Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas projekta “Kurzeme visiem” pasākums notika 2021.gada 6.augustā Nīkrāces pagasta Dzeldas ciemā, dienas aprūpes centra teritorijā. Smaidīgi bija visi klātesošie, stundas garumā stāvot cits citam līdzās darbīgā dzīvā ķēdē, lai kopīgiem spēkiem nogādātu šķūnī veselu autokravu malkas. Tā bija īpaša pieredze un apliecinājums tam, ka kopīga darbošanās palīdz otrā cilvēkā vispirms ieraudzīt viņa personību, nevis citādo un atšķirīgo.
Lai sniegtu atbalstu un palīdzētu iekļauties sabiedrībā cilvēkiem ar garīga traucējumiem, Kurzemes plānošanas reģions īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros tiek kompensēti sociālie pakalpojumi un Kurzemes reģiona pašvaldībās tiek radītas vai pilnveidotas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu saņemšanas vietas. Dzeldā, līdztekus dienas aprūpes centram, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, taps arī grupu dzīvokļi un specializētās darbnīcas.
Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros apmācības pabeiguši un šonedēļ darbu uzsākuši astoņi sociālie mentori. Mentori sniegs atbalstu 16 pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), kuras gatavojas pāriet uz dzīvi sabiedrībā no Liepājai tuvākās apkaimes Valsts sociālās aprūpes centra (VSAC) institūcijām 2022.gada sākumā, portālu informē Liepājas pilsētas Sociālā dienesta pārstāve Gunta Jākobsone.
Astoņi sociālie mentori kopā ar VSAC “Kurzeme” filiāļu “Iļģi” un “Aizvīķi” un Liepājas Domes Sociālā dienesta darbiniekiem divas dienas attālināti piedalījās Kurzemes plānošanas reģiona organizētajās apmācībās “Pilngadīgu personu ar garīga rakstura traucējumiem sagatavošana pārejai uz dzīvi sabiedrībā”.
Apmācību nodarbībās visas iesaistītās puses pārrunāja, kādas ir personu ar GRT vajadzības, komunikācijas spējas, prasmes un intereses. Pārejas periodā, kamēr tiks pabeigti grupu dzīvokļi, sociālie mentori apciemos šos cilvēkus institūcijās, vairāk iepazīstot vienam otru un veicinot viņu iekļaušanos sabiedrībā.
Mentori noskaidros potenciālo grupu dzīvokļu iedzīvotāju intereses, centīsies palīdzēt apgūt dzīvei nepieciešamās prasmes, veicinot patstāvīgu iemaņu, pašaprūpes un patstāvīgu prasmju attīstību caur dažādām ikdienas aktivitātēm, kā arī veidos izpratni par pieejamo atbalstu Liepājas pašvaldībā dažādās dzīves situācijās.
Plānots, ka 16 pilngadīgas personas ar GRT varēs uzsākt patstāvīgu dzīvi grupu dzīvokļos Viršu ielā 9/11 2022. gada sākumā. Dzīvokļi pašlaik tiek remontēti ar ERAF finansiālu atbalstu.
Plānots, ka grupu dzīvokļos divi cilvēki dzīvos kopā, katram dzīvoklim būs nodrošināta virtuve, dušas telpa, guļamistaba, kā arī visiem pieejama veļas telpa. Grupu dzīvokļos tiks nodrošināts arī atbalsta personāls.
Papildus Liepājā blakus jau esošajam Dienas centram personām ar garīgās attīstības traucējumiem tiek būvētas specializētās darbnīcas, kur cilvēki ar īpašām vajadzībām varēs arī apgūt dažādas vienkāršas darba iemaņas.
Labklājības ministrijas īstenotās kampaņas “Cilvēks, nevis diagnoze” tapis stāsts par Ketlīnu no Ventspils un “Cimdiņu”. Atbalsta centrā ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš” bērniem un jauniešiem nepieciešamie sociālās rehabilitācijas pakalpojumi tiek kompensēti projekta “Kurzeme visiem” ietvaros.
Foto: Matiss Markovskis
Ketlīna ar vecākiem dzīvo Ventspilī, un viņas mamma Jekaterina nezina, kā tiktu galā, ja tepat blakus mājām nedarbotos atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš”. Pateicoties vecāku ieinteresētībai, neatlaidībai un nodarbībām “Cimdiņā”, Ketlīna spēj gan pati pārvietoties pa pilsētu, gan sekmīgi mācīties, gan tikt galā ar mājdzīvniekiem un jāšanas nodarbībām.
Pa ceļam uz Ventspili klausos lekciju par saskarsmi ar cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem, un tajā īpaši tiek uzsvērts nemeklēt ciešu acu kontaktu. Tiekamies pēc Ketlīnas nodarbības viņas otrajās mājās “Cimdiņā”, kur mani sagaida desmitgadīgās meitenes neatlaidīgais acu skatiens un paziņojums, ka viņa ir satraukusies par gaidāmo interviju, bet runās ar mani tagad, uzreiz. Prātā pārliekot, ka neviens speciālistu atzinums nav simtprocentīgi precīzs, atbildu ciešajam acu skatienam, un sākam sarunāties, viena otru iedrošinādamas. Ketlīna ilgstoši apmeklējusi psihologu, un viņas spriedumi reizēm liek pabrīnīties – kā desmitgadīgs bērns tik labi spēj sevi novērtēt!
Pēc skolas uz “Cimdiņu”
”“Cimdiņā” mēs varam ierasties katru darbadienu no 13.00. Ketlīna pati nosaka, vai tiešām vēlas nākt katru dienu, mēs viņai neko neuzspiežam. Reizēm, kad skolā nav klājies viegli, meita grib palikt mājās. Vienīgais, ko nekad neizlaižam, ir kanisterapija un nodarbības ansamblī, kur viņi spēlē ritma instrumentus,” stāsta Ketlīnas mamma Jekaterina Cinciusa.
No rīta Ketlīnai ir skola. Klasē ir septiņi bērni, un teorētiski katram vajadzīgs savs mācību plāns. Bet ir tikai viens skolotājs un viens asistents reizi nedēļā, tāpēc daudz nākas mācīties mājās kopā ar mammu, toties Ketlīnai ir augstākās atzīmes.
Ketlīna vēlas par sevi izstāstīt pati.
Foto: Matiss Markovskis
No rīta “Cimdiņā” pakalpojumus saņem pieaugušie ar garīgiem traucējumiem, pēc tam tiek gaidīti bērni. Šajā vietā ir sajūta, ka visi tiek lutināti, jo darbinieki ir ļoti sirsnīgi. Ketlīnai ir vieglas pakāpes autiskā spektra traucējumi, un pēc individuālā izvērtējuma viņa “Cimdiņā” saņem rehabilitācijas pakalpojumus Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas (DI) projektā “Kurzeme visiem”.
“Acīmredzot “Cimdiņā” visiem patīk savs darbs. Vadītāja Ieva Sāmīte-Cērpa ir visjaukākā. Pēc nodarbībām reizēm Ketlīna nāk mājās viena – tas ir liels notikums, jo apkārtējās pasaules noteikumi viņai ne vienmēr ir viegli saprotami. Es lietotnē sekoju līdzi, kā viņa pārvietojas,” stāsta Jekaterina.
“Man jābūt uzmanīgai, jo pa ceļam mēdz būt bezmājas un piedzērušies cilvēki… Tad ir tā, ka vienkārši gribas vemt. Vienu reizi, kad es gāju uz mājām, kāds vīrietis pateica: “Kā tev iet?” Es neatbildēju un aizgāju tālāk. Es vispār nerunāju uz ielas,” piebilst Ketlīna.
Mācību stundas vecākiem
“Pagājušajā vasarā bija pirmā reize, kad Ketlīna viena bez vecākiem vai vecvecākiem devās uz bērnu vasaras nometni. Mums bija neizsakāmi bail, bet saņēmāmies un palaidām. Mūs iedrošināja “Cimdiņa” darbinieces, kuras teica, ka Ketlīna tiks galā ar visu un nometnē būs arī viņai pazīstamas meitenes no nodarbībām,” atzīst Ketlīnas mamma.
Arī no nodarbībām Ketlīna vēlas doties mājās pati.
Foto: Matiss Markovskis
“Ketlīna mums daudz iemācījusi. Esam arī kursos gājuši. Notiek vebināri sadarbībā ar Autisma centru. “Cimdiņš” piedāvā lekcijas, bija noorganizēta atbalsta grupa vecākiem, kuri audzina bērnus ar autiskā spektra traucējumiem. Tur bija iespēja savstarpēji padalīties ar pieredzi. Vecāki, kuriem ir lielāki bērni, pastāstīja, kā viņi tikuši galā ar konkrētām problēmām, un mēs varējām smelties idejas.
Diezgan ilgi nezinājām, ka Ketlīnai ir veselības traucējumi. Pirmais bērns, paši jauni, neko no mazuļa attīstības nesapratām. Divu gadu vecumā Ketlīna gandrīz nerunāja, bet mēs viņu aizvedām uz parasto bērnudārzu. Meitai tas izrādījās diezgan smags pārdzīvojums, viņa visu mēnesi noslimoja. Pedagogi ieteica, ka mums vajadzētu doties pie ārsta, jo bērns, visticamāk, ir nedzirdīgs, tāpēc nerunā. Braucām uz pārbaudi Latvijas Bērnu dzirdes centrā.
Ar katru konsultāciju lēnā garā sākām saprast, kas īsti notiek ar meitas attīstību. Informācija, kas par autiskā spektra traucējumiem atrodama internetā, ir izmētāta, jālīmē kopā pa gabaliņam. Devāmies uz logopēdisko grupiņu citā bērnudārzā, jo vēl nezinājām, ka Ventspilī darbojas “Cimdiņš”, bet drīz mūs atsūtīja uz šejieni. Tā jau no četru gadu vecuma te nākam,” stāsta Ketlīnas tētis Kristaps Cincius. Tagad bērniem ar funkcionāliem traucējumiem DI projektā pēc izvērtējuma pieejamas daudzas individuālas nodarbības ar speciālistiem.
“Esmu sapratusi – jo ātrāk apzinies, ka ir problēma, un sāc strādāt ar to, jo lielākus panākumus var gūt. Panākumi nozīmē – “izvilkt” bērnu līdz viņa augstāko spēju robežai. Ja bērnu ar šādiem traucējumiem pamet novārtā, jo vecāki nespēj ikdienā darboties un vest uz nodarbībām, rezultāts ir bēdīgs,” piebilst Jekaterina. Visgrūtāk ejot ar sociālajām iemaņām vienaudžu kolektīvā, jo daudzas citiem pašsaprotamas lietas Ketlīnai nav izprotamas, atzīst Jekaterina.
Ventspils “Cimdiņā” Ketlīna un viņas vecāki jūtas kā otrajās mājās.
Foto: Matiss Markovskis
“Braukājot pie speciālistiem, redzam arī to bērnu vecākus, kas nav gatavi atzīt problēmas. Viņiem klājas daudz sliktāk, nekā sākumā gāja mums. Pateicoties sievas pacietībai, visu, ko varējām, esam izdarījuši. Jekaterina ir pametusi savu karjeru un darbojas mājās ar Ketlīnu. Viņām nereti iet grūti, jo Ketlīna ātri kļūst dusmīga. Bet es tad neesmu klāt, jo visu dienu strādāju,” piebilst tētis.
Rudīte un Ketlīna
Kad pirms došanās uz stalli jautāju Ketlīnai, kas ir viņas labākā draudzene, uzreiz sekoja atbilde – Rudīte. Jau daudzus gadus Ketlīna reizi nedēļā apkopj savu mīļo zirdziņu un priecājas par izjādēm. Kādā brīdī, ka viņa bija pavisam maza, Ketlīnai viss bija saistīts ar zirgiem, visi apkārt bija zirdziņi un visas rotaļlietas pārvērtās par tiem. Tad vecāki izlēma, ka jāmeklē iespēja meitai satikties ar īstu zirgu, un tas izrādījās pareizs lēmums. Kas meklē, tas atrod. Jekaterina atrada Ievu, kura bija ar mieru, ka Ketlīna brauc pie viņas zirdziņa uz netālo Puzes pagastu. Ketlīna un Rudīte sapratās un kļuva nešķiramas, meitene iemācījās jāt. Daudzus gadus Ketlīnai kopā ar Ievu un Rudīti tā bija svarīgākā stunda nedēļā, kas meitenei dāvāja mieru un nosvērtību uz ilgāku laiku. Jekaterina stāsta, ka Ketlīna bijusi arī uz reitterapijas nodarbībām, bet ik nedēļu visi kopā turpinājuši braukāt uz Puzi pie Rudītes. Tur Ketlīna mācījās, ka draudzību vajag lolot un kopt. Īpaši tiem bērniem, kam jaunu attiecību veidošana neizdodas viegli un dabiski.
Ketlīna ar savām labākajām draudzenēm – Rudīti un Ievu.
Foto: Matiss Markovskis
*Publikācija tapusi informatīvajā kampaņā par sabiedrības attieksmes maiņu pret cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bērniem, kas palikuši bez ģimeniskas aprūpes. Kampaņas pasūtītājs ir LR Labklājības ministrija ERAF finansētā deinstitucionalizācijas projekta ietvaros.
Ārija Dīriņa dzīvo vienā no Saldus novadā nesen iekārtotajiem grupu dzīvokļiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) un trīs reizes nedēļā dodas uz specializētajām darbnīcām Saldū, kur darbojas visu dienu. Gribētu vairāk izklaižu. Gribētu strādāt par naktssardzi. Gribētu, lai viņas dzīvē daudz kas būtu noticis citādi.
Par pašcieņu un patstāvību
Ārijas Dīriņas pašcieņa, enerģiskums un sava veida ekstravagance uzreiz piesaista uzmanību. Tiklīdz pirmo reizi sastopamies nesen atvērtajās Saldus specializētajās kokapstrādes un tekstilapstrādes darbnīcāscilvēkiem ar GRT, kas atrodas vienā ēkā ar daudzfunkcionālo rehabilitācijas centru bērniem ar funkcionāliem traucējumiem “Jumis”, kļūst skaidrs, ka šobrīd Ārija spēj par sevi pastāvēt. Uz nodarbībām kopš gada sākuma viņa no savas jaunās mājvietas – grupu dzīvokļa cilvēkiem ar GRT Ezerē – dodas trīs reizes nedēļā un tiek galā gan ar braucieniem, gan sadzīvi, gan pašvaldības piešķirtā mazdārziņa apkopšanu. Ārija ir pastāvīga Ezeres bibliotēkas apmeklētāja un to vien gaida, kad atsāksies balles un citas izklaides.
Izšuvumi arī ir Ārijas sirdslieta. Galvenais, lai spoži.
Foto: Matīss Markovskis
Tik labi neklājās aptuveni pirms septiņiem gadiem, kad pēc dzīvesbiedra zaudējuma Ārijas veselība pagalam sašķobījās. Viņa nevarēja pat paiet, nespēja ne pārtiku sev sagādāt, ne malku sanest. Nīgrandes sociālais dienests piedāvāja viņai pārcelties uz sociālo dzīvojamo māju “Rūķīši” Lutriņu pagastā. Kopš tā laika Saldus novada cilvēku, kas nonākuši grūtībās, labais gariņš – sociālās dzīvojamās mājas un grupu dzīvokļu vadītāja, sociālā darbiniece Gunta Āboliņa – tur rūpi par Āriju, kura joprojām pārvietojas ar kruķu palīdzību, bet nu jau tiek visur, kur vēlas. Ziemā no veikala vai autobusa rāpus nākusi uz jaunajām mājām, lai nevienam nav jālūdz palīdzība. Ārija vēlas pati ar visu tikt galā, jo tagad kopā ar dzīvokļa biedrēm dzīvo deinstitucionalizācijas projekta “Kurzeme visiem” gaitā ierīkotā pašvaldības grupu dzīvoklī cilvēkiem ar GRT, kurā pastāvīgi uz vietas nav atbalsta personāla. Grupu dzīvokļa vadītāja Gunta un sociālā darbiniece Ligita Baumeistare gan vienmēr ir sazvanāmas un bauda Ārijas pilnīgu uzticību.
Savā dzīvē
“Es gribu dzīvot tikai atsevišķi. Pirms tam “Rūķīšos” man arī bija sava istaba. Bet te ir labāk, jo Ezerē ir ambulance, aptieka, veikals, pasts un bibliotēka. Cik tieku, braucu uz Saldus specializētajām darbnīcām, kur man patīk adīt un izšūt. Te arī ir smukāks dzīvoklis, bet man svarīgākais ir, lai varu aiz sevis aizvērt un aizslēgt istabas durvis. Es ar visiem runājos, bet negribu sadraudzēties. Kad vairāk sāku ar kādu draudzēties, sanāk strīdi. Pie manis dažreiz ciemos atbrauc brālis no Tukuma rajona. Tepat netālu dzīvo sieviete, kuru jau agrāk pazinu, bet es viņu ciemos neaicinu,” stāsta Ārija.
Viņa uzsver, ka ar visu tiek galā: “Ja kaut kur eju, piezvanu un pasaku to Ligitai. Gribētu strādāt par naktssardzi, jo tāpat naktīs maz guļu, bet tad man vajag lielu suni, kuru te nevar turēt. Tā kā darbu man grūti atrast, vakaros skatos filmas vai lasu grāmatas. Eju uz bibliotēku, ņemu kriminālromānus. Vēl patīk smaga literatūra, piemēram, par Salaspils nāves nometni. Pēc tam nevaru aizmigt.”
Ezeres bibliotekāre Agrita Pilibaite zina, ka Ārija ir prasīga kliente.
Foto: Matīss Markovskis
Bibliotekāre Agrita Pilibaite jau pieņēmusi Āriju kā pastāvīgo apmeklētāju. “Ārija ir prasīga kliente. Viņa bijusi aktīva apmeklētāja arī Lutriņu bibliotēkā, un tas nozīmē, ka cilvēks visu mūžu ir lasījis. Ārija zina, ko vēlas, nāk bieži. Bibliotēka bija atvērta visu pandēmijas laiku. Pirms Ezeres grupu dzīvokļos ienāca cilvēki ar GRT, par to vietējie runāja gan, bet nevienam īsti nebija skaidrs, kā tas būs. Domāju, ka Ezerē vietējo iedzīvotāju attieksme ir pieņemoša. Mums šobrīd ir tukši dzīvokļi, tāpēc no Saldus pārceļas dzīvot arī daudzbērnu ģimenes, kuras izliktas no saviem mājokļiem. Svešinieku ir tik daudz, ka nepamani, vai kādam ir īpašas vajadzības. Es priecājos par katru lasītāju, par katru iedzīvotāju, jo galvenais, lai Ezerē ir cilvēki, nevis tukši mājokļi,” atzīst bibliotekāre.
Atbalsts patstāvīgai dzīvei
“Tā kā Ārijai ir atkarības, kādu laiku nesapratu, ka pieņemt lēmumus par savu dzīvi viņai traucē arī vēl citas veselības problēmas. “Rūķīšos” dzīvojām kā viena liela ģimene, tur nekas nevarēja notikt tā, lai citi nepamanītu. Nopirkto alkoholu vienkārši izlējām izlietnē. Kad Ārija pieņēma, ka te alkoholu lietot nedrīkst, pamanīju, ka viņai būtu jādodas pie psihiatra. Sanāca tā, ka Ārijai garīgus traucējumus noteica tikai pēc 50 gadu vecuma, jo pirms tam neviens par to nebija aizdomājies. Iespējams, ka tie ir bijuši jau no bērnības,” stāsta grupu dzīvokļu vadītāja Gunta Āboliņa.
Ārija nodarbojas ar rokdarbiem Saldus specializētajās darbnīcās cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.
Foto: Matīss Markovskis
Ārija pabeigusi skolu, strādājusi lauku brigādē, tad nonākusi Nīgrandē, kur izveidojušās partnerattiecības. Vai mazums tādu stāstu, kad apkārtējie pieņem – nu tāda tā Ārija ir, ko tur daudz! Ja viņa būtu saņēmusi adekvātu veselības stāvokļa izvērtējumu, medicīnisko palīdzību un atbalstu bērnībā vai jaunībā, varbūt dzīve būtu iegrozījusies pavisam citādi.
“No punkta A uz punktu B Ārija aizbrauc pati, nopērk zāles, prot saplānot savu budžetu, sakrājusi pat televizoram. Grupu dzīvokļu iemītniekiem pašiem jāmaksā rēķini, kas ne visiem ir viegli saprotams. Ārijai jālieto daži medikamenti, ko viņa tiešām dara. Šo iemeslu dēļ Ārija tika izvēlēta kā pretendente uz pašvaldības jauno grupu dzīvokli Ezerē, kas darbojas bez diennakts atbalsta. Viņa ar visu tiek galā, tikai tā brīvības sajūta, ka neviens tik ļoti vairs nepieskata, atkal ļāvusi kājai paslīdēt. Par to mums ir garas pārrunas, jo grupu dzīvoklī ir gan patstāvīga dzīve, gan arī noteikumi,” skaidro Gunta.
Balles, pucēšanās un pieņemšana
Par bērnību, savu ģimeni Ārija nerunā, uzreiz asaras acīs. Tāpat nerunā par dzīves posmu, kad zaudējusi dzīvesbiedru. Bet viņas acis iemirdzas, kad pajautāju, kas ir vislabākās lietas dzīvē. Balles un pucēšanās! “Man ir rotaslietu šūplāde, kur “tikai tēva un mātes trūkst”. Vislabākā balle bija Novadniekos, kur Ainārs Bumbieris uzstājās, – es dancoju, un viņš dziedāja,” Ārija stāsta ar aizrautību. Ballēm Ārijai vienmēr nauda bijusi sakrāta, “Rūķīšu” iemītniekiem kopā ar Lutriņu pagasta pensionāriem tās rīkoja bieži.
Kad dzīve nav tik izdevusies, kā gribētos, par dažām tēmām gribas paklusēt.
Foto: Matīss Markovskis
“Kruķi Āriju nekad nav atturējuši no dejošanas un rotaļās iešanas. Pulciņos, sporta pasākumos, ballēs, ekskursijās Ārija piedalījās vienmēr un visur tika pieņemta, jo viņa jau mums ir spoža personība, prot sevi pasniegt. Galvenais – viņai ir vēlēšanās darboties. Man bija grūti viņu izstumt no ierastās drošās vides uz patstāvīgāku dzīvi Ezerē, bet nu jau ir pagājis vairāk nekā pusgads un viņa ir iejutusies. Ceru, ka arī turpmāk Ārijai klāsies labi,” piebilst Gunta Āboliņa.
*Publikācija tapusi informatīvajā kampaņā par sabiedrības attieksmes maiņu pret cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bērniem, kas palikuši bez ģimeniskas aprūpes. Kampaņas pasūtītājs ir LR Labklājības ministrija Eiropas Savienības un valsts finansētā deinstitucionalizācijas projektā.
Liepājas pašvaldība jau piekto gadu realizē deinstitucionalizācijas (DI) procesa projektu ”Kurzeme visiem”, lai attīstītu jaunus, iedzīvotājiem tik ļoti nepieciešamus sociālos pakalpojumus un sniegtu papildus atbalstu Liepājā dzīvojošajiem bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT), personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un jauniešiem, ziņo Liepājas pilsētas Sociālā dienesta pārstāve Gunta Jākobsone.
Projekta ietvaros Liepājas pilsētas domes Sociālais dienests arī vasaras periodā turpināja nodrošināt projektā apmaksātus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus bērniem ar FT, viņu vecākiem un personām ar GRT. Turpinās arī jaunu infrastruktūras objektu būvniecība bērniem no ārpusģimenes aprūpes un cilvēkiem ar GRT.
Kā paredz Ministru kabineta noteikumu grozījumi, no 1.jūlija palielināts stundu skaits mēnesī aprūpes pakalpojumam bērniem ar FT no 5 līdz 17 gadiem no 40 uz 80 stundām, bērniem līdz 4 gadiem – līdz 200 stundām. Precizēta arī pakalpojuma apmaksa pēc vienotas vienas stundas likmes – 5,18 eiro stundā.
MK noteikumu grozījumi paredz no 1. jūlija palielināt rehabilitācijas reižu apjomu arī bērnu vecākiem un likumiskajiem pārstāvjiem. Ja līdz šim ģimenes varēja saņemt četrus pakalpojumus veselības stāvokļa uzlabošanai – psihologa, atbalsta grupas, fizioterapeita un rehabilitētāja, tad tagad to klāsts būs plašāks.
Lai saņemtu pakalpojumu, vispirms Sociālajā dienestā tiek veikta ģimenes un bērnu ar FT vajadzību izvērtēšana. Projekta ietvaros Liepājā izvērtēti 79 bērni, no kuriem 64 saņēmuši sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, bet 40 – atkārtoti. No jauna izvērtēšanai pieteikti 11 bērni.
Kopš 2016. gada 53 bērni ar FT un viņu ģimenes saņēmuši Atelpas brīža pakalpojumu, 39 ģimenes to saņēmušas atkārtoti. Seši bērni saņēmuši Aprūpes mājās pakalpojumu līdz 10 stundām nedēļā.
Saņemti arī 53 pieteikumi par sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem bērnu vecākiem, likumiskajiem pārstāvjiem un audžuģimenēm.
Kā paredz MK noteikumi, no 1. jūlija palielināts arī pakalpojumu apjoms cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). Atkārtoti projektā var iesaistīt cilvēkus, kuriem beidzies divu gadu pakalpojumu nodrošināšanas periods. Speciālistu pakalpojumu apmaksai un individuālajam atbalstam personām ar GRT, kuras iesaistītas projektā, tagad vairs nav ierobežojumu – tie tiek kompensēti atbilstoši faktiskajām izmaksām (izņemot psihologa pakalpojumu). Katrs klients ar GRT var saņemt 100 individuālās konsultācijas (gan psihologa, gan citu speciālistu) un līdz 100 grupu nodarbību reizēm līdz projekta termiņa beigām. Līdz ar to speciālistu konsultācijas un individuālo atbalsta pakalpojumu klāsta pieejamība paplašinās un personas ar GRT tos varēs izmantot vairāk, piemēram, mūzikas terapiju, smilšu terapiju, ergoterapiju, fizioterapiju u.c.
Projekta ietvaros Liepājā izvērtētas 50 personas ar GRT. Divas personas ar GRT saņēmušas Dienas centra pakalpojumu, 20 personas – psihologa pakalpojumu.
Jūlijā papildus Sociālā dienesta darbinieki tikušies ar VSAC ”Kurzeme” filiāles ”Iļģi” un ”Aizvīķi” klientiem, kuri varētu pārcelties uz dzīvi grupu dzīvokļos Liepājā. Pavisam līdz augusta beigām plānots iepazīt 16 pilngadīgas personas ar GRT, kuras sāks pāriet uz dzīvi sabiedrībā Grupu dzīvokļos Viršu ielā 9/11. Šiem cilvēkiem projekta laikā tiks nodrošināts sociālā mentora pakalpojums, lai viņi labāk iekļautos sabiedrībā. Tāpēc paralēli notiek sociālo mentoru darba uzdevumu un pienākumu noteikumu izstrāde, lai viņi jau augusta beigās uzsāktu Kurzemes plānošanas reģiona rīkotās apmācības un septembrī sāktu darbu ar personām ar GRT.
Savukārt ERAF projekta ”Sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide deinstitucionalizācijas plāna realizēšanai” ietvaros vasarā turpinājās būvdarbi jaunas infrastruktūras izveidei sociālo pakalpojumu sniegšanai. Ģimeniskai videi pietuvinātā mājā Salmu ielā 53 jau šoruden sāks dzīvot astoņi bērni no Bērnunama kopā ar personālu. Specializētajām darbnīcām cilvēkiem ar GRT T. Breikša ielā 16/20 tikko atzīmēti Spāru svētki, un to nodos ekspluatācijā līdz gada beigām. Darbnīcās būs 18 vietas, kur pieaugušie ar GRT varēs mācīties jaunas prasmes un iemaņas, lai vēlāk veiksmīgāk iekļautos darba tirgū.
Būvdarbi turpinās arī topošajos Grupu dzīvokļos Viršu iela 9/11, kur 16 personām ar GRT tiks nodrošināta mājvieta un ikdienā nepieciešamais individuālais atbalsts.
Kopumā Liepājā jaunu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidē plānots investēt aptuveni 2,6 milj. eiro pašvaldības, valsts un ERAF finansējuma.
“Vienā dienā to izmainīt nevar, tāpēc kampaņas rīkojam atkārtoti,” tā saka kampaņas “Cilvēks, nevis diagnoze” rīkotāji. Cenšoties sabiedrībā iekļaut cilvēkus ar garīga un funkcionāla rakstura traucējumiem, šobrīd Latvijā tiek veidoti dažādi sociālie centri, arī grupu dzīvokļi. Tomēr ne visur apkārtējie cilvēki izprot šī soļa svarīgumu.
Kampaņa ir viens no palīgiem, kas ļauj situāciju iepazīt tuvāk. Tā tiek rīkota visos plānošanas reģionos. Šodien kampaņa notika Kurzemē, Nīkrāces pagasta Dzeldā. Te ir gan dienas centrs, gan top grupu dzīvokļi. Kampaņas dalībnieki pulcējās simboliskā malkas talkā.
Nīkrāces pagasta Dzeldā esošais Dienas centrs ziemā tiek apkurināts ar malku, tādēļ ik gadu, vasarai sliecoties uz rudens pusi, te tiek sagādāti jauni malkas krājumi. Šoreiz tās sanešana šķūnītī izvērtusies simboliska. Te piestājusi Labklājības ministrijas rīkotā kampaņa “Cilvēks, nevis diagnoze”. Un talkā nākuši gan cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, gan viņu tuvinieki un sociālie darbinieki. “Mēs redzam, ka šajos projektos liela nozīme ir sabiedrības attieksmei pret līdzcilvēkiem. Kā redzam, šeit cilvēki mēģina panākt, lai cilvēkiem ir iespēja “būt”,” saka Guntis Kaldovskis, Labklājības ministrijas Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta pārstāvis.
Šī ir trešā šāda kampaņa, pirmā notika 2018. gadā. Apkopojot datus pēc iepriekšējām kampaņām, iedzīvotāju skaits, kuri justos ērti komunikācijā ar personām ar garīga rakstura traucējumiem, audzis no 55 līdz 64%. Šī gada aicinājums ir “Nozīme ir tikai tam, kas mēs esam. Saskati cilvēku, nevis diagnozi”. Viens no malkas talkas dalībniekiem ir Elmārs no Skrundas. Lai arī slimība viņam apgrūtinājusi pārvietošanos un sarunāšanos, viņš priecājas par katru iespēju palīdzēt un būt noderīgam.
Dienas centrs ir vieta, kur cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem nākt uz dažādām nodarbībām, savukārt grupu dzīvokļi vēl tiek būvēti. Tie būs gatavi iekārtošanai nākamā gada otrajā pusē. Mājvieta te būs 16 cilvēkiem. “Es ceru, ka cilvēki spēs, mēs atradīsim vislabāko veidu, kādā veidā nodrošināt šos pakalpojumus, individuāli rast, kā būt te piederīgam,” saka Anda Vītola, projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Dzeldā.
Deinstitucionalizācijas projektā “Kurzeme visiem” pēc iepriekšējā novadu skaita šai reģionā visas Kurzemes pašvaldības. Infrastruktūra sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai tiek veidota vai pilnveidota Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu un Ventspils novados, kā arī Liepājas un Ventspils valsspilsētās. Projektu īstenošana ir dažādās stadijās, dažās jau noslēgušies, dažās vēl ir procesā. “Kuldīgas novadā iesaistījusies gan Skrunda, gan Alsunga, Kuldīga, Alsungā nenotiek. Skrunda aktīvi sniedz pakalpojumus, tad ir infrastruktūra,” saka Liene Jūrmale, Kuldīgas attīstības aģentūras projektu vadītāja.
Kampaņa “Cilvēks, nevis diagnoze” tiek rīkota visos plānošanas reģionos.
Pateicamies Skrundas televīzijai par dalību pasākumā un aicinām noskatīties sagatavoto stāstu par pasākuma norisi:
Šī gada 5. augustā, klātesot Liepājas pašvaldības un Sociālā dienesta pārstāvjiem, tika atzīmēti spāru svētki topošajām specializētajām darbnīcām T. Breikša ielā 16/20, kas atradīsies blakus Dienas centram personām ar garīga rakstura traucējumiem.
Veicot bijušo darbnīcu renovāciju centra sētā, tās tiek pārbūvētas par mūsdienīgām darbnīcām cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kuri šeit varēs lietderīgi pavadīt laiku un apgūt vienkāršas darba iemaņas.
Šobrīd būvnieki no SIA Liepājas celtniecības sabiedrības “Būvnieks” jau tikuši līdz ēkas otrajam stāvam, kas nozīmē, ka ēkas karkass ir gatavs, un var turpināties apdares darbi iekštelpās un ārpusē. Pabeigta arī fasādes siltināšana un apdare vienā ēkas pusē, klona grīdu ieklāšana, samontēti logi. Augustā turpināsies fasādes apdares darbi un elektromontāžas darbi. Ēku plānots nodot ekspluatācijā 2021. gada decembrī.
Spāru svētki šoreiz tika atzīmēti ar diviem vainagiem – viens tradicionāli celtnieku uzliktais, bet otrs – Dienas centra klientu čaklo roku darināts, kuri arī priecājas par jauno ēku un iespēju arī viņiem tur nākotnē nodarboties. Būvniekiem un Sociālajam dienestam pateicās Liepājas valstspilsētas Domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš, uzsverot, ka šī jaunā sociālā pakalpojuma sniegšanas vieta, kura top Jaunliepājā, būs ļoti noderīga liepājniekiem jaunu darba prasmju apguvei.
Sociālā dienesta direktore Linda Krasovska uzsvēra, ka specializētās darbnīcas būs laba iespēja cilvēkiem ar īpašām vajadzībām gan apgūt jaunas iemaņas, gan lietderīgi pavadīt laiku kopā un integrēties sabiedrībā. Plānots, ka šeit varētu ražot sveces un papīra dizaina izstrādājumus, ko jau tagad prasmīgi apguvuši arī Dienas centra apmeklētāji.
SIA Liepājas celtniecības sabiedrības “Būvnieks” valdes loceklis Leons Runiķis atzina, ka šis objekts ir samērā vienkāršs, bet tajā pašā laikā sarežģīts dēļ ierobežotās platības un piekļūšanas iespējām.
Divstāvu ēkā būs divas darbnīcu telpas, virtuve, telpas darbiniekiem un koplietošanas telpas. Cilvēki ar kustību traucējumiem uz otro stāvu varēs nokļūt ar pacēlāju. Īpašais jaunums šajā ēkā ir funkcionālie logi, kuri būs regulējami no vadības paneļa, nodrošinot gan nepieciešamo ventilācijas režīmu, gan iespēju tos visus automātiski aizvērt vai atvērt ar avārijas pogas palīdzību.
Bijušo darbnīcu ēku renovācija par specializētajām darbnīcām cilvēkiem ar GRT tiek veikta ERAF projekta “Sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide deinstitucionalizācijas plāna realizēšanai” ietvaros. Būvniecības kopējās izmaksas (ar PVN) ir 479 877 eiro. Īstenojot Deinstitucionalizācijas (DI) procesu, kas notiek visā valstī ar Eiropas Savienības atbalstu, Liepājā tiek veidota vēl viena jauna sociālā pakalpojuma sniegšanas vieta. Šajās darbnīcās būs 18 darba vietas, kur pieaugušie ar GRT varēs iemācīties jaunas prasmes un iemaņas, lai vēlāk mēģinātu iekļauties arī darba tirgū. Nodarbības plānots organizēt vairākās maiņās, lai tā būtu
pieejamas lielākam skaitam cilvēku.
Vasarā ERAF projekta ietvaros turpinājās būvdarbi arī citos objektos jaunu sociālo pakalpojumu sniegšanai. Ģimeniskai videi pietuvinātā māja Bērnunama bērniem Salmu ielā 53 jau šogad varēs pārcelties uz dzīvi astoņi bērni no institūcijām kopā ar apkalpojošo personālu.
Būvdarbi turpinās arī topošajos Grupu dzīvokļos Viršu iela 9/11, kur 16 personām ar GRT tiks nodrošināta mājvieta un ikdienā nepieciešamais individuālais atbalsts.
Latvijā no 2015. gada līdz 2023. gadam ar Eiropas Sociālā fonda un Eiropas reģionālā Attīstības fonda projektu līdzfinansējumu tiek īstenots deinstitucionalizācijas (DI) process, kurā piedalās arī Liepājas pašvaldība. Projekta mērķis ir palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti, palīdzēt sociālās aprūpes iestādēs dzīvojošām personām, bērnunamos dzīvojošajiem bērniem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām iekļauties sabiedrībā un uzsākt patstāvīgu dzīvi.
DI projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izstrādātais “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns 2017 – 2020. gadam” paredz Liepājā izveidot jaunas ģimeniskai videi pietuvinātas ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma sniegšanas vietas bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, speciaļizētās darbnīcas un grupu dzīvokļus cilvēkiem ar GRT.
Kopumā Liepājā jaunu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidē plānots investēt 2,6 milj. eiro pašvaldības un ERAF finansējuma.
Vairāk par projektu tīmekļvietnes sadaļā “Projekts “Kurzeme visiem”” un Kurzemes plānošanas reģiona tīmekļvietnē www.kurzemevisiem.lv.
Informāciju sagatavoja
Gunta Jākobsone
Liepājas sociālā dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālrunis: 29 106 561
E-pasts: gunta.jakobsone@liepaja.lv
Cenšoties iekļaut sabiedrībā cilvēkus ar garīga un funkcionāla rakstura traucējumiem, kā arī bez vecāku aprūpes palikušos bērnus, tiek veidoti sociālo pakalpojumu centri, pieejama vide un cita infrastruktūra. Taču visiem šiem centieniem nebūs jēgas, ja sabiedrība šos cilvēkus arī turpmāk nevēlēsies redzēt. Tādēļ Labklājības ministrija (LM) jau trešo reizi rīko kampaņu “Cilvēks, nevis diagnoze”.
Kopš 2018. gada ir īstenotas jau divas informatīvās kampaņas ar nosaukumu “Cilvēks, nevis diagnoze”. Šogad tiek īstenota trešā kampaņa, kuras aicinājums ir “Nozīme ir tikai tam, kas mēs esam! Saskati cilvēku, nevis diagnozi!”.
“Garīga rakstura vai funkcionālie traucējumi ir uztverami līdzīgi kā citas slimības, kas cilvēka dzīvi ietekmē, bet nedefinē to, kas viņš ir. Svarīgi apzināties, caur kādu prizmu mēs šos cilvēkus redzam – diagnozes, prasmju un spēju trūkuma vai talantiem un dotībām apveltītas personības,” norādīja pasākuma organizatori.
Kā preses konferencē skaidroja kampaņas eksperte Ilze Dreifelde: “Lai mēs to spētu izdarīt, ir svarīgi atpazīt, izprast un vadīt pretrunīgās emocijas, kas neizbēgami un impulsīvi mūsos rodas, nonākot saskarsmē ar cilvēkiem, kas ir atšķirīgi un savās izpausmēs citādi.”
Viens no kampaņas vēstnešiem Arvīds Deniss ir ļoti komunikabls un labestīgs sarunu biedrs. Garīga rakstura traucējumu dēļ puisis lielāko daļu mūža pavadījis dažādās aprūpes institūcijas. Taču pēdējos gadus kopā ar sociālajiem darbiniekiem un mentoriem daudz strādājis, apgūstot patstāvīgai dzīvei nepieciešamās prasmes. Tagad Arvīdam ir savs dzīvoklis sociālajā mājā Ogrē, viņš atradis viesmīļa darbu kafejnīcā “Zelta liepa”, brīvajā laikā spēlē teātri, rūpējas par kaķi Princi.
“Es visu daru pats – taisu ēst, pats māku mazgāt drēbes, aprūpēju cilvēku, braukāju uz Rīgu, kad pilsētas svētki vai Latvijas dzimšanas diena,” stāstīja Arvīds.
Teorētiski vairums no mums ir iecietīgi un atvērti pret cilvēkiem ar garīga vai funkcionāla rakstura traucējumiem. Taču praksē – tiklīdz kādā apkaimē parādās ziņas par ieceri veidot centru šādiem cilvēkiem, tā iedzīvotājiem rodas bailes un iebildumi. Lai mainītu šādu attieksmi, LM jau trešo reizi īstenos kampaņu “Cilvēks, nevis diagnoze”.
“Šīs kampaņas lielais virsmērķis ir palīdzēt mainīt sabiedrības nostāju vai uztveri attiecībās ar cilvēkiem ar garīga rakstura vai funkcionāliem traucējumiem, tāpat ārpus ģimenes esošiem bērniem,” skaidroja labklājības ministrs Gatis Eglītis (Jaunā konservatīvā partija).
Stereotipus visvieglāk lauzt, satiekoties un iepazīstot vienam otru. Tādēļ kampaņas laikā no augusta līdz oktobrim plānoti ne tikai reklāmas klipi, bet dažādi pasākumi, kur ikviens interesents varēs darboties kopīgi ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un bez vecāku aprūpes palikušajiem bērniem.
LM valsts sekretāra vietniece Līga Āboliņa norādīja: “Kā, piemēram, kopīgi veidojot vidi un stādot kokus, kopīgi sadziedot, kopīgi vingrojot fizioterapeita vadībā parkā un tā tālāk. Tā teikt – parādot, ka ļoti daudzas lietas mēs varam darīt kopā.”
Pētījumi rāda – kopš 2018. gada ir krietni pieaudzis iedzīvotāju skaits, kuri jūtas ērti komunikācijā ar personām ar garīga rakstura traucējumiem (no 55% līdz 64% respondentu). Taču arī šāds rādītājs ir tālu no vēlamā, un eksperti spriež, ka būs nepieciešamas vēl desmitgades, lai attieksme pret šādiem cilvēkiem būtu līdzvērtīga.
Kampaņa, kas aptvers arī Latvijas reģionus un tiks atspoguļota sociālajos tīklos, sniegs sabiedrībai iespēju satikties ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, uzzināt daudzus reālus pieredzes stāstus un, “cerams, palīdzēs paskatīties ar citām acīm uz tiem cilvēkiem, kurus liela daļa no mums esam iepriekš izlikušies neredzam”.
Ventspils novadā deinstitucionalizācijas ietvaros noslēdzies projekts- “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide Rūpnīcas ielā 6 Ugāles pagastā Ventspils novadā”, kur ar Eiropas reģionālās attīstības fonda atbalstu, pārbūvējot 8 dzīvokļus daudzdzīvokļu mājā, izveidoti grupu dzīvokļi. Plānots, ka pirmie iemītnieki šeit varētu pārcelties jau šī gada septembrī.
Stāsta Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks: “Mēs piedalījāmies deinstitucionalizācijas projektā, un šī projekta ietvaros mums Ugālē, Rūpnīcas ielā 6, tika izveidoti 8 dzīvokļi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kuri paši var sevi aprūpēt. Tika izveidotas arī servisa telpas, kur sociālajam dienestam var būt kāds aprūpētājs, kas sniedz atbalstu šiem cilvēkiem.”
Viņu papildina Inta Rudbaha, Ventspils novada Sociālā dienesta vadītāja, piebilstot: “Projekts iesākās jau 2017.gadā, kad tika aptaujāti cilvēki, lai noskaidrotu vajadzību pēc šī pakalpojuma, kā arī vajadzību pēc atbalsta kopumā. Tika saņemti 10 iesniegumi, personas ar garīga rakstura traucējumiem tika izvērtētas, un grupu mājas pakalpojums bija nepieciešams 4 personām.”
Nama pirmajā stāvā ir izremontēti 5 dzīvokļi, savukārt otrajā stāvā – 3 dzīvokļi. Tie ir arī pilnībā aprīkoti – ar mēbelēm, aizkariem un citu nepieciešamo. Pilnīgi jaunu un estētisku vizuālo tēlu ir ieguvušas arī abu stāvu kāpņutelpas. Pirmajā stāvā telpas ir piemērotas cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Papildu uzstādīts arī pacēlājs, kas nodrošina piekļuvi visiem ēkas stāviem.
Šis ir nozīmīgs projekts, jo arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir jāiekļaujas sabiedrībā. Arī I.Rudbaha norāda: “Mums ir jāiet uz priekšu, lai cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem pieņemtu pilnībā. Viņi jau dzīvo mūsu vidū, tikai šobrīd ir radīts cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem nepieciešams sociālais pakalpojums. Šeit viņi varēs saņemt sev nepieciešamo atbalstu – būs cilvēki, kuri viņiem palīdzēs ikdienā, attīstot viņu prasmes, palīdzot meklēt darba iespējas. Tāpat arī izveidotas kopējās telpas, kur visiem grupu dzīvokļu iedzīvotājiem kopā tikties un darboties.”
Neraugoties uz ierobežojumiem saistībā ar Covid–19 izplatību un to, ka ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu deinstitucionalizācijas (DI) projektu infrastruktūras objekti daudzviet vēl ir tikai būvniecības stadijā, sniegto sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu skaits DI projekta ietvaros ir audzis.
Ar Eiropas Sociālā fonda palīdzību tiek veicināta pilngadīgu cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem iekļaušanās sabiedrībā, šī gada pirmajā pusgadā atbalstu sniedzot 710 cilvēkiem (pērn – 370 cilvēkiem). Tāpat DI projektu ietvaros atbalstu saņēmušo bērnu ar funkcionāliem traucējumiem skaits ir audzis no 843 bērniem 2019. gada vidū līdz 1513 bērniem šī gada 30. jūnijā.
Labklājības ministrijas izveidotās deinstitucionalizācijas programmas projektus īsteno Latvijas plānošanas reģioni sadarbībā ar lielāko daļu Latvijas pašvaldību. Projektu ietvaros ar Eiropas Savienības fondu finansējuma atbalstu pašvaldības veido un sniedz sociālos pakalpojumus, lai bērni, kas šobrīd dzīvo sociālās aprūpes centros, var augt ģimeniskā vidē un bērni ar funkcionāliem traucējumiem var saņemt sociālo aprūpi un rehabilitāciju savā pašvaldībā. Savukārt pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem atbilstoši savām iespējām un ar speciālistu atbalstu var izvēlēties dzīvot patstāvīgi un strādāt sev piemērotu darbu.
Pašlaik aktīvi tiek būvēti un atvērti sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras objekti – dienas aprūpes centri, sociālās rehabilitācijas centri, specializētās darbnīcas, grupu mājas dzīvokļi u.c. Tas veicinās sniegtā atbalsta pieaugumu arī turpmāk. Deinstitucionalizācijas projektu īstenošana noslēdzas 2023. gadā, taču arī nākošajā Eiropas Savienības plānošanas periodā tiks īstenota sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstības un sniegšanas programma, lai turpinātu uzsākto cilvēku ar invaliditāti atbalstam.
Jāpiebilst, šajā procesā būtisks ir arī sabiedrības atbalsts un izpratne gan par cilvēkiem ar invaliditāti, gan viņu iespējām un vajadzībām. Tāpēc Labklājības ministrija īsteno kampaņu par iekļaujošo nodarbinātību cilvēkiem ar invaliditāti. Augustā turpināsies kampaņu cikls “Cilvēks, nevis diagnoze”, aicinot katrā saskatīt vispirms cilvēku un to, ko viņš spēj, tādējādi atmetot stereotipus par diagnozēm un ar tām saistītajiem ierobežojumiem.