Portāls nra.lv raksta par bezdarbnieku ar invaliditāti īpatsvara pieaugumu kopējā bezdarbnieku saimē, jo arvien vairāk cilvēku ar invaliditāti interesējas par iespējām atrast darbu un vēlas pastāvīgu darbu atrast tieši ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) starpniecību. NVA direktore Evita Simsone norāda, ka pēdējos gados aģentūra arī aktīvāk sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām un populāra kļuvusi iespēja veidot subsidētā darba vietas.
Saskaņā ar NVA datiem, 2018.gadā bija reģistrēti 8179 bezdarbnieki ar invaliditāti, bet pozitīvi, ka pērnā gada desmit mēnešos 3839 personas ar invaliditāti bija iekārtojušās darbā. Jāatzīmē, ka 1840 no tiem bijuši iesaistīti kādā no nodarbinātības pasākumiem, piemēram, apmācību programmā vai kādā no 164 subsidētā darba vietām.
NVA direktore stāsta, ka viena no populārākajām aktivitātēm jau vairākus gadus ir subsidētās darba vietas, kuras tiek izveidotas kopā ar darba devējiem, lai personām ar invaliditāti palīdzētu veiksmīgāk integrēties darba tirgū. Izveidojot subsidēto darba vietu, darba devējs līdz diviem gadiem saņem dotāciju padotā algai – tiek kompensēta summa, kas nepārsniedz pusotru minimālās algas apjomu. Līdz ar ergoterapeita atzinumu ir iespējams saņemt arī finansējumu darba vietas pielāgošanai cilvēkiem ar invaliditāti. Tāpat tiek maksāta arī dotācija mentoram, kas palīdz apgūt darbam vajadzīgās prasmes un zināšanas. Analizējot pieredzi, NVA secinājusi, ka ne visiem darba devējiem vajadzīga subsīdija algām. «Darba devēji uzskata, ka tā ir lieka birokrātija, tāpēc iztiktu ar ergoterapeita konsultāciju par darba vietas pielāgošanu, lai saprastu, kas tajā jāmaina vai jāpilnveido. Līdz ar to pērn tika radīta iespēja nodrošināt erogoterapeita atzinumu un izdevumu segšanu darba vietas pielāgošanai,» stāsta E. Simsone. Vienlaicīgi ir arī iespēja saņemt finansējumu atbalsta personāla (piemēram, surdotulka) nodrošināšanai, kas būtu nepieciešams darba gaitu sākumā.
Līdz šim tieši Latgales reģionā tika izveidotas visvairāk subsidētā darba vietas – 68, bet kopumā visās šādās darba vietās sāka strādāt 195 bezdarbnieki ar invaliditāti. Statistika rāda, ka aptuveni 80 procentos gadījumu pēc subsidētās darba vietas beigām darba līgums tiek pagarināts uz pastāvīgu laiku.
Jau otro gadu Nodarbinātības valsts aģentūra rīko atvērto durvju dienas personām ar invaliditāti, lai mazinātu aizspriedumus par viņu iespēju iekļauties darba tirgū – gan no pašu cilvēku ar invaliditāti, gan uzņēmēju puses.
Aicināta izstāstīt, kāpēc daļa cilvēku ar invaliditāti tomēr darba tirgū neienāk, E. Simsone norāda, ka tā lielākoties ir nedrošība un bailes, kas čukst: «Es jau gan to nevarēšu.» Tāpēc NVA karjeras konsultāciju pirmajās reizēs svarīgākais ir palīdzēt ikvienam saprast un saskatīt savas iespējas, uzdodot sev jautājumu: «Ko es varu darīt?» Kad tiek pārvarēta neticība sev un saviem spēkiem, tad jau ir vieglāk spert nākamo soli. Darbi, kuri tiek uzticēti personām ar invaliditāti, ir visdažādākie – sākot no palīgstrādniekiem un beidzot ar projektu vadītājiem vai grāmatvežu palīgiem. Tas pats attiecas uz stereotipiem par vecumu, dzimumu ierobežojumiem – tās nereti ir iedomas, kas liedz cilvēkam mēģināt ko mainīt.
Vairāk lasiet nra.lv rakstā: https://nra.lv/ekonomika/latvija/270046-vispirms-jajauta-sev-ko-es-veletos-darit.htm
