektu: www.kurzemevisiem.lv vai Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.

 Informāciju sagatavoja:

Laura Homka

projekta “Kurzeme visiem”

sabiedrisko attiecību speciāliste

E-pasts: laura.homka@kurzemesregions.lv

mammamuntetiem.lv: Manu autisko bērnu no skolām izstūma. Nodibināju skolu pati

Tie vecāki, kuriem ir bērns ar autiskā spektra traucējumiem, labi zina: atrast bērnam piemērotu mācību iestādi, ir teju neiespējamā misija. Jau no bērnudārza audzinātājām šie vecāki dzird: mēs ar jūsu bērnu netiekam galā, viņš ir antisociāls, vislabāk atdodiet bērnu kādā speciālā iestādē. To uz savas ādas izjutusi arī Torņakalna Privātās vidusskolas dibinātāja un īpašniece Elizabete Gustsone.

Pēc tam, kad viņas dēlu, kurš cieš no autiskā spektra traucējumiem, atteicās skolot viena mācību iestāde pēc otras, Elizabete nodibināja skolu un ir pierādījusi: bērniem kā ar autiskā spektra traucējumiem, tā disleksiju un citām saslimšanām mācību programmu iespējams pielāgot tā, lai arī šie bērni ar labiem rezultātiem apgūtu vispārējo mācību programmu un turpmāk spētu dzīvot kā normāli sabiedrības locekļi.

Aicinām iepazīties ar autiska bērna mammas pieredzes stāstu, kas publicēts portālā mammamuntetiem.lv: http://www.mammamuntetiem.lv/articles/43355/manu-autisko-bernu-no-skolam-izstuma-nodibinaju-skolu-pati/ 

Lsm.lv: Klātienē satiekot “mūžīgo bērnu” ģimenes, deputāti steidz meklēt naudu atbalstam

Bērni, kas piedzimst ar invaliditāti, bieži vien arī pieauguša cilvēka vecumā nekļūst patstāvīgi. Patlaban valstī ir vairāki tūkstoši kopjamu bērnu, par kuru uzturēšanu vecāki saņem pārsimts eiro mēnesī. Tikmēr katrs ilgstošas aprūpes centros ievietotais bērns valstij izmaksā gandrīz piecas reizes vairāk. Par absurdo situāciju Saeimas deputātiem sūdzējās bērnu invalīdu vecāki.

Deputātus iepazīstina ar “mūžīgajiem bērniem”

Jolanta Kalniņa uz Saeimas komisiju devās kopā ar savu 14 gadus veco dēlu Robertu. Zēns ir ratiņkrēslā, bet ar to pa Saeimas pacēlāju uzbraukt nav iespējams. Tāpēc palīgā nāca divi apsargi. Kad šis ceļš pievarēts un īstā zāle atrasta, Saeimas darbinieks līdz sēdes sākumam abus viesus lūdz zāli pamest. Puikam ir septiņas smagas diagnozes un atrašanās ārpus ierastās vides rada paaugstinātu stresu, kas izpaužas kliegšanā.

Par ikdienu un rūpēm, ar kādām saskaras smagi slimo bērnu vecāki, Jolanta Kalniņa stāstīja deputātiem: ”Šobrīd ir situācija tāda, ka es vairs nevaru pateikt to, ka nekad es savu bērnu neatdošu aprūpes iestādē, jo mani spēki sāk izsīkt. Materiālie līdzekļi arī ir jau zem nulles līmeņa.”

Robertam nepieciešama 24 stundu aprūpe, līdz ar to sieviete vairs nestrādā un visu laiku velta dēla kopšanai. Bērna invalīda kopšanas pabalstā viņa saņem 213 eiro mēnesī. Vēl ir citi valsts pabalsti, bet to apmērs kopumā nesasniedz pat minimālo algu.

“Es pirmo reizi mūžā, kad piedzima man dēls ar ļoti smagu invaliditāti, biju spiesta iestāties trūcīgo rindās, kas ir patiesībā ļoti liels kauns man,” stāsta Roberta mamma.

No aptuveni 190 000 cilvēku ar invaliditāti gandrīz 4000 ir invalīdi no bērnības jeb tā sauktie “mūžīgie bērni”. “Mums arī ir līdzi viens “mūžīgais bērns”. Arī gribējām citus parādīt, lai jaunie Saeimas deputāti redzētu, kādi viņi izskatās,” saka biedrības “Zelta atslēdziņa” padomes locekle Malda Caune.

Pie deputātiem bija atbraukuši arī nevalstisko organizāciju pārstāvji un arī kāda mamma ar savu 43 gadus veco meitu, kura nekad nepieaugs. Vecāki lūdza Saeimas deputātiem palielināt “mūžīgo bērnu” kopšanas pabalstu vismaz minimālās algas apmērā.

Vai atradīs papildu naudu?

Tam šī gada budžetā varētu būt nepieciešami papildu astoņi miljoni eiro, bet pēc tam 20 miljoni eiro gadā.

Deputāti šādu ieceri atbalsta. Tā kā sarunas par budžeta veidošanu vēl notiek, Finanšu ministrija skaidro, ka Labklājības ministrijai tad šī iecere jāvirza kā prioritāte. “Man ir ļoti žēl, ka [labklājības] ministre neatrada laiku būt klāt šajā sēdē. Man liekas, ka tas ir būtiski, ka politiķi to dzird un redz. Man būtu priekšlikums tiešām, skatoties Valsts sociālo pabalstu likumā, iestrādāt šo punktu par atsevišķas grupas izdalīšanu, lai varētu veidot minimālās algas apmērā pabalstu,” sacīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāte Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienība).

“Teikšu godīgi – es neesmu pārliecināta, ka tāda nauda 2019. gada budžetā atradīsies. Bet vajadzētu sākt ar kaut ko, jo tā būtu labā ziņa tiem cilvēkiem, kas patiesībā ir ilgus gadus atstāti novārtā,” pauda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāte Evita Zālīte-Grosa (Jaunā konservatīvā partija).

“Mēs viennozīmīgi to gatavosim, virzīsim arī to budžetā,” solīja Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Roberts Spručs (“KPV LV”).

Tikmēr komisijas vadītājs rosināja naudu meklēt valsts sociālās aprūpes centru budžetos. Tie mēnesī par viena bērna aprūpēšanu saņem vairāk nekā 1000 eiro. Tas ir pretēji valsts mērķim – veicināt bērnu augšanu ģimeniskā vidē. Uz to norādīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdis Andris Skride (“Attīstībai/Par!”):

“Šī nauda, kas aiziet institūcijām, ir īstenībā jāpārvirza ģimenēm.”

Pie likuma grozīšanas komisija atgriezīsies pēc divām nedēļām. To laikā Labklājības ministrijai uzdots mājasdarbs – sagatavot nepieciešamos priekšlikumus izmaiņām likumā, kas varētu gūt deputātu vairākuma atbalstu. Ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”) uz sēdi neieradās, jo viņai bija iepriekš ieplānotas tikšanās ar žurnālistiem. Taču nākamreiz viņa noteikti atnākšot.

NRA.lv: Latvijā reģistrēti 530 bērnu ar autiska spektra traucējumiem

Laikraksta Nra.lv portāls raksta par Latvijā reģistrētajiem bērniem ar autismu un viņiem pieejamajam atbalsta iespējām. Šobrīd Latvijā reģistrēti 530 bērnu ar autiska spektra traucējumiem. Pasaules statistika liecina, ka vidēji 0,7 procenta punktiem no cilvēkiem populācijā ir autisma spektra traucējumi, tāpēc, ņemot vērā bērnu skaitu, 2017. gadā Latvijā vajadzētu būt ap 2000 bērnu līdz 18 gadiem ar autismu, taču 2017. gada beigās reģistra uzskaitē bija tikai 530 bērnu. Viens no iemesliem ir ierobežota diagnostikas pieejamība gan augsto izmaksu, gan speciālistu trūkuma dēļ.

Atbalsts šādiem bērniem ir pieejams Bērnu slimnīcas Autisma kabinetā, kur atbalsta iespējas ir papildinātas ar bezmaksas praktiskām nodarbībām bērnu ar autiskā spektra traucējumiem vecākiem. Bērnu slimnīcas fonds pagājušajā gadā ir nodrošinājis bezmaksas diagnostiku 47 bērniem, kā arī iespēju saņemt nepieciešamo terapiju 58 bērniem. Kopumā Bērnu slimnīcas fonds bērnu ar autismu atbalstam 2018. gadā ir iztērējis teju 110 000 eiro.

Plašāk lasiet NRA.lv rakstā:  https://nra.lv/veseliba/270044-latvija-registreti-530-bernu-ar-autiska-spektra-traucejumiem.htm 

 

Talsu Televīzija: Talsu novadā palīdz cilvēkiem un bērniem ar īpašām vajadzībām

Ģimeņu un bērnu aprūpes centrs “Brīnumiņš” ir viena no vietām, kur jau šobrīd tiek sniegta palīdzība bērniņiem ar funkcionāliem traucējumiem. Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānā paredzētas dažādas aktivitātes cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, daļa no tām arī nākotnē tiks realizētas Talsu novadā.

Informācija no: http://www.talsutv.lv/video_type/talsu-novada-palidz-cilvekiem-un-berniem-ar-ipasam-vajadzibam/

Deinstitucionalizācijas plāns Kurzemei: infrastruktūras risinājumi un pilnveidoti sociālie pakalpojumi

Tuvāko gadu laikā ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu, Kurzemē pakalpojumus saņems 330 bērni ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un to ģimenes, kā arī 375 personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). Savukārt ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu plānots radīt vietas – dienas centrus, specializētās darbnīcas, grupu dzīvokļus u.c., kur sniegt sabiedrībā balstītus pakalpojumus 198 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un to ģimenēm un 341 personai ar garīga rakstura traucējumiem. Vismaz 58 bērniem, kas šobrīd uzturas bērnu sociālās aprūpes centros (BSAC), tiks radītas iespējas dzīvot jauniešu mājās vai saņemt ģimeniskai videi pietuvinātus pakalpojumus.

Saskaņā ar apstiprināto “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānu 2017. – 2020. gadam” (turpmāk – KPR DI plāns), jauni pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un to ģimenēm, personām ar garīga rakstura traucējumiem un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem tiks radīti 11 Kurzemes pašvaldībās. Lielākās investīcijas plānotas Liepājā, kur tiks uzcelts pilnīgi jauns māju komplekss, kurā 36 bērni no aprūpes centriem varēs uzturēties nelielās grupu mājās un jauniešu mājā, tā dzīvojot ģimeniskai videi pietuvinātos apstākļos.

Ventspilī plānots vērienīgs projekts, kur izremontētās telpās būs pieejami jau šobrīd ļoti pieprasītie Atbalsta centra ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš” sniegtie pakalpojumi. Plašākās telpas dos iespēju sniegt daudzveidīgus pakalpojumus 55 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Dienas aprūpes centrā tiks radīti apstākļi arī 40 personām ar garīga rakstura traucējumiem pavadīt saturīgi laiku, saņemt rehabilitācijas pakalpojumus un iegūt ikdienai noderīgas prasmes, lai spētu labāk iekļauties sabiedrībā.

Arī Talsos, Saldū un Kuldīgā ir rasti kompleksi risinājumi dažādām iedzīvotāju grupām. Piemēram, Talsos, paplašinot un modernizējot esošās telpas, tiks izveidoti ērti grupu dzīvokļi novadniekiem ar garīga rakstura traucējumiem, tiks organizētas specializētas darbnīcas, kurās būs iespēja apgūt darbam nepieciešamas iemaņas, tiks izveidota jauniešu māja. Tiks arī paplašināts pakalpojumu klāsts bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

Arī tādas mazās pašvaldības kā Skrunda un Rucava ir aktīvi iesaistījušās  deinstitucionalizācijas procesā, paredzot īstenot vairākus jaunus pakalpojumus savu iedzīvotāju labklājībai. Piemēram, Skrundā, daudzdzīvokļu mājā izvietosies grupu dzīvokļi un netālu esošajā ēkā – dienas centrs personām ar garīga rakstura traucējumiem. Domājot par sociālā pakalpojuma saņēmēju ērtībām, plānots uzlabot piekļuvi telpām.

Kopumā visu KPR DI plānā iekļauto vajadzību apzināšanai un pakalpojumu plānošanai tika veikta pieteikto personu un bērnu individuālus vajadzību izvērtēšana, noteikti un ar nevalstiskajām organizācijām un pašvaldībām apspriesti iespējamie risinājumi pakalpojumu nodrošināšanai. Interese par KPR DI plāna izstrādi bija liela, piemēram, tā izstrādes laikā tika saņemti vairāk nekā 500 ierosinājumi un komentāri. Iesaistīto pušu kopīgās diskusijās tika rasti pieņemamākie risinājumi, kas ļaus spert būtisku soli uz priekšu centienos nodrošināt mūsdienīgu sociālo pakalpojumu pieejamību visiem.

 

Informāciju sagatavoja
SIA „SAFEGE BALTIJA”

Kurzemes reģiona deinstitucionalizācijas plāns izstrādāts projekta „Kurzeme visiem” ietvaros, kas tiek īstenots līdz 2023. gadam kā daļa no Latvijā notiekošā deinstitucionalizācijas (DI) procesa. DI procesa mērķis ir ilgtermiņā radīt tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās esošo personu tostarp bērnu skaitu. Vairāk: www.kurzemevisiem.lv.

Deinstitucionalizācijas procesā Talsu novadā infrastruktūras pilnveidē investēs vairāk nekā pusmiljonu eiro

Talsu novadā saskaņā ar apstiprināto “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānu 2017. – 2020.gadam” paredzēts investēt aptuveni 618,4 tūkstošus eiro infrastruktūras izveidei, lai sniegtu sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus pašvaldībā dzīvojošām personām ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un izveidotu jauniešu māju.

“Deinstitucionalizācijas procesa ietvaros Latvijā, tostarp arī Kurzemē tiek pilnveidota sociālo pakalpojumu sistēma, lai personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem būtu pieejams nepieciešamais atbalsts pēc iespējas tuvāk viņu dzīvesvietai. Ar Eiropas Savienības un valsts atbalstu un pašvaldības finansējumu sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi tiks pilnveidoti arī Talsu novadā, palīdzot pašvaldības iedzīvotājiem dzīvot pilnvērtīgāku dzīvi,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta ”Kurzeme visiem” vadītāja Inga Kalniņa.

“Talsu novadā plānojām nepieciešamos infrastruktūras risinājumus, ņemot vērā novada iedzīvotāju vajadzības un pašvaldības iespējas. Izvēlētie risinājumi  – dienas aprūpes centrs, grupu dzīvokļi, specializētās darbnīcas un “atelpas brīdis” – sniegs mūsu novadā dzīvojošiem pieaugušajiem un bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenēm nepieciešamo atbalstu. Savukārt jauniešu māja nodrošinās ģimenisku vidi jauniešiem no 15 gadu vecuma, kam ir risks nonākt bērnu sociālās aprūpes centros. Šobrīd turpinās darbs pie detalizētu infrastruktūras izmaiņu dokumentu izstrādes, lai drīzumā varam sākt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo ēku pārbūvi,” skaidro Talsu novada Sociālā dienesta vadītājas vietniece Ilze Kārklevalka.

Investējot aptuveni 306 tūkstošus eiro, pašvaldība pārbūvēs ēku Mīlenbaha ielā Talsos un pārveidos to par dienas aprūpes centru ar 15 vietām, kur sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, sociālo prasmju attīstība, izglītošana un brīvā laika pavadīšanas iespējas tiks nodrošinātas vismaz 23 novadā dzīvojošām pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem. Daudzdzīvokļu mājās Ģibuļu pagasta Pastendē un Lībagu pagasta Mundigciemā, ieguldot aptuveni 85 tūkstošus eiro, tiks veidoti grupu dzīvokļi, kur tiks nodrošināts ikdienā nepieciešamais individuālais atbalsts 8 pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem. Savukārt, investējot 160,9 tūkstošus eiro Talsu novadā tiks izveidotas 3 specializētās darbnīcas ar kopumā 25 vietām, kur personas ar garīga rakstura traucējumiem varēs iemācīties darba dzīves ritmu un prasmes, lai vēlāk veiksmīgāk iekļautos darba tirgū. Specializētās darbnīcas tiks veidotas Vandzenes pagastā,  veselības centra telpās Talsos un Strazdes pagasta Kāķīšos.

Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem Talsu pašvaldība, ieguldot aptuveni 35,2 tūkstošus eiro, pārbūvēs pašreizējo Strazdes bērnu  namu, kur pielāgos telpas, lai varētu nodrošināt “atelpas brīža” pakalpojumu vienlaicīgi 5 bērniem. Pakalpojuma mērķis ir nodrošināt īslaicīgu diennakts sociālo aprūpi un rehabilitāciju vismaz 33 bērniem ar īpašām vajadzībām, sniedzot atelpu ģimenei un piederīgajiem uz laiku  līdz 30 diennaktīm gadā. Pakalpojums būs pieejams arī citu pašvaldību bērniem un viņu ģimenēm.

Jauniešiem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu un šobrīd dzīvo vai ir risks nonākt bērnu sociālās aprūpes centros, investējot aptuveni 30 tūkstošus eiro, Talsu pašvaldība Valdemārpilī veidos jauniešu māju ar trim vietām. Šai vajadzībai tiks pārbūvēts viens no daudzdzīvokļu mājas dzīvokļiem, kur, izveidojot ģimenisku vidi un sniedzot nepieciešamo atbalstu, jauniešiem būs iespēja apgūt patstāvīgai dzīvei nepieciešamās iemaņas.

Talsos projekta “Kurzeme visiem” ietvaros apmaksātus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, kam nav nepieciešama infrastruktūras izveide,  jau saņem 11 bērni ar funkcionāliem traucējumiem, 2 viņu vecāki un 1 persona ar garīga rakstura traucējumiem. Arī kaimiņu pašvaldībās – Dundagas, Mērsraga un Rojas novados projekta “Kurzeme visiem” ietvaros tiek sniegti sociālie pakalpojumi 5 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

Šī gada 5.oktobrī Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu attīstības padome apstiprināja “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānu 2017.–2020.gadam”. Deinstitucionalizācijas procesā Kurzemē kopumā plānots investēt gandrīz 14 miljonus eiro Eiropas Savienības fondu, valsts un pašvaldību līdzekļu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas pakalpojumu uzlabošanai Kurzemē un infrastruktūras attīstīšanai 11 Kurzemes pašvaldībās – Aizputes, Dundagas, Kuldīgas, Priekules, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu un Ventspils novados, kā arī Liepājas un Ventspils pilsētās.

Garīga rakstura traucējumi ir psihiska saslimšana vai intelektuālās attīstības traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un aprūpēt sevi, taču, sekmīgi, ārstējot un atbalstot, tas netraucē cilvēkam dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Garīga rakstura traucējumi ir, piemēram, depresija, šizofrēnija, Dauna sindroms, autisms, stresa radīti traucējumi, veģetatīvā distonija un citi.

Deinstitucionalizācijas procesu Kurzemē projekta “Kurzeme visiem” ietvaros īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Latvijā deinstitucionalizācijas procesa ieviešanu koordinē Labklājības ministrija, un to īsteno visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos.