Category Archives: Bērni ar FT

Lsm.lv: rehabilitācijas centrs «Poga» ticis pie jaunām telpām Pārdaugavā

Trešdien atvērtas rehabilitācijas centra “Poga” jaunās elpas Pārdaugavā. Tur bērni ar kustību traucējumiem varēs vingrināties daudz plašākā un mājīgākā vidē.

Daži griezieni, un jaunā “Poga ir atklāta. Tie, kuri šeit atgūst spēju noturēt līdzsvaru un spert soli bez staiguļa vai ratiņkrēsla, ir samulsuši – pārāk liels plašums.

Atšķirībā no citiem rehabilitācijas centriem, organizācijas “ziedot.lv” centrs “Poga” sniedz inovatīvu rehabilitāciju. Te ir iekārtas un metodes, kas citos centros nav pieejamas. Piemēram, pasaulē modernākais gaitas robots vai dators, ko vada ar acs zīlīti. Valsts gan šo pakalpojumu neapmaksā.”Mēs, iespējams, nemākam iekļauties tajā konjunktūrā, un Nacionālais veselības dienests, kad mēs pirms trim gadiem bijām, uz mums skatījās kā dīvaiņiem. Ne vienmēr viss jāgaida no valsts. Šis ir tapis par  ziedojumiem. Bet es ceru, ka reiz mēs būsim tik pārtikusi valsts, ka mēs mūsu bērniem, kuriem medicīna ir bez maksas, spēsim apmaksāt arī rehabilitāciju,” stāstīja “ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta.

Dāvinātās puķes novītīs, un kūka tiks apēsta, bet šī vienmēr būs vieta, kur bērni varēs sasniegt savu iespēju maksimumu. Ik gadu šeit rehabilitāciju iziet vairāk nekā 500 pacientu.

Delfi: biedrība ‘Dižvanagi’ Liepājā nodrošinās paliatīvās aprūpes pakalpojumu ģimenēm ar bērniem

Biedrība “Dižvanagi: Baltijas rehabilitācijas centrs” Liepājā kļūs par pirmo iestādi Latvijā, kurā turpmāk pilna spektra pakalpojumu varēs saņemt ģimenes, kurās aug bērni ar nepieciešamību pēc paliatīvās aprūpes, informēja biedrības vadītāja Ilze Durņeva.

Viņa norādīja, ka biedrība gan piedāvās rehabilitācijas pakalpojumus, kas palīdz uzlabot šo bērnu funkcionēšanas spējas un sociālās prasmes, gan nodrošinās programmu, kurā tiks nodrošināta atpūta vecākiem un pilnvērtīga aprūpe bērniem.

Piektdien, 17. maijā, pulksten 14 Liepājā, Kr. Barona ielā 14, notiks simboliska centra ēkas otrās kārtas svinīgā atklāšana.

Vairāk informācijas un raksta pilnā versija pieejama portālā Delfi: https://www.delfi.lv/news/national/politics/biedriba-dizvanagi-liepaja-nodrosinas-paliativas-aprupes-pakalpojumu-gimenem-ar-berniem.d?id=51096989

Palielināts pabalsts bērniem un pieaugušajiem ar ļoti smagu invaliditāti

Labklājības ministrija informē, ka par 100 eiro tiks palielināts īpašas kopšanas pabalsts bērniem ar ļoti smagu invaliditāti un pilngadīgām personām ar invaliditāti, kurām invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības. No 2019. gada 1. jūlija pabalsts šo cilvēku kopšanai būs 313,34 eiro mēnesī.

To nosaka otrdien, 14. maijā, valdības sēdē pieņemtie Ministru Kabineta noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumos Nr. 1607″Noteikumi par bērna invalīda kopšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību”” un “Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumos Nr.1608“Noteikumi par pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, pabalsta apmēru, kā arī pabalsta apmēra pārskatīšanas kārtību””.

 

Ģimenes, kurās aug bērni ar īpaši smagu invaliditāti un kuriem ir noteiktas indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai smago funkcionālo traucējumu dēļ, saskaras ar situāciju, ka bērni nevar veikt vecumam atbilstošas darbības un sevis aprūpi patstāvīgi bez vecāku vai atbalsta personas pastāvīgas palīdzības. Tas attiecas arī uz ģimenēm, kad šie bērni sasniedz pieaugušā vecumu un īpaši smaga invaliditāte un līdz ar to arī papildu aprūpe saglabājas Ģimenēm rodās papildu izdevumi šo cilvēku aprūpei un veselības stāvokļa uzlabošanai vai uzturēšanai esošajā līmenī. Valsts noteiktā kopšanas pabalsta apmēra palielināšana bērniem un pieaugušajiem ar ļoti smagu invaliditāti no bērnības, kā arī viņu ģimenes locekļiem var sniegt papildu finansiālu atbalstu šo cilvēku labāko interešu nodrošināšanai.

Šogad īpašās kopšanas pabalsta apmēra palielinājumam valsts budžetā paredzēti papildu 2,7 miljoni eiro, 2020. un 2021.gados – vairāk nekā 5,5 miljoni eiro

2018. gadā īpašas kopšanas pabalstu ik mēnesī saņēma vidēji 2072 personas par bērniem ar ļoti smagu invaliditāti un 2316 personas ar I invaliditātes grupu no bērnības.

Informācijas avots: http://www.lm.gov.lv/lv/aktuali/presei/91286-palielinats-pabalsts-berniem-un-pieaugusajiem-ar-loti-smagu-invaliditati

Trešais “Talsu novada Sirds stāsti” raidījums

Šis ir jau trešais ĢBAC “Brīnumiņš” sagatavotais Sirds stāstu raidījums, par ko “Brīnumiņa” vadītāja Agnese Kviese raksta:

“Noskatoties trešo “Talsu novada Sirds Stāstu” raidījumu, asaras ir kā pašsaprotama daļa no stāsta. Izdzīvot, izsāpēt un PIEŅEMT var tikai tie vecāki, kuri spēj arī bezcerībā redzēt un ticēt gaismai. Mūsu stāsta galvenais varonis Olītis māca ne tikai savējiem saredzēt mīlestību, sadzirdēt mīļumu, kad apkārt valda tikai asaru klusums. Šis bērniņš ir kā saules apmirdzēts prieks mums – Brīnumiņa komandai, savai ģimenei un mums TALSIEM. Lai Dievs dod veselību, Tev mazo mīļumiņ, priecēt mūs ar savu smaidu un prieku, kas seko Tev uz soļa! Lai Dievs dod laiku, ģimenei nesteidzoties kopā būt! Paldies par iespēju dzirdēt mums – JŪSU STĀSTU! Šis raidījums tapa pateicoties SIA “SCANDBIO Latvia” finansiālajam atbalstam!”

Uzsākta pakalpojumu infrastruktūras izveide cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem

Ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu piecos plānošanas reģionos tika izstrādāti deinstitucionalizācijas plāni, kas paredz Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) investīcijas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūrā 78 pašvaldībās. Attiecīgi līdz 2022. gada beigām tiks radīta sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūra, kur cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, bērni ar funkcionāliem traucējumiem un bez vecāku gādības palikušie bērni varēs saņemt pakalpojumus, kas dod iespēju dzīvot ģimeniskā vidē, attīstīt un pielietot savas prasmes.

Deinstitucionalizācijas plāni paredz, ka investīcijas, galvenokārt ap 70 procentiem, plānotas sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidei cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kas ir vismazāk aizsargātākā un dažādiem aizspriedumiem apvītākā sabiedrības grupa. Ar ERAF finansējumu pašvaldības plāno veidot grupu dzīvokļus, kur cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem var dzīvot patstāvīgi, bet vienlaikus saņemt individuālu aprūpi un atbalstu sociālo problēmu risināšanā, sadzīves un sociālo prasmju attīstīšanā, kā arī dienas aprūpes centrus un specializētās darbnīcas, kur jēgpilni pavadīt dienu un attīstīt savas prasmes. Šie ir atbalsta instrumenti jeb pakalpojumi, lai cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem varētu dzīvot pilnvērtīgu un kvalitatīvu dzīvi kā ikviens cilvēks.

Nozīmīga investīciju daļa, ap 20 procentiem, paredzēta pakalpojumu infrastruktūrā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, veidojot gan dienas aprūpes centrus, gan arī centrus dažādu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai, piemēram, psihologa, logopēda un citu speciālistu konsultācijas.

Lai gan pēdējo gadu laikā būtiski ir samazinājies institucionālā aprūpē ievietoto bērnu skaits, joprojām ir problemātiski šiem bērniem atrast jaunu ģimeni uzreiz pēc šķiršanas no bioloģiskās ģimenes. Lai bērnu dzīves apstākļi būtu maksimāli pietuvināti ģimenes dzīves apstākļiem, esošo bērnu aprūpes centru vietā pašvaldības radīs mazākas, ģimeniskai videi pietuvinātas mājas, kur vienā grupā nedzīvo vairāk par astoņiem bērniem. Vienlaikus jauniešiem, kuriem ir vismaz 15 gadi un nav iespējams atgriezties ģimenē vai atrast jaunu ģimeni, pašvaldības veidos īpašas nelielas jauniešu mājas, kurās dzīvo ne vairāk kā 12 jaunieši. Ar speciālistu atbalstu jaunieši iegūs prasmes patstāvīgai dzīvei sabiedrībā.

Rundāles novada dome un Lubānas novada pašvaldība kā pirmās parakstīja vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un uzsākušas infrastruktūras izveides projektus. Rundāles novada Saulaines sociālā centra ēkā un Lubānas novada pašvaldības ēkā Indrānu pagasta “Eglāji 1” paredzēts izveidot dienas aprūpes centru cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kur viņi varēs saņemt aprūpi, sevi attīstīt un saturīgi pavadīt brīvo laiku.

Atbalsts projektu īstenošanai paredzēts ES fondu pamata plānošanas dokumenta – darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.3.1.1. pasākumā “Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai”, kur pieejams finansējums 44 miljoni eiro, t.sk. ERAF – 38 miljoni eiro.

 

Informācijas avots: Latvijas Republikas Labklājības ministrija

Raksts pieejams ministrijas mājas lapā.

 

ĢBAC “Brīnumiņš” Talsu novada Sirds Stāsti – otrais raidījums

Ģimeņu un bērnu attīstības centra “Brīnumiņš ” Talsos aizsācis “Talsu novada Sirds Stāstu” raidījumus, kuri tiks veidoti sadarbībā ar “TV 9 pakalni” un ĢBAC “Brīnumiņš” vadītāju Agnesi Kviesi. Raidījumos tiks veidoti “Brīnumiņa” stāsti par tām Talsu novada ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām un, kurās aug bērni, kuri savus vecākus gadiem gaidīja pie kāda bērnu nama loga. Stāstus pārpublicēsim arī kurzemevisiem.lv

Kā raksta pats “Brīnumiņš”: “Mēs audīsim “Brīnumiņa” stāstus par tām Talsu novada ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām un, kurās aug bērni, kuri savus vecākus gadiem gaidīja pie kāda bērnu nama loga… Šeit mēs iepazīsim asaru terapiju, pēc kuras ir jūtams atvieglojums un skatiens uz dzīvi kļūst gaišāks. Stāsti audīs pacietības dzīparus, mēs šķetināsim vērtības un svērsim uz svara kausiem dzīvības nozīmi. Mēs audīsim neērtas situācijas, sāpīgus vēstures dzīparus, lai kopīgi austu skaistus, jaunus dzīves stāstus…”
Pirmais raidījums šobrīd tiek austs un tiks publicēts 15.februārī!

Visi stāsti tiek publicēti “Brīnumiņa” Facebook lapā: https://www.facebook.com/brinumins.lv/ un mājas lapā: www.brinumins.lv

Otrais raidījums:

Otrajā “Talsu novada Sirds Stāstu” raidījumā var iepazīties ar Larisas un Normunda pieredzi, audzinot trīs audžubērnus. Negulētas naktis, murgi, sāpes un bailes reiz bija audžubērnu ikdiena, šobrīd tā ir nodzēsta pagātne, jo ir sēta mīlestība. Šie vecāki nenobijās no grūtībām, bet kopā izraudāja audžubērnu smago dzīves šūpuli, lai dotu spārnus jaunai, skaistai mīlestības pilnai dzīvei. Audžu meitenes pastāstīs mums, ka laimīga ģimene ir BŪT KOPĀ visās ikdienas rūpēs, priekos un darbos. Tik vienkārši, tik maz un patiesībā TIK DAUDZ! Bezgalīga pateicība Jums, Larisa un Normund, par to, ka nenobijāties no grūtībām un pieņēmāt savā ģimenē mazus, no ligzdas izmestus putnēnus, kuriem spārnus un lidot prasmi iemācījāt tieši Jūs! Šobrīd mazie putnēni lido un lidos droši, jo viņiem blakus vienmēr būs MAMMA UN TĒTIS. Šis raidījums tapa pateicoties SIA “Vika Wood” finansiālajam atbalstam!

Video varat noskatīties šeit: https://www.youtube.com/watch?v=V-tP5Zt9obo

Delfi: Latvijas skolās nedzirdīgos bērnus skolo ‘cenzēta’ padomju laika ābece

Portāls Delfi.lv raksta, ka Latvijas skolās darbam ar nedzirdīgajiem bērniem kā mācību līdzeklis joprojām tiek izmantota Padomju laikā izdota ābece, jo mūsu valstī nav izdotas alternatīvas šai 1987. gadā izdotajai grāmatai skolēniem ar dzirdes traucējumiem. Delfi centies noskaidrot, Kā šāda situācija radusies, kā ir kaimiņvalstīs un ko plāno darīt Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Rīgas internātvidusskolas bērniem ar dzirdes traucējumiem direktore Kristiāna Pauniņa “Delfi” atzīst, ka, bērni, uzsākot skolas gaitas, latviešu valodu, tostarp skaņu izrunu un vārdu krājumu pēc noteiktas sistēmas apgūst no 1987. gadā izdotās “Ābeces”. “Šo grāmatu izmantojam, jo tā ir specifisks mācību līdzeklis latviešu valodas apguvē un tai alternatīva mācību līdzekļa pašlaik nav,” grāmatas vērtību skaidro Pauniņa. Viņa arī piemetina, ka 1987. gadā izdotais mācību līdzeklis joprojām ir labā stāvoklī un “protams, ka padomju simbolika tajā ir aizlīmēta. Cita lieta, ka zīmējumi grāmatā – estētika nav mūsdienām atbilstoša un būtu nepieciešams modernāks mācību līdzeklis.”

Biedrības “Latvijas Nedzirdīgo savienība” viceprezidente Brigita Lazda vērš uzmanību uz to, ka šobrīd Latvijā nedzirdīgo un vājdzirdīgo iedzīvotāju izglītības līmenis ir zems. Reti kurš turpinot izglītību un iegūstot bakalaura vai maģistra grādu. Tās, pēc Lazdas domām, esot tāpēc, ka mazotnē nedzirdīgiem un vājdzirdīgiem bērniem nav bijušas iespējas pilnvērtīgi apgūt latviešu zīmju valodu, latviešu valodu un tādējādi arī citus mācību priekšmetus.

IZM piekrīt, ka mācību līdzekļu nedzirdīgiem bērniem trūkst, un patlaban norit darbs pie situācijas apzināšanas attiecībā uz trūkstošajiem mācību materiāliem. “Un jau šobrīd projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” ietvaros tiek veidotas dažādas mācību grāmatas bērniem ar īpašām vajadzībām – Braila rakstā, vieglajā valodā tiek adaptēti dažādi mācību un metodiskie līdzekļi utt,” portālam “Delfi” skaidroja IZM.

Izstrādāt mācību līdzekļus skolēniem ar dzirdes problēmām ministrija sola aptuveni gada laikā.

Visu portāla Delfi rakstu lasiet: https://www.delfi.lv/news/national/politics/latvijas-skolas-nedzirdigos-bernus-skolo-cenzeta-padomju-laika-abece.d?id=50954197 

 

No š.g. 1.jūlija pieaugs pabalsts bērniem ar īpaši smagu invaliditāti un pieaugušajiem ar I grupas invaliditāti

Latvijas Republikas Labklājības ministrija informē, ka no 2019. gada 1. jūlija bērni ar īpaši smagu invaliditāti un pieaugušie ar I grupas invaliditāti kopš bērnības saņems papildus 100 eiro ik mēnesi. Pašlaik šis pabalsts ir 213 eiro. 2018. gadā īpašas kopšanas pabalstu ik mēnesī saņēma vidēji 2072 personas par bērniem un 2316 personas ar I invaliditātes grupu no bērnības.

Ģimenes, kurās ir bērni ar īpaši smagu invaliditāti un kuriem ir noteiktas indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai smago funkcionālo traucējumu dēļ, saskaras ar situāciju, ka bērni nevar veikt vecumam atbilstošas darbības un sevis aprūpi patstāvīgi bez vecāku vai atbalsta personas pastāvīgas palīdzības. Tas attiecas arī uz ģimenēm, kad šie bērni sasnieguši pieaugušā vecumu. Ģimenēm rodas papildu izdevumi bērnu aprūpei un veselības stāvokļa uzlabošanai vai uzturēšanai esošajā līmenī.

“Pabalsta palielinājums par 100 eiro palīdzēs mazināt plaisu starp ienākumiem, ko saņem bērna ar invaliditāti bioloģiskie vecāki un specializētās audžuģimenes par bērnu ar funkcionāliem traucējumiem, kurš paņemts aprūpē no institūcijas”, skaidro labklājības ministre Ramona Petraviča.  Pēc viņas domām, pieaugušajām personām šāds pabalsta palielinājums ļauj pietuvināties minimālās algas līmenim. “Apzinoties, ka vajadzību valstī ir vairāk nekā iespēju, ir svarīgi zināt mērķi, uz ko tiekties, un tas ir nabadzības riska pilnīga novēršana”, uzsver ministre, izsakot apņēmību iesākto turpināt.

Šogad īpašās kopšanas pabalsta palielinājumam valsts budžetā paredzēti papildus 2, 7 miljoni eiro, 2020. un 2021. gados – vairāk nekā 5, 5 miljoni eiro. Vēl viena šī gada prioritāte ir atalgojuma palielināšana valsts sociālo centru darbiniekiem. Jau no 1. aprīļa viņu atalgojums palielināsies vidēji par 145 eiro. Tam papildus valsts budžetā ir paredzēti 4, 8 miljoni eiro.

Kopumā šo pabalstu palielināšana ir solis nabadzības vai sociālās atstumtības riska mazināšanas virzienā.  Pēc Eurostat datiem 34 % personas ar invaliditāti Latvijā ir pakļautas nabadzības riskam.

Informācija no: Labklājības ministrijas mājas lapas

 

Informāciju sagatavoja:
Liesma Kalve, Labklājības ministres padomniece komunikācijas jautājumos,
67021548, liesma.kalve@lm.gov.lv

ĢBAC “Brīnumiņš” Talsu novada Sirds Stāsti – pirmais stāsts

Ģimeņu un bērnu attīstības centra “Brīnumiņš ” Talsos aizsācis “Talsu novada Sirds Stāstu” raidījumus, kuri tiks veidoti sadarbībā ar “TV 9 pakalni” un ĢBAC “Brīnumiņš” vadītāju Agnesi Kviesi. Raidījumos tiks veidoti “Brīnumiņa” stāsti par tām Talsu novada ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām un, kurās aug bērni, kuri savus vecākus gadiem gaidīja pie kāda bērnu nama loga. Stāstus pārpublicēsim arī kurzemevisiem.lv

Kā raksta pats “Brīnumiņš”: “Mēs audīsim “Brīnumiņa” stāstus par tām Talsu novada ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām un, kurās aug bērni, kuri savus vecākus gadiem gaidīja pie kāda bērnu nama loga… Šeit mēs iepazīsim asaru terapiju, pēc kuras ir jūtams atvieglojums un skatiens uz dzīvi kļūst gaišāks. Stāsti audīs pacietības dzīparus, mēs šķetināsim vērtības un svērsim uz svara kausiem dzīvības nozīmi. Mēs audīsim neērtas situācijas, sāpīgus vēstures dzīparus, lai kopīgi austu skaistus, jaunus dzīves stāstus…”
Pirmais raidījums šobrīd tiek austs un tiks publicēts 15.februārī!

Visi stāsti tiek publicēti “Brīnumiņa” Facebook lapā: https://www.facebook.com/brinumins.lv/ un mājas lapā: www.brinumins.lv

Pirmais raidījums:

Pirmais  “Talsu novada Sirds Stāsts” veltīts brīnišķīgajai trīs dēlu māmiņai Sanitai Ziediņai, kura četrus gadus audzina bērniņu ar īpašām vajadzībām.

Arvien vairāk kurzemnieku izmanto projektā “Kurzeme visiem” pieejamos pakalpojumus

2018.gadā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus 14 Kurzemes pašvaldībās saņēmušas 50 personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), 154* bērni ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un 47 bērnu vecāki. Tas ir ievērojams pieaugums, jo 2017.gadā 5 Kurzemes pašvaldībās projekta ietvaros sociālie pakalpojumi tika sniegti 1 personai ar GRT, 28 bērniem ar FT un 1 bērna vecākiem vai audžuvecākiem.

“2018.gadā, pateicoties “Kurzeme visiem” vadības komandas ciešai sadarbībai ar pašvaldībām, mums izdevās panākt, ka par projektā pieejamajiem sociālajiem pakalpojumiem Kurzemē ir informēti un tos saņem arvien vairāk personas ar GRT, bērni ar FT un viņu vecāki. Arī šogad turpinām darbu, lai sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi dzīvesvietā personām ar invaliditāti, bērniem un bērnu vecākiem kļūtu vēl pieejamāki,” stāsta projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Inga Kalniņa.

Projekta ietvaros apmaksātu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana Kurzemē 2018.gadā uzsākta 9 pašvaldībās un šobrīd tos saņem 14 Kurzemes pašvaldību iedzīvotāji – Aizputes, Dundagas, Grobiņas, Kuldīgas, Mērsraga, Pāvilostas, Priekules, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu un Ventspils novados, kā arī Liepājas un Ventspils pilsētās.

Projekta apmaksātie pakalpojumi ir pieejami līdz šim izvērtētām personām ar GRT, kurām izstrādāts individuāls atbalsta plāns. Kopumā no 326 izvērtētajām personām ar GRT 107 dzīvoja valsts sociālās aprūpes centros (VSAC) un 219 dzīvoja pašvaldībā, no tām iespēju saņemt pakalpojumus projekta ietvaros līdz šim izmantojušas 50 personas. Pilngadīgas personas ar GRT pērn projekta “Kurzeme visiem” ietvaros visbiežāk apmeklējušas grupu nodarbības un saņēmušas speciālistu konsultācijas pie psihologa, sociālā darbinieka un/vai ergoterapeita. Divas personas izmantojušas arī pakalpojumus dienas aprūpes centrā. VSAC dzīvojošās personas pakalpojumus varēs izmantot pēc nepieciešamās infrastruktūras izveides un pārejas uz dzīvi sabiedrībā.

Projekta apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus Kurzemē var saņemt līdz šim izvērtētie 277 bērni ar FT, kuriem “Kurzeme visiem” ietvaros izstrādāts individuālais atbalsta plāns un “atelpas brīža” un sociālās aprūpes pakalpojumus, ja bērnam ir atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību.  2018.gadā piedāvāto iespēju izmantoja aptuveni puse izvērtēto bērnu ģimeņu un visbiežāk saņemti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi dažādu terapiju veidā. Savukārt aprūpes pakalpojumu izmantoja 20 un “atelpas brīža” pakalpojumu – 44 bērnu ģimenes.

2018.gadā projekta apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņēma arī 47 vecāki, kuri visbiežāk piedalījušies izglītojošās atbalsta grupās, saņēmuši psihologa konsultāciju vai apmeklējuši fizioterapiju.

2018.gadā tika īstenotas arī citas nozīmīgas projekta aktivitātes. Februārī un novembra sākumā notika divi pieredzes apmaiņas braucieni Kurzemes pašvaldību, esošo un potenciālo sociālo pakalpojumu sniedzēju un mediju pārstāvjiem, lai iepazītu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas pieredzi citos reģionos un pārņemtu labāko praksi sociālo pakalpojumu nodrošināšanā Kurzemē. Tāpat vasaras mēnešos jūlijā un augustā tika organizētas integrējošās nometnes, kur ģimenes un ārpusģimenes aprūpē esoši bērni un jaunieši dažādās aktivitātēs pavadīja vairākas aizraujošas dienas. Savukārt oktobrī tika apstiprināts “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns 2017.–2020.gadam” un šobrīd pašvaldības turpina darbu pie sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras pilnveides.

Infografika lejupielādei .pdf formātā

Par projektu “Kurzeme visiem”

Projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. – 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.

Informāciju sagatavoja:

Laura Homka

Projekta “Kurzeme visiem”

sabiedrisko attiecību speciāliste

Laura.homka@kurzemesregions.lv

*Šis nav unikālais bērnu skaits, bet kopumā saņemto pakalpojumu skaits. Viens bērns projekta ietvaros var saņemt vairākus pakalpojumus.