Category Archives: Bērni ar FT

Laikraksts Kurzemnieks: Par bērniem domājot

Laikraksta “Kurzemnieks” žurnāliste Inguna Spuleniece kopā  sociālo pakalpojumu sniedzējiem, pašvaldību un biedrību pārstāvjiem no Kurzemes devās projekta “Kurzeme visiem”organizētajā pieredzes apmaiņas braucienā, lai iepazītu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu Rīgā. I.Spulenieces rakstā uzziniet vairāk par rehabilitācijas centru “Poga” un valsts sociālās aprūpes centra “Rīga” filiāles pieredzi.

Pateicamies laikraksta “Kurzemnieks”redakcijai par iespēju pārpublicēt tā 2018. gada 28.novembra numura rakstu.

Tiks izmēģināta jauna pieeja sociālo pakalpojumu nodrošināšanā bērniem ar invaliditāti

Labklājības ministrija (LM) ir sākusi izmēģinājuma projektu, kurā turpmākā gada laikā tiks aprobēta jauna pieeja sociālo pakalpojumu nodrošināšanā bērniem ar invaliditāti – individuālā budžeta modelis. Tā pamatā ir princips, ka atbalsts tiek nodrošināts, ņemot vērā katra bērna individuālās vajadzības pieejamā finansējuma ietvaros, nevis vērtēta vajadzību atbilstība pakalpojumu saņemšanas kritērijiem.

Projekta „Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide” vadītāja Ārija Baltiņa uzskata, ka jaunā modeļa apgūšana un ieviešana ir liels izaicinājums, jo Latvijā nav līdzvērtīgas prakses, no kuras mācīties. Gada laikā šis modelis tiks ne vien izmēģināts, bet arī precizēts un pilnveidots, balstoties uz praktisko pieredzi, lai gala rezultātā nonāktu pie vislabākā un Latvijai atbilstošākā risinājuma.

Individuālā budžeta modelis daudzās valstīs tiek uzskatīts par efektīvu līdzekli, kā piešķirt klientam kontroli pār savu dzīvi, tādā veidā uzlabojot savu dzīves kvalitāti. Pieļaujamais individuālā budžeta izlietojums tiek variēts atkarībā no valstu finansiālajām iespējām, iezīmējot precīzu finansējuma apjomu, līdz pat visnotaļ lielai izlietojuma brīvībai.

LM piedāvātais individuālā budžeta modelis nav kopija kādam jau esošam modelim. Tajā apvienoti ārzemju pieredzes risinājumi, kas papildināti ar Latvijas ekspertu redzējumu, kā arī izzinot labo praksi mūsu valstī.

Modeļa izstrāde un izmēģinājuma projekts tiek īstenots Labklājības ministrijas projekta ietvaros, izmantojot Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējumu. Projektā piedalīsies 100 bērni ar invaliditāti un viņu ģimenes no 10 Latvijas pašvaldībām.

Kurzemē individuālā budžeta modelis tiek izmēģināts Talsu novadā un Liepājā. Tajā piedalīsies 20 Kurzemes reģiona bērni ar invaliditāti un viņu ģimenes.

 

Informācijas avots: Labklājības ministrija

Vairāk par projektu Labklājības ministrijas mājas lapā.

Aizvadīta nometne „Šurum-burums 2018”

No 17. līdz 21.jūlijam Kazdangas atpūtas kompleksā „Lauku kūrorts”  Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar SIA “PURE Academy”  projekta “Kurzeme visiem” ietvaros organizēja neaizmirstamu nometni “Šurum-burums 2018”. Nometnes mērķis bija radīt vidi, kurā aizraujošā atmosfērā kopīgi darboties bērniem un viņu ģimenēm un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un jauniešiem.

Nometnes 45 dalībnieki devās kopīgā piedzīvojumā, kurā apguva kā aktiermeistarību pie aktiera Ērika Vilsona un aktīvi darbojās deju meistarības darbnīcā, tā radoši zīmēja uz zīda un veidoja dārza lampiņas. Savukārt savu veiklību un komandas saliedētību dalībnieki pārbaudīja lāzertangā un cietā rieksta pārbaudījumos. Piedzīvojumiem bagāts bija brauciens uz Liepāju, kur dalībnieki apmeklēja Liepājas Cietumu, piedalījās orientēšanās sacensībās pa pilsētu un izbaudīja sauli, atpūtu un dažādas aktivitātes pie jūras. Trakulīgu jautrību nometnes dalībnieki izdzīvoja brīvdabas kino vakaros, nakts pārgājienā un ballītē, kur dejoja pašu izveidoto lampiņu gaismā. Nometnes noslēgumā bija skatāma radošo darbu izstāde, dejas priekšnesums un tika demonstrētas jaunās aktiermeistarības prasmes.

Bērniem ar neatgriezeniskiem funkcionēšanas ierobežojumiem noteiks invaliditāti bez atkārtotas ekspertīzes

15.05.2018. valdība apstiprinājusi Ministru kabineta noteikumu Nr.805* grozījumus, kas paredz, ka visiem bērniem ar stabiliem un neatgriezeniskiem funkcionēšanas ierobežojumiem neatkarīgi no to pakāpes, bet kuru dēļ invaliditāte bērnam jau ir bijusi noteikta vismaz vienu gadu, turpmāk, veicot kārtējo invaliditātes ekspertīzi, invaliditāti piešķirs līdz pilngadības sasniegšanai bez atkārtoti noteikta ekspertīzes termiņa.

Labklājības ministrija informē, ka tādējādi tiks dota iespēja saņemt sociālās garantijas par bērnu līdz bērna pilngadības sasniegšanai bez atkārtotas dokumentu kārtošanas un iesniegšanas komisijā. Vienlaikus labojums neizslēdz iespēju, lai arī bērnam būs noteikta invaliditāte uz periodu līdz 18 gadu vecumam, mainoties funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpei, iesniegt pieprasījumu veikt atkārtotu ekspertīzi.

Saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem 2017. gada decembrī invaliditāte bija noteikta 8455 bērniem, no kuriem invaliditāte līdz 18 gadiem bez atkārtotas ekspertīzes termiņa bija noteikta apmēram 40 procentiem.

*Grozījums Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr.805 “Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību”

Izstrādātas vadlīnijas vides pieejamības nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti

Labklājības ministrija (LM) publicējusi Vides pieejamības vadlīnijas publiskām būvēm un telpām un publiskajai ārtelpai, kuras LM uzdevumā izstrādājusi Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO.

Vadlīnijas apkopo gan Latvijas normatīvajos aktos noteiktās prasības pieejamas vides izveidei cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, gan dažādu valstu ekspertu izstrādātos ieteikumus. Vadlīnijās sniegtie ieteikumi nodrošinās iespēju veidot tādus būvvides objektus, kas ikvienam ir ērti izmantojami bez citu palīdzības vai ar iespējami mazāku atbalstu. Lai to sasniegtu, ikvienā būvvidē ir jānodrošina ērtums un drošība visiem iedzīvotājiem, kā arī vienlīdzīgas iespējas veikt visas ikdienas dzīves aktivitātes visiem iedzīvotājiem.

Tagad arī Kurzemē pieejams “atelpas brīža” pakalpojums ģimenēm, kuras audzina bērnus ar invaliditāti

Šī gada sākumā Liepājā jaunās telpās darbu ir sācis biedrības “Dižvanagi” izveidotais Baltijas rehabilitācijas centrs, kura pakalpojumi primāri domāti bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenēm – tai skaitā “atelpas brīža” un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi.

Lai arī darbs pie sapņa par rehabilitācijas centra izveidi ildzis jau vairākus gadus un dažādus pakalpojumus biedrība nodrošinājusi arī līdz šim, tikai ar 2018.gadu izdevies nokārtot visas formalitātes un apvienot dažādo pakalpojumu sniegšanu vienuviet (tai skaitā to, kur nepieciešama bērnu izmitināšana). Tas nozīmē, ka tagad arī Kurzemē ir vieta, kur var saņemt “atelpas brīža” pakalpojumu – bērna ar invaliditāti īslaicīgu aprūpi un uzraudzību pie pakalpojuma sniedzēja vienu vai vairākas diennaktis, tādējādi dodot iespēju vecākiem iegūt laiku sev.  Pakalpojuma ietvaros bērnam tiek nodrošināta ēdināšana, saturīga brīvā laika pavadīšana, pašaprūpes spēju attīstība, pastaigas un speciālistu konsultācijas.  Svarīgi, ka šo pakalpojumu bez maksas līdz 30 diennaktīm gadā var saņemt jebkura ģimene, kuras bērnam ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību. Lai izmantotu šo iespēju, vecākiem jāiesniedz iesniegums un atbilstoši dokumenti savas dzīvesvietas sociālajā dienestā un pakalpojuma izmaksas tiks segtas no projekta “Kurzeme visiem” līdzekļiem.

Sarunā ar biedrības “Dižvanagi” vadītāju Ilzi Durņevu (vidū), Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” pārstāvji

Šobrīd Baltijas rehabilitācijas centrs var nodrošināt “atelpas brīža” pakalpojumu 8 bērniem vienlaicīgi, taču pēc 2.stāva telpu paplašināšanas vasarā, pieejamību plānots palielināt līdz pat 15 bērniem vienlaicīgi.

Papildu “atelpas brīža” pakalpojuma sniegšanai, rehabilitācijas centrā darbojas plašs speciālistu loks, nodrošinot arī citus, tai skaitā sociālās rehabilitācijas pakalpojumus – pieejams fizioterapeits, ergoterapeits, logopēds, Montesori pedagogs, silto smilšu terapijas speciālists, masieris, internists/narkologs, pediatrs, sociālais darbinieks, sociālais aprūpētājs, neirologs, funkcionālais speciālists, scenar speciālists, kā arī kapelāns. Tāpat centrā pieejamas alternatīvās komunikācijas iekārtas un tiek strādāts ar bērniem, kam nepieciešama paleatīvā aprūpe.

Baltijas rehabilitācijas centrā sociālās rehabilitācijas pakalpojumus noteiktā apjomā bez maksas var saņemt arī tie bērni ar invaliditāti, kuriem ir veikta individuālo vajadzību izvērtēšana un izstrādāti atbalsta plāni projekta „Kurzeme visiem” ietvaros. Lai saņemtu papildu informāciju par atbalsta iespējām bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenēm, tai skaitā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros, vecāki aicināti sazināties ar savas pašvaldības sociālo dienestu.

“Mūsu mērķis ir nolikt tos papīrus nost un skatīties uz bērnu, kā uz vienotu veselumu. Ieraudzīt, kas ir vesels, ko  bērns var darīt un kā  viņam palīdzēt izdarīt vēl vairāk. Mēs esam sociāli medicīniska iestāde.”, atzīst biedrības un rehabilitācijas centra vadītāja Ilze Durņeva. Turklāt kā viens no biedrības darbības svarīgākajiem aspektiem un būtiskākajiem uzdevumiem tiek izcelts darbs ar vecākiem – to izglītošana un izpratnes veidošana par bērna ar invaliditāti iespējām.

Biedrība „Dižvanagi” ir dibināta 2008. gadā, kad kā galvenais mērķis tika noteikts rehabilitācijas un socializācijas programmu īstenošana bērniem ar invaliditāti un atbalsta sistēmas veidošana šo bērnu ģimenēm. Biedrības darbības vīzija balstīta individualizētā un holistiskā pieejā – ar ģimeni un bērnu ir jāstrādā pēc būtības kā ar unikālu, bet vienotu veselumu.

 

Informāciju sagatavoja
Inese Siliņa
Kurzemes plānošanas reģiona
projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste

Mazāk pazīstamie risinājumi sabiedrībā balstītu pakalpojumu pieejamībai

Jau vairākus mēnešus Kurzemes reģionā turpinās darbs pie sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sistēmas attīstības un deinstitucionalizācijas (DI) plāna izstrādes. Šobrīd SIA “Safege Baltija” pētnieki sadarbībā ar pašvaldību sociālajiem dienestiem jau ir  noteikuši, kāds atbalsts būs visvairāk nepieciešams katrā pašvaldībā personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un bērniem, kas šobrīd uzturas ārpus ģimenes aprūpes iestādēs.

Sociālā darba pakalpojums ir vislabāk zināmais, bet citi – kā „atelpas brīdis”,  „jauniešu māja”, grupu dzīvokļi un speciālizētās darbnīcas ir mazāk zināmi risinājumi sociālajā jomā. Par tiem turpinājumā.

“Atelpas brīdis” bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem

Bērnu audzināšana un aprūpe nav process, ko var veikt no pulksteņa zvana līdz zvanam. Vēl jo mazāk tas iespējams, ja ģimenē aug bērns ar funkcionāliem traucējumiem.  Dažādu iemeslu dēļ (piemēram, darbs, mācības, veselības problēmas, u.c.), vecākiem nereti ir nepieciešams atbalsts, kas sniedz iespēju bērnam uzturēties drošā vidē profesionāļu uzraudzībā un aprūpē. Pašlaik šāds atbalsts līdz 30 diennaktīm gadā ir pieejams bērnu ar FT vecākiem, aizbildņiem un audžuģimenēm.

Saskaņā ar 277 bērnu izvērtētajām vajadzībām, Kurzemē kopumā “atelpas brīža” pakalpojums pašlaik ir nepieciešama 77 bērniem ar FT un viņu tuviniekiem. Visvairāk – 33 bērnu vecākiem šāds atbalsts nepieciešams Liepājā, 12 – Ventspilī, bet 8 – Kuldīgā. Citās pašvaldībās bērnu un viņu ģimeņu skaits, kam nepieciešams “atelpas brīža” pakalpojums, nepārsniedz pieci. Attēlā Nr.1 redzami Kurzemē nepieciešamie infrastruktūras risinājumi, lai nodrošinātu sabiedrībā balstītus sociālospakalpojumus bērniem ar FT.

1.attēls.“Nepieciešamie infrastruktūras risinājumi bērniem ar FT ”
Avots: autoru veidots saskaņā ar individuālo vajadzību izvērtējumiem

Ģimeniskai videi pietuvināti pakalpojumi un “Jauniešu mājas”

Bērnu nami, kuros uzturas vairāki desmiti vai pat simti bērnu, ir briesmīga vēstures palieka. Visi piekrīt, ka bērniem vislabāk ir augt ģimenē, kur mazos cilvēkus aprūpē, audzina un lolo viņu vecāki, aizbildņi vai audžuvecāki, ja to nespēj vecāki. Diemžēl pašlaik aizbildņu, audžuģimeņu un adoptētāju skaits ne Latvijā, ne Kurzemē nav pietiekams, lai katram bērnam būtu sava ģimene.  Šādā situācijā īslaicīgs risinājums būtu ģimeniskai videi pietuvināti pakalpojumi (ĢVPP). Tie izvietoti dzīvokļos vai individuālās mājās, kur bērni dzīvo līdzīgi kā ģimenēs – kopā ar pieaugušajiem iepērkas, gatavo, mazgā, atpūšas un dodas katrs savās ikdienas gaitās. ĢVPP visbiežāk brāļi un māsas netiek šķirti un nepieciešamības gadījumā aprūpi nodrošina līdz 8 bērniem vienuviet.Šobrīd daudzi jaunieši, kas auguši bērnu aprūpes institūcijās, sasniedzot pilngadību, ir nesagatavoti patstāvīgai pieaugušo dzīvei. Bieži viņi nav pieraduši paši rūpēties par savu apģērbu, ēdienu, plānot budžetu, apmaksāt rēķinus. Lai pāreja uz pieaugušo dzīvi būtu veiksmīgāka, daudzās pasaules valstīs ir izveidotas “jauniešu mājas”, kurās zinoši speciālisti palīdz 15-18 gadus veciem jauniešiem uzsākt patstāvīgu dzīvi.  “Jauniešu māja” var būt atsevišķa māja vai arī kāds  dzīvoklis.Kurzemē “jauniešu māju” izveide tiek apsvērta trijās pašvaldībās – Liepājā, Ventspilī un Talsos, bet ģimeniskai videi pietuvināti pakalpojumi pašlaik ir nepieciešami bērniem visās Kurzemes pašvaldībās. Protams, ir daudzas pašvaldības, kur ĢVPP vai “jauniešu mājas” pakalpojums nepieciešami tikai vienam vai diviem bērniem, tāpēc visticamāk, pašvaldībām būtu jāsadarbojas un jārisina jautājums par aizbildņu vai audžuģimeņu skaita palielināšanu.  Attēlā Nr.2 redzami Kurzemē nepieciešamie infrastruktūras risinājumi, lai nodrošinātu sabiedrībā balstītus sociālospakalpojumus ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem.

2.attēls.Nepieciešamie infrastruktūras risinājumi ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem
Avots: autoru veidots saskaņā ar individuālo vajadzību izvērtējumiem

Specializētas darbnīcas un grupu dzīvokļi personām ar garīga rakstura traucējumiem 

Personas ar GRT bieži vien ir nolemtas dzīvei institūcijās, kurās ir ierobežotas iespējas atrast sev piemērotu nodarbošanos vai darbu. Pakalpojumi specializētās darbnīcās palīdz attīstīt darba un ikdienas dzīves iemaņas. Kurzemē interesi par specializētajām darbnīcām izrādījušas 115 personas ar GRT.  Vislielākā interese par pakalpojumiem specializētajās darbnīcās ir Talsu novadā (28 personas), Ventspilī (14 personas) un Saldus novadā (12 personas).Daudzus iedzīvotājus bažīgus dara iespēja, ka tiem kaimiņos tiks izveidoti grupu dzīvokļi personām ar garīga rakstura traucējumiem. Jāatgādina, ka jau šobrīd personas ar GRT dzīvo mums kaimiņos, taču atšķirība ir faktā, ka pašlaik viņu aprūpe ir tuvinieku – ne speciālistu atbildība.  Grupu dzīvokļos situācijās, kad tas būs nepieciešams, atbalstu personām ar GRT sniegs apmācīti speciālisti un tik lielā apmērā, cik nepieciešams. Šāda sabiedrībā īstenota aprūpes sistēma ir daudz drošāka apkārtējiem un humānāka pret personām ar GRT, jo ļaus sajusties piederīgiem sabiedrībai.Saskaņā ar vajadzību izvērtējuma rezultātiem, grupu dzīvokļi ir nepieciešami gandrīz visās Kurzemes pašvaldībās. Dažās tie ir nepieciešami tikai 2 -3 personām, un tikai dažās grupu dzīvokļi būtu noderīgi vairāk kā 10 personām, piemēram, Liepājā, Ventspilī, Talsu un  Rojas novados. Tas nebūt nav daudz, ņemot vērā kopējo iedzīvotāju skaitu minētajās pašvaldībās. Attēlā Nr.3 redzami Kurzemē nepieciešamie infrastruktūras risinājumi, lai nodrošinātu sabiedrībā balstītus sociālospakalpojumus personām ar garīga rakstura traucējumiem.

3.attēls. Nepieciešamie infrastruktūras risinājumi personām ar garīga rakstura traucējumiem
Avots: autoru veidots saskaņā ar individuālo vajadzību izvērtējumiem
Veidojot sociālos pakalpojumus, kas atbilst iedzīvotāju vajadzībām, tiktu uzlabota personu ar GRT, bērnu ar FT un viņu tuvinieku, kā arī bērnu, kas šobrīd uzturas ārpus ģimenes aprūpes iestādēs, dzīves kvalitāte, kas atkarīga no pārējās sabiedrības lēmumiem – atbalstīt vai ignorēt.

 

Informāciju sagatavoja
SIA „SAFEGE BALTIJA”
kurzeme_di@sagefe.lv

 

Kurzemes reģiona deinstitucionalizācijas plāns tiek izstrādāts projekta „Kurzeme visiem” ietvaros, kas tiek īstenots līdz 2022. gadam kā daļa no Latvijā notiekošā deinstitucionalizācijas (DI) procesa. DI procesa mērķis ir ilgtermiņā radīt tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās esošo personu tostarp bērnu skaitu. Vairāk: www.kurzemevisiem.lv.

Bērnu ar invaliditāti vecāki aicināti pieteikties sociālo rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai

Vecāki, kuru bērniem ar invaliditāti projekta „Kurzeme visiem” ietvaros ir veikta individuālo vajadzību izvērtēšana un izveidoti individuālie atbalsta plāni, aicināti pārskatīt tajos rekomendētos pakalpojumus, izvēlēties nepieciešamākos un pieteikties to saņemšanai pašvaldības sociālajā dienestā.

Vecāki pieteikt savu bērnu vajadzību izvērtēšanai un atbalsta plāna izstrādei varēja no 2016.gada augusta līdz pat 2017.gada janvārim Kurzemes pašvaldību sociālajos dienestos. Kopumā pašlaik Kurzemē ir izstrādāti individuālie atbalsta plāni 277 bērniem ar invaliditāti, tajos iekļaujot rekomendācijas par bērna ikdienas vajadzībām un attīstībai nepieciešamajiem pakalpojumiem, tai skaitā atbalsta pakalpojumiem vecākiem. Vajadzību izvērtēšanā iesaistītie speciālisti (sociālais darbinieks, psihologs, fizioterapeits un/vai ergoterapeits) norādījuši uz vairāk kā 40 dažādiem sabiedrībā balstītiem sociāliem un vispārējiem pakalpojumiem, kuru pieejamība Kurzemē būtu vēlama bērnu ar FT un viņu ģimenu dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Katra ģimene no atbalsta plānā rekomendētajiem pakalpojumiem bez maksas var saņemt četrus pakalpojumus bērnam un divus vecākiem. Lai  pašvaldība varētu sākt organizēt izvēlēto pakalpojumu sniegšanu, aicinām vecākus doties uz pašvaldības sociālo dienestu ar iesniegumu par nepieciešamajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem.

 

Projekts “Kurzeme visiem” tiek īstenots Kurzemē līdz 2022. gadam kā daļa no Latvijā notiekošā deinstitucionalizācijas (DI) procesa, kura būtība ir  ilgtermiņā radīt tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs esošo personu skaitu.  

Lai saņemtu papildu informāciju, aicinām sazināties ar projekta “Kurzeme visiem” vadītāju Ingu Kalniņu, tālr. 27008743, inga.kalnina@kurzemesregions.lv

Atstumt vai atbalstīt?

Katrs cilvēks, katrs bērns ir ar savu stāstu, pieredzi, vajadzībām un iespējām. Tādi ir arī bērni ar funkcionāliem traucējumiem, bērni, kas dzīvo bērnu namos, un pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī viņu ģimenes un piederīgie. Lai labāk izprastu tieši šo kurzemnieku vajadzības un veidotu iespējamo sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sistēmu reģiona pašvaldībās, šobrīd Kurzemē un arī citos reģionos ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu norisinās vērienīgs darbs.

 

Pirmais solis projekta “Kurzeme visiem” ietvaros ir veikts. Ir apzināts to cilvēku skaits katrā pašvaldībā, kuriem būtu noderīgi un nepieciešami pakalpojumi. Tagad plānošanas reģiona un SIA “SAFEGE Baltija” speciālisti, sadarbojoties ar reģiona pašvaldībām un nozares darbiniekiem, izvērtē esošo situāciju un meklē labākos risinājumus sociālo pakalpojumu attīstībai.

 

Visi bērni ir mūsu bērni
Pēc Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀK) datiem 2017.gada janvārī Kurzemes reģionā bija 1176 bērni, kuriem noteikta invaliditāte, t.sk. 577 bērni ar redzes, dzirdes, kustību un psihiskiem traucējumiem

 

Daļa no tiem dzīvo ģimenēs, bet ir arī bērni, kuru tuvinieki nevar parūpēties par viņu labklājību dažādu iemeslu dēļ, piemēram, atkarības, vardarbība, pamešana novārtā un bērna vai vecāku veselības traucējumi, tāpēc viņi dzīvo aprūpes iestādēs. Kurzemes reģionā ir pieci bērnu nami jeb bērnu sociālās aprūpes centri, kuros 2017. gada janvārī sociālos pakalpojumus saņēma 157 bērni. Tas nepārprotami norāda uz nepieciešamību būtiski palielināt pašvaldībā ģimenēm sniedzamā atbalsta apjomu un daudzveidību, lai samazinātu risku bērniem nonākt institūcijās.

 

Atbalstīt nevis atstumt
Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem Latvijā uzskaitē ar dažādiem psihiskiem un uzvedības traucējumiem ir gandrīz 86 tūkstoši cilvēku, no tiem Kurzemē – 12 437. Jāatzīmē, ka pēc VDEĀK datiem šī gada sākumā Kurzemē tikai 3133 personām ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem bija noteikta invaliditāte, no tiem 522 cilvēkiem – 1. invaliditātes grupa, bet 2356 cilvēkiem – 2. invaliditātes grupa.

 

Savukārt Valsts sociālās aprūpes centrā (VSAC) „Kurzeme” un tā sešās filiālēs 2017. gada aprīlī dzīvoja 738 pieaugušie un bērni. Daudzi no tiem varētu dzīvot sabiedrībā, ja tiktu radīti tam piemēroti apstākļi un atbalsta sistēma dzīves vietā.

 

Viena formula neder visiem
Šobrīd Kurzemē notiek individuāla vajadzību izvērtēšana 348 pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem. Līdz aprīlim tika izvērtētas sociālo pakalpojumu vajadzības 277 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un 126 bērniem, kas dzīvo bērnu namos. Šo izvērtējumu rezultāti tiks ņemti vērā izstrādājot iestāžu reorganizācijas plānus un deinstitucionalizācijas plānu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai pašvaldībās Kurzemē.

 

Situācija katrā Kurzemes pašvaldībā atšķiras. Ir pašvaldības, kurās ir tikai daži bērni ar funkcionāliem traucējumiem vai pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem, kam nepieciešams atbalsts, taču ir tādas (piemēram, Liepāja, Ventspils, Talsu un Saldus novads), kurās ir jārod risinājumi vairākiem desmitiem bērnu un pieaugušo. Tas prasa mērķtiecīgu visu iesaistīto pušu darbu. Ir jāpadomā par nepieciešamajiem speciālistiem, infrastruktūru, iespējām sadarboties ar nevalstiskajām organizācijām un iedzīvotāju attieksmes maiņu pret šiem kurzemniekiem.

 

Kādā pašvaldībā piemērotākais risinājums būs dienas centri, grupu dzīvokļi, atbalsts audžuģimenēm un aizbildņiem, citās – aprūpe mājās vai atbalsts uzņēmējiem, kas nodarbinātu personas ar garīga rakstura traucējumiem vai cits variants. Iesaistītie “SAFEGE Baltija” speciālisti rūpīgi pārdomā un izvērtē gan katram cilvēkam nepieciešamo, gan meklē tieši katrai pašvaldībai un tās iedzīvotājiem piemērotāko sociālo pakalpojumu modeli.

 

Vasaras otrajā pusē pārrunāsim, vai piedāvātās idejas ir īstenojamas un atbilstošas. Notiks sabiedriskās apspriedes Kuldīgā, Ventspilī un Liepājā, kuru laikā uzklausīsim jūsu viedokli, lai kopīgi rastu labākos risinājumus.

 

Projekts „Kurzeme visiem” tiek īstenots līdz 2022. gadam kā daļa no Latvijā notiekošā deinstitucionalizācijas (DI) procesa, kura mērķis ir ilgtermiņā radīt tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās esošo personu, tostarp bērnu, skaitu.

 

Informāciju sagatavoja:
SIA “SAFEGE BALTIJA”
kurzeme_di@sagefe.lv

Pabeigta bērnu ar invaliditāti vajadzību izvērtēšana un atbalsta plānu izstrāde Kurzemē

Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros 277 bērniem ar invaliditāti ir veikta individuālo vajadzību izvērtēšana un atbalsta plānu izstrāde. Tie ietver informāciju un rekomendācijas par bērnam un viņa ģimenei nepieciešamo atbalsta apjomu dzīvei sabiedrībā, tai skaitā nepieciešamajiem sabiedrībā balstītiem sociāliem un vispārējiem pakalpojumiem.

Pieteikties bērna vajadzību izvērtēšanai varēja no 2016. gada augusta līdz pat 2017. gada janvārim jebkurā Kurzemes pašvaldības sociālajā dienestā un kopumā tika saņemti 322 iesniegumi. Speciālistu komanda (sociālais darbinieks, psihologs, ergoterapeits un/vai fizioterapeits) ar bērniem tikās laika posmā no 2016. gada novembra līdz pat 2017. gada aprīlim. Diemžēl ne visi bērni, kuri tika pieteikti vajadzību izvērtēšanai, dažādu iemeslu dēļ procesā varēja iesaistīties. Vislielākais vajadzību izvērtēšanai pieteikto bērnu skaits bija Liepājas pilsētā, Saldus un Talsu novados, Ventspils pilsētā un Aizputes novadā.

Viens no galvenajiem secinājumiem pēc pusgadu ilgā vajadzību izvērtēšanas un atbalsta plānu izstrādes procesa noslēguma ir ģimeņu, kurās aug bērni ar invaliditāti, nepietiekamās zināšanas par iespējamo atbalstu no pašvaldības un valsts gan dažādu pakalpojumu, gan materiāltehnisko līdzekļu veidā. Tāpat vajadzību izvērtēšanā iesaistītie speciālisti norādījuši uz vairāk nekā 40 dažādiem sabiedrībā balstītiem sociāliem un vispārējiem pakalpojumiem, kuru pieejamība Kurzemē būtu vēlama bērnu ar invaliditāti un viņu ģimenes locekļu dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Šobrīd speciālistu izstrādātie atbalsta plāni ir nodoti gan ģimenēm, gan atbilstošajām pašvaldībām, lai tās savā teritorijā varētu plānot attīstīt nepieciešamos sabiedrībā balstītos sociālos pakalpojumus. Atbalsta plānos rekomendētie pakalpojumi apkopotā veidā ir nodoti arī Kurzemes deinstitucionalizācijas plāna izstrādātājiem, lai Kurzemes plānošanas reģiona teritorijā plānotu nepieciešamos sabiedrībā balstītos sociālos un vispārējos pakalpojumus un to pieejamību.

Projekts “Kurzeme visiem” tiek īstenots Kurzemē līdz 2022. gadam kā daļa no Latvijā notiekošā deinstitucionalizācijas (DI) procesa, kura būtība ir  ilgtermiņā radīt tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs esošo personu skaitu.

Lai saņemtu papildu informāciju, aicinām sazināties ar projekta “Kurzeme visiem” vadītāju Ingu Kalniņu, tālr. 27008743, inga.kalnina@kurzemesregions.lv