Author Archives: laura

Izplatītākie mīti un stereotipi par cilvēkiem ar GRT: Mīts Nr.1

Mūsu īstenotā projekta #Kurzemevisiem ietvaros sniedzam atbalstu arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT, par kuriem sabiedrībā pastāv zināšanu un izpratnes trūkums un nespēja uztvert viņus kā līdzvērtīgus sabiedrības locekļus. Tāpēc aizsākam runāt par izplatītākajiem mītiem un stereotipiem, ar kādiem šiem cilvēkiem ikdienā jāsaskaras.

Mīts Nr.1:  Viņi visi ir neārstējami slimi.

Garīga rakstura traucējumi (GRT) ir garīgās (intelektuālās) attīstības traucējumi vai psihiska slimība, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un pilnvērtīgi aprūpēt sevi, tādēļ nereti apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā.

Pie GRT tiek pieskaitīti, piemēram, autisms, Dauna sindroms, kā arī tādas psihiska rakstura saslimšanas kā šizofrēnija, depresija, bipolāri afektīvi traucējumi, anoreksija un citas.

Izšķir trīs intelektuālās attīstības traucējumu pakāpes – viegla, vidēja vai smaga intelektuālās attīstības atpalicība. Intelektuālās attīstības traucējumu gadījumā vairāk svarīga ir aprūpe, attieksme, atbalsts. Stāvoklis ir relatīvi stabils un nemainīgs.

Psihisko slimību gadījumā, piemēram, šizofrēnijas, depresijas, bipolāri afektīvu traucējumu, anoreksijas un citu, lielāka loma ir medikamentu lietošanai un psihoterapijai. Stāvoklis var būt mainīgs. Slimības atšķiras arī pēc smaguma, tās var būt cēlonis invaliditātei vai tādas, ar kurām cilvēki sekmīgi sadzīvo, piemēram, viegla depresija.

Cilvēki ar GRT ir dažādi. Atšķiras gan intelektuālās attīstības traucējumu pakāpes, gan psihisko slimību smagums, gan arī pašu cilvēku raksturs. Tomēr neatkarīgi no GRT veida viņu jūtas, vēlmes, emocijas un vajadzība pēc pašizpausmes ir līdzvērtīgas citu cilvēku jūtām, vēlmēm, emocijām un vajadzībai pēc pašizpausmes, cieņas un līdzāspastāvēšanas iespējām.

Ar visiem izplatītākajiem mītiem un stereotipiem par cilvēkiem ar GRT var iepazīties Labklājības ministrijas mājas lapā: http://www.lm.gov.lv/lv/aktuali/presei/91029-10-miti-un-stereotipi-par-cilvekiem-ar-gariga-rakstura-traucejumiem 

Plašāka informācija par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pieejama mājaslapā: www.cilveksnevisdiagnoze.lv, savukārt par pieejamajiem pakalpojumiem projektā “Kurzeme visiem” var uzzināt: https://kurzemevisiem.lv/aicinam-personas-ar-gariga-rakstura-traucejumus-izmantot-projekta-kurzeme-visiem-pieejamo-atbalstu/ 

Calis.lv: 1. grupas invalīdes Ievas stāsts: par spīti visam, izcīnīt iespēju mācīties

Ieva ir 1. grupas invalīde kopš bērnības, neskatoties uz to, viņa ir cieši apņēmusies ne tikai absolvēt vidusskolu, bet arī turpināt studijas sev interesējošā jomā. Šobrīd viņa mācās Rīgas Tālmācības vidusskolas 12. klasē, un attālinātā mācīšanās ir viņas vienīgā iespēja iegūt izglītību. Meitenes mamma Inta Ivkina saka – iespēju mācīties izcīnīja tikai pateicoties meitas iniciatīvai un apņēmībai.

“Šobrīd rit Ievas trešais gads vidusskolā – viņa strādā ar datoru, rakstot ar degunu un zodu,” stāsta meitenes mamma. “Pastāvīgas mācības bija liels risks, tomēr meitas vēlme mācīties mani pārliecināja.”

Visu rakstu – Ievas mammas stāstu par meitas bedrēm klāto ceļu uz izglītību, kas, lai cik grūts nebūtu, abu lielās apņēmības dēļ vainagojās panākumiem – lasiet Delfi.lv/calis: https://www.delfi.lv/calis/enciklopedija/1-grupas-invalides-ievas-stasts-par-spiti-visam-izcinit-iespeju-macities.d?id=51597387

Aicinām personas ar garīga rakstura traucējumiem izmantot projektā “Kurzeme visiem” pieejamo atbalstu

Aicinām Kurzemē dzīvojošās personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) pieteikties projekta “Kurzeme visiem” ietvaros pieejamajiem bezmaksas sociālajiem pakalpojumiem. Atgādinām, ka projekta apmaksāti pakalpojumi ir pieejami, ja ir veikta personas individuālo vajadzību izvērtēšana, saņemts izstrādātais atbalsta plāns un persona ir uzrakstījusi iesniegumu par pakalpojuma piešķiršanu savas dzīvesvietas sociālajā dienestā.

Lai veicinātu personu ar GRT patstāvīgu dzīvi sabiedrībā, projekta “Kurzeme visiem” ietvaros apmaksājam šādu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu saņemšanu:

  • aprūpi mājās;
  • īslaicīgu sociālo aprūpi;
  • speciālistu konsultācijas un individuālo atbalstu;
  • atbalsta grupas un grupu nodarbības;
  • pakalpojumus dienas aprūpes centros;
  • pakalpojumus specializētajās darbnīcās;
  • pakalpojumus grupu dzīvokļos.

Garīga rakstura traucējumi jeb GRT ir psihiskas saslimšanas vai garīgās (intelektuālās) attīstības traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un aprūpēt sevi, taču,  saņemot nepieciešamo atbalstu, GRT netraucē cilvēkam dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. GRT ir depresija, šizofrēnija, Dauna sindroms, autisms, stresa radīti traucējumi, veģetatīvā distonija un citi.

Atbalsta plāns ir projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izstrādāts personas individuālais sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plāns, kas pamatojas uz individuālo vajadzību izvērtējumu. Kurzemē individuālās vajadzības izvērtētas un atbalsta plāni izstrādāti kopumā 326 personām ar GRT, savukārt pakalpojumus līdz šī gada novembrim saņēmušas 58 pašvaldībās dzīvojošās personas ar GRT.

Projekta “Kurzeme visiem” īstenošanu līdz 2023.gadam līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds (85%) un Latvijas valsts (15%). Līdzīgi projekti tiek īstenoti arī pārējos Latvijas plānošanas reģionos un to kopējais mērķis ir radīt Latvijā tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs esošo personu skaitu.

Infografika lejupielādei .pdf formātā

Vairāk informācijas par projektu un tajā pieejamajiem pakalpojumiem projekta mājas lapā: www.kurzemevisiem.lv

Papildu informācijai aicinām sazināties ar projekta “Kurzeme visiem” vadītāju Ingu Kalniņu, tālr. 27008743, inga.kalnina@kurzemesregions.lv

Informāciju sagatavoja:
Laura Homka
projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste
laura.homka@kurzemesregions.lv

Ar ģimenes asistenta pakalpojumiem mazinās bērnu nonākšanu ārpusģimeņu aprūpē

Ģimenes asistents vairākās Latvijas pilsētās un pašvaldībās palīdz ģimenēm sadzīves situācijās un jaunu iemaņu apgūšanā. Lai uzlabotu situāciju un sagatavotu kadrus, Labklājības ministrijā izstrādās vienotus kritērijus, veiks ģimenes asistentu sagatavošanas darbu. Speciālisti uzskata, ka ģimenes asistenta nodrošinājums ģimenēm ir preventīvs darbs, kas ilgtermiņā izmaksās mazāk un mazinās bērnu nonākšanu ārpusģimeņu aprūpē, skaidro raidījumā “Ģimenes studija”.

Noklausies radio ierakstu

Ģimenes asistents ir instruments sociālo darbinieku rokās, ar ko var strādāt efektīvāk, preventīvi likvidēt riskus, lai bērni nenonāk ārpusģimenes aprūpē.

Ģimenes ar bērniem, jaunieši pēc ārpusģimenes aprūpes, bezpajumtnieki un personas ar garīga rakstura traucējumiem šobrīd ir tas sabiedrības loks, kam palīdz ģimenes asistenti.

Ģimenes asistents sadarbojas ar sociālo dienestu, ir atbalsts ģimenei – ierāda prasmes, sniedz palīdzību, dodas palīdzēt juridisku jautājumu kārtošanā un citos jautājumos, ko ģimene bez atbalsta nevar izdarīt. Mūsu sabiedrība ne vienmēr ir toleranta, tāpēc dažās situācijās ģimenes asistenta atbalsts ir ļoti nepieciešams, lai palīdzētu kārtot dažādus jautājumus, skaidrot, rakstītu iesniegumus, meklētu speciālistu palīdzību.

Jau dzemdību namā būtu nepieciešams novērtēt mammas spēju rūpēties par bērnu un palīdzību sniegt uzreiz, nevis cīnīties ar sekām, pauž Samariešu apvienības pārstāvis Viesturs Kleinbergs.

Rīgā ir pētīts ģimenes asistentu darbs un saprasts, ka ir ģimenes, kurās ir uzlabojumi un asistenta palīdzība pēc laika nav nepieciešama, bet ir grupas un ģimenes, kurās palīdzība nepieciešama ilgstoši, skaidro Labklājības ministrijas pārstāve Ilze Kurme.

Cilvēkresursu pieejamība asistenta darbam ir liela problēma, jo ģimenes asistents ir smags un zemu atalgots darbs.

Ir plānots Labklājības ministrijā izstrādāt valstī vienotus kritērijus ģimenes asistentam, notiks arī mācības pēc īpašas programmas, kas atvieglos šo speciālistu ienākšanu darba tirgū.

Vairāk portāla www.lsm.lv sižetā un rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/vecaki-un-berni/ar-gimenes-asistenta-pakalpojumiem-mazinas-bernu-nonaksanu-arpusgimenu-aprupe.a333999/

Atvērto durvju dienas sociālajos uzņēmumos

No 14. līdz 18.oktobrim Labklājības ministrija visā Latvijā izsludina Sociālās uzņēmējdarbības nedēļu, kas tiks atzīmēta ar dažādām aktivitātēm. Lai ikviens varētu iepazīties un izzināt klātienē, ko piedāvā un kā strādā sociālie uzņēmumi, no 15. līdz 17. oktobrim pirmo reizi šajos uzņēmumos norisināsies Atvērto durvju dienas ar moto “Iepazīsti sociālos uzņēmējus, kuri dara pasauli labāku!”. Atvērto durvju dienās pie sevis ciemos aicina 10 sociālie uzņēmumi Rīgā, Ikšķilē, Siguldā un Valmierā.

Autoskola Mobilizing piedāvās unikālu iespēju ikvienam uzzināt, kā tas ir − mācīt nedzirdīgus cilvēkus vadīt automašīnu. Būs iespēja piedalīties praktiskajā braukšanas nodarbībā Rīgā, kā arī apmeklēt teorijas apmācības Valmierā un aprunāties ar uzņēmuma dibinātāju un vadītāju Santu Beitāni. Pirmā bezatkritumu kafejnīca Latvijā “Café M – zero waste coffee shop” aicina izzināt uzņēmuma aizkulises – vai tiešām un kā kafejnīcā nerodas atkritumi? Ciemiņus laipni sagaidīs un savu aizraujošo sociālā uzņēmēja stāstu pastāstīs kafejnīcas dibinātāja un vadītāja Ulla Milberta. Apģērbu dizaina un ražošanas uzņēmuma “OWA” mērķis ir mainīt sabiedrībā valdošos stereotipus par personām ar invaliditāti un viņu darbspējām. Atvērto durvju dienās uzņēmuma dibinātāja un vadītāja Natālija Jermolajeva pastāstīs par uzņēmuma ikdienu un biznesa modeli, kā arī veikalā būs pieejamas Latvijas sociālo uzņēmēju ražotās preces. Atvērtajā stikla dizaina studijā/ darbnīcā “GLASS POINT” varēs uzzināt par uzņēmuma piedāvātajām meistarklasēm un to, kā otrreiz pārstrādāt stiklu mākslinieciskos un dizaina produktos uz vietas studijā vai pašrocīgi mājās. Sociālā uzņēmuma “Mammamuntetiem.lv” ciemiņiem būs iespēja izzināt šī sociālā uzņēmuma mērķus un ikdienas darbu. Veizāna deju skola piedāvās aplūkot studijas telpas, vērot deju nodarbības, kā arī satikt klātienē un par pašaizliedzīgu darbu labākas pasaules vārdā aprunāties ar skolas vadītāju Edmundu Veizānu. PPII Ķiparu nams Ikšķilē aicina apskatīt šī gada 1.septembrī atvērtās sākumskolas telpas un sarunās ar vadītāju Sandu Reikmani izprast sociālā uzņēmuma ikdienu un izaicinājumus. Sociālais uzņēmums “Visi Var” Siguldā piedāvā darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti, vecākiem, kuri kopj bērnus ar invaliditāti, pirmspensijas vecuma cilvēkiem un citām sociālām grupām. Atvērto durvju dienās būs iespēja aprunāties ar uzņēmuma dibinātāju Evu Viļķinu, kā arī varēs aplūkot, kā norit darbs uzņēmuma “Visi Var” darbnīcās. RB Cafe Riga ir pirmā kafejnīca Baltijā, kur lielākoties strādā cilvēki ar invaliditāti. Viesiem būs iespēja ne tikai pacienāties ar kādu gardu konditorejas našķi, bet arī izzināt kafejnīcas ikdienu un saprast, kas ir šāda sociālā uzņēmuma lielākie izaicinājumi un ieguvumi. Savukārt zvanu centra “Sonido” dibinātāja un vadītāja Inga Muižniece ļaus ciemiņiem būt klātesošiem uzņēmuma ikdienā, kur strādā cilvēki ar īpašām vajadzībām, varēs sajust labi iekārtotas darba vides nozīmi, kā arī ikvienam būs iespēja arī pašam “novelt savu akmeni no sirds”.

Vairāk informācijas Labklājības ministrijas Facebook lapā: https://www.facebook.com/events/445483256175282/

Deinstitucionalizācijas projektā Liepājā iesaistīti vairāk nekā 120 bērni un pieaugušie

Septembra beigās Liepājas pilsētas domes Sociālajā dienestā projekta “Kurzeme visiem” darba grupa iepazinās ar deinstitucionalizācijas (DI) plāna īstenošanas gaitu Liepājā. DI procesā iesaistīti un izvērtēti pavisam 129 Liepājas iedzīvotāji – bērni ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem (FT) un personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT).

DI ir ilgstošs pārmaiņu process, lai pakalpojumus ilgstošās aprūpes centros jeb institūcijās pakāpeniski aizstātu ar sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem vai ģimeniskai videi pietuvinātiem pakalpojumiem. DI projektā iesaistītas valsts un pašvaldību institūcijas, sociālo pakalpojumu sniedzēji, nevalstiskās organizācijas un sabiedrība kopumā. Projektu plānots īstenot līdz 2023. gada beigām.

Sociālā dienesta Sociālo projektu daļas vadītājs Ainārs Bunka iepazīstināja darba grupu ar paveikto Liepājā kopš projekta īstenošanas sākuma un plānotajiem pasākumiem nākotnē.

Saskaņā ar “Kurzemes plānošanas reģiona DI plānu 2017.–2023. gadam”, Liepājā sākti īstenot jauni pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un viņu ģimenēm, kā arī personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT).

Projekta «Kurzeme visiem» ietvaros pēc Sociālā dienesta pasūtījuma eksperti izvērtēja, kādi sociālie pakalpojumi nepieciešami 78 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. No bērnu vecākiem saņemti 50 iesniegumi par pakalpojumu sniegšanu bērniem ar FT un 38 iesniegumi par pakalpojumu sniegšanu pašiem vecākiem vai bērnu likumiskajiem pārstāvjiem.

 Bērniem ar FT piešķirti dažādi pakalpojumi: fizioterapija, ergoterapija, Portidžas atbalsta sistēma, logopēda pakalpojumi, smilšu terapija utt. Bērnu vecākiem un likumiskajiem pārstāvjiem tiek nodrošināti psihologa, fizioterapeita un atbalsta grupas pakalpojumi. Bērni ar FT saņem arī “Aprūpe mājās” pakalpojumu – līdz četru gadu vecumam līdz 50 stundām nedēļā, no piecu līdz 18 gadu vecumam – līdz 10 stundām nedēļā. “Aprūpes mājās” pakalpojums piešķirts pieciem bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

 Savukārt bērnu vecākiem ir iespēja izmantot “Atelpas brīža” pakalpojumu, kad bērni noteiktu laiku var uzturēties speciālistu uzraudzībā. Par “Atelpas brīža” pakalpojuma nepieciešamību no bērnu vecākiem saņemti 60 iesniegumi. Liepājā šo pakalpojumu nodrošina biedrība “Dižvanagi”.

Projekta ietvaros Liepājā izvērtētas arī 50 personas ar GRT, no kurām divas jau saņēmušas Dienas centra pakalpojumu. Šobrīd desmit personas jau gadu saņem psihologa pakalpojumu. Plānots, ka tuvāko gadu laikā ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu Kurzemē pakalpojumus saņems 288 bērni ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un viņu ģimenes, kā arī 350 personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). Savukārt ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu plānots radīt vietas – dienas centrus, specializētās darbnīcas, grupu dzīvokļus u.c., kur sniegt sabiedrībā balstītus pakalpojumus. Bērniem, kas šobrīd vēl uzturas bērnu sociālās aprūpes centros, tiks radītas iespējas dzīvot jauniešu mājās vai saņemt ģimeniskai videi pietuvinātus pakalpojumus.

Lielākās projekta investīcijas Kurzemes reģionā plānotas Liepājā, kur nākamajā gadā plānots sākt būvēt divas jaunas mājas, kurās šobrīd Liepājas bērnunamā dzīvojošie bērni varēs dzīvot ģimeniskai videi pietuvinātos apstākļos. Savukārt Dienas centrā personām ar garīga rakstura traucējumiem plānots ierīkot specializētās darbnīcas, kurās ap 20 personām varēs apgūt un veikt dažādus vienkāršu darbus – sveču liešanu un papīra dizainu. Plānots ierīkot arī grupu dzīvokļus 16 cilvēkiem ar GRT.

Kurzemes reģiona deinstitucionalizācijas plāns izstrādāts 2015. gada nogalē projekta „Kurzeme visiem” ietvaros, un tas tiks īstenots līdz 2023. gadam kā daļa no Latvijā notiekošā deinstitucionalizācijas (DI) procesa. DI procesa mērķis ir ilgtermiņā radīt tādu sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas aprūpes iestādēs esošo personu, tostarp bērnu skaitu. Plašāka informācija: kurzemevisiem.lv

Savukārt par deinstitucionalizācijas procesa ieviešanu Liepājā vairāk var uzzināt: https://www.liepaja.lv/projekti/projekts-kurzeme-visiem/

Pasākumos “Izaugt ģimenē” Kurzemē izglīto potenciālos aizbildņus, adoptētājus un audžuģimenes

Lai atbalstītu un motivētu potenciālos aizbildņus, adoptētājus un audžuģimenes, projekta “Kurzeme visiem” ietvaros visās Kurzemes pašvaldībās tiks rīkoti vismaz divi izglītojoši pasākumi – sarunu rīti un vakari “Izaugt ģimenē”.  Uz pasākumu tiks gaidīts ikviens interesents, kurš vēlas kļūt par aizbildni, adoptētāju, audžuģimeni, vai viesģimeni, vai interesē jautājumi par bērniem, kuri palikuši bez vecāku aprūpes.

Pasākumos ikvienam būs iespēja uzzināt informāciju, kas ir aizbildnis, adoptētājs un audžuģimene un kā par tādu kļūt, kā arī iepazīt jau bērnus uzņemošo ģimeņu pieredzi. Izglītojošos pasākumus  vadīs gan speciālisti, kas strādā ar bērnus uzņemošajām ģimenēm, gan ģimenes, kuras jau līdz šim savā aprūpē uzņēmušas bez vecāku gādības palikušus bērnus.

Izglītojošos pasākumus “Izaugt ģimenē” organizē Sociālo pakalpojumu aģentūras Kurzemes reģiona ģimeņu atbalsta centrs “Liepāja” un tie ir plānoti katrā Kurzemes reģiona pašvaldībā. Pirmajos sarunu vakaros Liepājā 27.septembrī un Aizputē 30.septembrī kopumā piedalījušies 23 interesenti, savukārt oktobrī potenciālie aizbildņi, adoptētāji un audžuģimenes tiks aicinātas uz sarunu vakariem Priekulē, Rucavā un Mērsragā.

Sarunu vakaru norises kalendārs

Laiks 2019.gads 2020.gads  
Septembris Oktobris Novembris Decembris Janvāris Februāris Marts Aprīlis Maijs Jūnijs Jūlijs
Vieta

27.09

Plkst.17.00

Liepāja, Brīvības 9

24.10

Plkst.17.00

Priekule,

Sociālā atbalsta centrs, Ķieģeļu iela 7

14.11

Nīca

Plkst.17.30

Nīcas tūrisma un informācijas centrs. Skolas iela 1

 

19.12

Liepāja

Plkst.18.00

Brīvības iela 9, Liepāja

Liepāja Nīcas nov. Saldus nov. Ventspils Grobiņas nov. Brocēnu nov. Pāvilostas nov.
30.09.

Plkst.17.00

Aizpute,

Kuldīgas 10

31.10

Plkst.16.00

Rucava,

“Pagastmāja”,

Sēžu zāle

21.11

Skrunda

Skrundas kultūras nams, Lielā iela !a

03.12

Aizpute

Plkst.17.00

“Aizputes samarietis”,

Kuldīgas iela 10

Priekules nov. Skrundas nov. Kuldīgas nov. Talsu nov. Dundagas nov. Vaiņodes nov.

Alsungas nov.

 

 

29.10

Plskt.16.00

Mērsrags, Lielā iela 53

28.11

Roja

 

12.12

Saldus

Plkst.17.00

Saldus soc.dienests

Slimnīcas iela 3a

Rucavas nov. Rojas nov. Ventspils nov. Pāvilostas nov. Durbes nov.
12.12

Kuldīga

Plkst.17.15

Sociālā atbalsta-resursu centrs, Liepājas iela 37, Kuldīga

 

Mērsraga nov.

 

Grobiņas nov.

Brocēnu nov.

Alsungas nov. Ventspils
 

 

 

16.12.2019

Ventspils nov. Vārves pagasts

Plkst.16.00

Vārves pagasta Sabiedriskais centrs, Skolas iela 8, Ventava.

Ventspils Dundagas nov. Vaiņode nov.
 

 

Talsu nov.

 

Durbes nov.

Kalendārs tiks regulāri papildināts ar jaunāko informāciju. Tas ir arī pieejams www.agenturakurzeme.lv.

 Par projektu “Kurzeme visiem”

Projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.  Vairāk par projektu: www.kurzemevisiem.lv un Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.

Par Sociālo pakalpojumu aģentūras Kurzemes reģiona ģimeņu atbalsta centru “Liepāja”

Kurzemes reģiona ģimeņu atbalsta centrs “Liepāja”, Brīvības iela 9, Liepājā un citur Kurzemē, nodrošina dažādus sociālus pakalpojumus (ģimenes asistents, agrīnās intervences pakalpojums), kā arī nodrošina atbalsta pakalpojumus audžuģimenēm, aizbildņiem, adoptētājiem (atbalsta grupas, psihologa konsultācijas); nodrošina topošo adoptētāju un audžuģimeņu mācības.

 

Kuldīgas dienas centrā atsākas projekta “Kurzeme visiem”grupu nodarbības

Pēc neilga pārtraukuma šodien atkal atsākās grupu nodarbības Kuldīgas sociālā dienesta Dienas centrā, kuras tiek organizētas projekta “Kurzeme visiem” deinstitucionalizācijas procesa ietvaros. Grupas nodarbības no 26. septembra līdz gada nogalei, kopumā 10 nodarbības, vadīs sociālās darbinieces Inese Jaunzeme un Vineta Brūdere-Sedliņa. Grupu nodarbības cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem aizsākās 2018. gadā un kopumā no pirmās nodarbības dienas notikušas jau 20 tikšanās. Katrā nodarbībā tiek apskatīta kāda noteikta tēma, piemēram, par ikdienā veicamajiem darbiem, pašaprūpi, higiēnu, par sava budžeta plānošanu, par sava tēla veidošanu, izskatu un apģērba kultūru, u.tml. Grupu nodarbības tiek organizētas ar mērķi veicināt personu ar garīga rakstura traucējumiem socializāciju, vieglāku iekļaušanos apkārtējā sabiedrībā, pat darba tirgū.


Pirmajā nodarbībā grupas dalībnieki izstrādāja jaunās grupas iekšējās kārtības noteikumus, katram dalībniekam bija jāizdomā un jāuzraksta viens grupas noteikums uz iepriekš sagatavotas ziedlapiņas, kuras vēlāk tika salīmētas vienā kopējā ziedā. Izrādās, ka grupas noteikumu izstrāde nav tik viegls un pašsaprotams uzdevums, jo liek sakoncentrēt uzmanību un prast noformulēt domu.

 

Pirmajā grupas nodarbībā dalībnieki vairāk strādāja radoši un vienā no aktivitātēm mācījās izteikt atzinību, jeb komplimentu savam grupas biedram. Pozitīvu vārdu teikšana otram cilvēkam  vairo  pozitīvas emocijas un ceļ ne tikai savu motivāciju, bet arī pašapziņu otrā. Kritika un norādes motivē ievērot precizitāti, termiņus un iekļauties izvirzītajos kritērijos, bet tā arī mazina iekšējo vēlmi patiesi iesaistīties un drīzāk liek izpildīt tikai prasīto minimumu, tādēļ viens no grupas noteikumiem turpmāk būs pozitīvas atzinības izteikšana citam grupas biedram. Uzslava motivē citādākā veidā. Tā liek ne tikai labi justies, bet arī censties izdarīt vairāk par prasīto, veicina iesaistīšanos un radošu pieeju.

 

Šīs dienas lielākais uzsvars arī tika likts uz radošumu un pašizpausmi, tādēļ grupas dalībniekiem bija jāstrādā vienoti kā vienai saliedētai komandai. Izmantojot mākslas terapijas elementus dalībnieki krāsoja un analizēja savas sajūtas un plānoja nākotnes vīzijas par savu vietu grupā. Mākslas terapijā cilvēks tiek aicināts savas domas, jūtas un vajadzības uzzīmēt, uzgleznot, izveidot no māla vai plastilīna, salikt kā kolāžu no attēliem vai atrast citu piemērotu mākslinieciskās izteiksmes veidu. Mākslas terapijā tiek izmantoti gan vārdi, gan bezvārdu „valoda” – māksla. Mākslas terapijā svarīgs ir radošais process un tā rezultāts, pārdomas un arī saruna.

 

Nākošajā Dienas centra grupas nodarbībā tiks skatīta tēma par ikdienā biežāk lietojamo dokumentu lietošanu, uzglabāšanu, utt. Kā atzina grupas dalībnieki, tad katra tēma viņiem šķiet noderīga un interesanta, jo nekad nevar zināt, kad un kā jauniegūtās zināšanas var noderēt.

Vairāk foto skatīt GALERIJĀ ⇒ https://socialais.kuldiga.lv/gallery/kuldigas-dienas-centra-atsakas-projekta-kurzeme-visiem-grupu-nodarbibas/

 

 

Teksts: Vineta Brūdere-Sedliņa

Foto: Vineta Brūdere-Sedliņa un Ineses Jaunzeme

Raksts pārpublicēts no Kuldīgas novada pašvaldības Sociālā dienesta mājas lapas: https://socialais.kuldiga.lv/kuldigas-dienas-centra-atsakas-projekta-kurzeme-visiem-grupu-nodarbibas/ 

Mērsragā pārrunā projekta “Kurzeme visiem” aktualitātes

Šī gada 17.septembrī uz tikšanos Mērsragā pulcējās projekta “Kurzeme visiem” vadības komanda un partneri, lai pārrunātu projekta ieviešanas aktualitātes, dalītos pieredzē un labajā praksē dokumentu noformēšanā.

Sanāksmi atklāja projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Inga Kalniņa, kura informēja par projekta aktualitātēm, paveikto vasaras periodā, kā arī  turpmāk plānoto. Projekta ietvaros nepieciešamo atbalstu un sociālos pakalpojumus turpināja saņemt projekta mērķa grupas – bērni ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un viņu vecāki, kā arī personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). Vasarā sekmīgi noslēgušās konsultācijas potenciālajiem aizbildņiem, adoptētājiem un audžuģimenēm, ko gada laikā vēlējās un saņēma 27 cilvēki, kas ir aizdomājušies par adopciju, kļūšanu par aizbildņiem vai audžuģimeni. Lai turpinātu veicināt ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu nonākšanu ģimenēs, projekta ietvaros potenciālo aizbildņu, adoptētāju un audžuģimeņu iedrošināšanai no septembra līdz pat nākamā gada vasarai visās Kurzemes reģiona pašvaldībās tiks organizēti sarunu rīti un vakari. Augusta sākumā, lai veicinātu bērnu ar FT un viņu ģimeņu integrāciju sabiedrībā, tika organizēta nometne visai ģimenei – “Piedzīvojumu akadēmija”, kur aktīvi, radoši un vērtīgi laiku pavadīja kopumā 30 nometnes dalībnieki no visas Kurzemes.

Turpinājumā par komunikācijas ar pašvaldības iedzīvotājiem nozīmību atgādināja projekta sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Homka, savukārt ar labo praksi iepirkumu, līgumu un dokumentu noformēšanā iepazīstināja projekta “Kurzeme visiem” juriste Līga Neilande.

Tikšanās laikā dalībnieki iepazinās arī ar Ventspils un Liepājas pilsētu un Mērsraga novada pašvaldības pieredzi projekta aktivitāšu ieviešanā un labo praksi dokumentu glabāšanā.

Pasākuma darba materiāli:

Darba kārtība

Projekta „Kurzeme visiem” īstenošanas aktualitātes, labā prakse iepirkumu, līgumu un dokumentu noformēšanā. Inga Kalniņa, projekta vadītāja un Līga Neilande, projekta juriste

Komunikācija ar pašvaldības iedzīvotājiem - kāpēc būtiski? Laura Homka, projekta sabiedrisko attiecību speciāliste

Tabula: pašvaldību sniegto pakalpojumu rādītāju apkopojums (Excel formātā)

Projekts “Kurzeme visiem” tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. Tā ietvaros sociālos pakalpojumus var saņemt bērni ar invaliditāti un to vecāki, kā arī personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). 2018.gadā “Kurzeme visiem” ietvaros sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus 14 Kurzemes pašvaldībās saņēmušas 50 personas ar GRT, 154 bērni ar FT un 47 bērnu vecāki.

Par projektu

Projektu “Kurzeme visiem” no 2015. – 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.

Informāciju sagatavoja:

Laura Homka, projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste, Laura.homka@kurzemesregions.lv

Vairāk par projektu: www.kurzemevisiem.lv vai Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.