Category Archives: Izglītojoši

Izveidoti informatīvi video par jauniem sociālajiem pakalpojumiem Kurzemes reģionā – Dienvidkurzemes un Saldus novados un Ventspils valstspilsētā

Kurzemes plānošanas reģions projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sagatavojis trīs informatīvus video, lai stāstītu par jauniem sociālajiem pakalpojumiem Dienvidkurzemes un Saldus novados un Ventspils valstspilsētā. Ar video palīdzību ikvienam būs iespēja ielūkoties grupu dzīvoklī, specializētajās darbnīcās, dienas aprūpes centros, iepazīstot šos sabiedrībā balstītos sociālos pakalpojumus gan no to sniedzēju puses, gan arī to saņēmēju acīm. Kurzemes reģionā deinstitucionalizācijas ietvaros visu novadu un valstspilsētu pašvaldībās top vai ir jau tapuši jauni sociālie pakalpojumi, lai sniegtu atbalstu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, kā arī bērniem ārpusģimenes aprūpē.

Sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi nozīmē, ka cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem ir iespēja saņemt tieši to atbalstu, kas viņiem nepieciešams, pēc iespējas tuvāk mājām. Kurzemes reģiona pašvaldības ir ieguldījušas un arī turpina ieguldīt daudz darba, lai taptu tik ļoti nepieciešamie sociālie pakalpojumi. Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izveidojām informatīvus video, lai ļautu ikvienam gan iepazīt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu būtību, gan arī cilvēkus, kuru dzīve, pateicoties tiem, kļuvusi daudz pilnvērtīgāka un piepildītāka. Priecājamies par katru smaidu, atzinības vārdu jaunajiem sociālajiem pakalpojumiem, kas apliecina, cik nozīmīgs darbs jau ieguldīts Saldus un Dienvidkurzemes novados un Ventspils valstspilsētā. Ar tikpat lielu prieku un gandarījumu gaidīsim jaunu sociālo pakalpojumu tapšanu arī citur Kurzemes reģionā, lai projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sev nepieciešamos sociālos pakalpojumus varētu saņemt vēl vairāk cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem, bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecāku,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava.

  • Saldus novada pašvaldība

Saldus novadā tapuši jauni sociālie pakalpojumi – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem tapis sociālās rehabilitācijas centrs, savukārt cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem projekta “Kurzeme visiem” ietvaros ir pieejami grupu dzīvokļi un specializētās darbnīcas. Aicinām iepazīties ar Rutu, kura dalās savā stāstā par dzīvi grupu dzīvoklī un dažādu iemaņu apgūšanu specializētajā darbnīcā. Rutas stāstu papildina Saldus novada pašvaldības Sociālā nama vadītāja – sociālā darbiniece Gunta Āboliņa, stāstot, ka katrs cilvēks tiek pieņemts tieši tāds, kāds viņš ir. Savā pieredzē dalās arī grupu dzīvokļa iemītniece Arlita, kura pēc pakalpojumu saņemšanas valsts sociālās aprūpes iestādē šeit sākusi daudz patstāvīgāku dzīvi sabiedrībā  un arī iepazinusies ar savu jauno dzīvesbiedru. Viņa ikdienā dodas uz nodarbībām dienas aprūpes centrā. Savukārt Plašāk par specializētajām darbnīcām, to iespējām un nākotnes iecerēm stāsta Saldus novada pašvaldības Sociālā dienesta direktore Ina Behmane.

  • Ventspils valstspilsētas pašvaldība

Ventspils valstspilsētas pašvaldībai iesaistoties projektā “Kurzeme visiem”, Atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš” ieguva iespēju paplašināt pieejamo sociālo pakalpojumu klāstu gan cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Šobrīd “Cimdiņš” nodrošina dienas aprūpes centra pakalpojumus un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vismaz 40 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un vismaz 55 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Iepazīstiet “Cimdiņu” un tā sniegto atbalstu, uzklausot atbalsta centra vadītājas Ievas Sāmītes – Cērpas, Gundegas, kura ir mamma bērnam ar funkcionāliem traucējumiem, un Lauras un Montas, kuras apmeklē dienas centru, stāstus.

  • Dienvidkurzemes novada pašvaldība, Priekule

Priekulē, Dienvidkurzemes novadā, projekta “Kurzeme visiem” ietvaros cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem varēs saņemt jaunus sociālos pakalpojumus – dienas aprūpes centra un specializēto darbnīcu pakalpojumus. Aicinām kopā ar Dienvidkurzemes novada Sociālā dienesta Sociālo pakalpojumu nodaļas vadītāju Andru Valuži, kā arī pakalpojumu saņēmējiem – Matīsu un Kitiju – iepazīt jaunos, sabiedrībā balstītos sociālos pakalpojumus.

Informatīvie video tapuši projekta “Kurzeme visiem” ietvaros, ar Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansējumu. Vairāk par projektu un tā kompensētajiem sociālajiem pakalpojumiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem vai likumīgajiem pārstāvjiem varat uzzināt: www.kurzemevisiem.lv.

Savukārt plašāk par jauno infrastruktūru Kurzemē, kas top vai jau ir tapusi deinstitucionalizācijas procesa īstenošanai, varat uzzināt digitālā brošūrā, ko sadarbībā ar pašvaldībām 2021.gada izskaņā sagatavojis Kurzemes plānošanas reģions. Brošūra ir pieejama Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.

Stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.313

No 22. aprīļa stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos (>> Nr.313), kas papildus nosaka, ka:

  • bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuri dzīvo ģimenēs, un, kuriem deinstitucionalizācijas projekta ietvaros ir izstrādāts individuālais atbalsta plāns (turpmāk- bērni), ir iespējams izmantot neierobežotu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu reižu skaitu, tāpat tas attiecas uz šo bērnu likumiskajiem pārstāvjiem;
  • pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem arī var saņemt neierobežotu individuālo konsultāciju un atbalsta grupu pakalpojumu reižu skaitu;
  • bērniem sniegtā dienas aprūpes centra pakalpojuma izdevumu kompensācijai no deinstitucionalizācijas projekta vairs nav noteikti ierobežojumi (izdevumus no projekta kompensēs atbilstoši dienas aprūpes centra pakalpojuma faktiskajām izmaksām un apjomam);
  • aprūpes mājās pakalpojumu pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem nevar saņemt vienlaikus arī ar dienas aprūpes centra un specializēto darbnīcu pakalpojumiem;
  • bērni atelpas brīža pakalpojumu nevar saņemt vienlaicīgi ar sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un dienas aprūpes centra pakalpojumiem;
  • var sniegt atbalstu arī mērķa grupas personām, kuras ir Ukrainas civiliedzīvotāji un viņu ģimenes locekļi, kuri izceļo no Ukrainas vai, kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ šī bruņotā konflikta norises laikā. Šādā gadījumā individuālo vajadzību izvērtēšanu un individuālā sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plāna izstrādi nodrošina tā pašvaldība, kurā ir personas uzturēšanās vieta, pieņemot attiecīgu lēmumu par nepieciešamā pakalpojuma piešķiršanu.

 

Informāciju 21.04.2022 sagatavoja: Laine Zālīte, Vidzemes plānošanas reģiona projekta “Vidzeme iekļauj” sociālo pakalpojumu eksperte.

Informācija pārpublicēta no Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapas: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj/no_ritdienas_stajas_speka_grozijumi_ministru_kabineta_noteikumos_nr_313/

 

LV portāls: cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem iesaistei darbā nepieciešama plašāka līdzdalība

Kaut arī garīga rakstura traucējumi nereti ir nepārejošs un cilvēka dzīves kvalitāti ietekmējošs faktors visu mūžu, ikviens var pilnvērtīgi dzīvot sabiedrībā, tostarp veiksmīgi iekļauties darba tirgū, ja tiek nodrošināts cilvēka vajadzībām atbilstošs atbalsts.

FOTO: Freepik

Sabiedrība dažādi atbalsta cilvēkus ar invaliditāti – tie ir gan pabalsti, gan īpaši pakalpojumi. Taču ar to ir par maz, lai šīm personām būtu līdzvērtīgas iekļaušanās iespējas. Viena no šādām iespējām ir iekļaušanās nodarbinātībā. Tikai aptuveni 15 procenti cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem ir iesaistīti darba tirgū – secināts Saeimas Analītiskā dienesta pētījumā, kurā ir iekļauti arī vairāki ierosinājumi, kas valstij un pašvaldībām būtu jādara, lai veicinātu cilvēku ar invaliditāti iekļaušanos darba tirgū.

ĪSUMĀ
  • Latvija ir parakstījusi vairākus starptautiskos līgumus, arī ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, kas nosaka tiesības uz darbu, kā arī pienākumu valstij nodrošināt personām ar invaliditāti iespēju iekļauties darba tirgū.
  • Iesaiste nodarbinātībā ir labākais veids, kā cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem var iekļauties sabiedrībā, turklāt arī nodrošināt sev ienākumus, lai tos neveidotu tikai pabalsti.
  • Sociālie pakalpojumi pašvaldībās tiek sniegti, nevis, ņemot vērā personu ar garīga rakstura traucējumiem individuālās vajadzības, bet gan pašvaldību finansiālās iespējas vai citus faktorus.

Pēc Labklājības ministrijas (LM) datiem Latvijā 2020. gada nogalē bija 27 870 personas ar invaliditāti, kurām funkcionālo traucējumu veids saskaņā ar pamatdiagnozi ir psihiskie un uzvedības traucējumi. Reālais personu ar invaliditāti un šādu pamatdiagnozi skaits ir lielāks, jo statistikā nav iekļautas tās personas, kurām invaliditāte noteikta līdz 2011. gadam un uz mūžu. Arī Covid-19 pandēmija ir veicinājusi dažādu garīgās veselības traucējumu attīstības risku.

Darbs un pastāvīgi ienākumi ir ne tikai būtiska neatkarīgas dzīves daļa, bet arī sniedz iespēju personām ar garīga rakstura traucējumiem pašapliecināties un jēgpilni pavadīt laiku, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, iepazīstinot ar Saeimas Analītiskajā dienestā izstrādātā pētījuma “Personu ar garīga rakstura traucējumiem nodarbinātība Latvijā” rezultātiem, uzsvēra pētniece Inta Krūmiņa.

Iesaiste nodarbinātībā ir labākais veids, kā šīs personas var iekļauties sabiedrībā, un tādējādi arī nodrošināt sev ienākumus, kurus neveidotu tikai pabalsti. Statistika liecina, ka darbspējas vecumā ir 19 000 cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem, taču strādā tikai 15,4 procenti. Šiem cilvēkiem ir zems ienākumu līmenis, 89 procentiem tas nepārsniedz nabadzības riska slieksni.

Tas savukārt rada problēmas pārējiem ģimenes locekļiem, jo arī tuviniekiem ir apgrūtinātas iespējas iekļauties darba tirgū, ir papildu emocionālā slodze un bažas, kas notiks, ja tuviniekam vairs nespēs nodrošināt nepieciešamo aprūpi.

Latvija ir parakstījusi vairākus starptautiskos daudzpusējos līgumus, arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, kas nosaka pienākumu valstij nodrošināt personām ar invaliditāti iespēju iekļauties darba tirgū.

Pastāv vairāki politikas instrumenti, kurus var izmantot personu ar garīga rakstura traucējumiem nodarbinātības veicināšanā: subsidētās darbavietas, kvotu sistēma, nodokļu atvieglojumi, specializētās darbnīcas, sociālā uzņēmējdarbība un atbalstītais darbs. Atšķiras tas, kā valstis kombinē šos instrumentus, respektīvi, vai tiek izmantoti visi vai tikai daži no tiem, norādīts pētījuma secinājumos.

Prasmes jāapgūst agrīnā vecumā

Latvijā, meklējot risinājumus personu ar garīga rakstura traucējumiem iesaistei nodarbinātībā, galvenā uzmanība parasti tiek veltīta personām darbspējas vecumā, tiem, kuriem pašlaik ir aktuāla iesaiste darba tirgū. Vienlaikus būtu nepieciešams veidot sistēmu, lai personas ar garīga rakstura traucējumiem jau kopš agras bērnības mērķtiecīgi tiktu virzītas uz nodarbinātību. Īpaši būtiski tas ir agrīnā vecumā. Taču ne vienmēr vecāki, kuri audzina bērnu ar speciālām vajadzībām, saskata nepieciešamību veicināt, lai bērns apgūtu kādu profesiju, iegūtu darba prasmes. Tāpēc jāstrādā arī ar vecākiem, secināts pētījumā.

Motivācija darba devējiem

Esošā darba devēju motivācijas sistēma nav pietiekami efektīva. Lai motivētu darba devējus pieņemt darbā personas ar garīga rakstura traucējumiem, būtu nepieciešams pilnveidot esošos un ieviest jaunus atbalsta mehānismus. Tie varētu būt nozīmīgi nodokļu atvieglojumi, darbnespējas lapas apmaksāšana no valsts līdzekļiem un valsts dotēta darba vadītāja jeb asistenta (mentora) nodrošināšana ilgstošu laika periodu. Nereti kā šķērslis darba devēju ieinteresētībai iesaistīties subsidētajā nodarbinātībā tiek minēts arī pārmērīgi lielais administratīvais slogs.

LM Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis informēja, ka normatīvajos aktos jau ir paredzēts atbalsts darba devējiem. Piemēram, viena no Nodarbinātības valsts aģentūras programmām ir atbalsts darba vietās tieši cilvēkiem ar smagiem garīga rakstura traucējumiem. Kā prioritāra ir noteikta subsidētās nodarbinātības mērķgrupa – pēc speciālās izglītības iestādes absolvēšanas jauniešiem tiek nodrošināts darba vadītāja atbalsts, lai veicinātu iesaisti darbā. Prakses programmā, lai darbotos nevalstiskajās organizācijās, var apgūt darbam nepieciešamās pamatprasmes.

Pērn ar grozījumiem Darba likumā darba devējam tika noteiktas tiesības likumā paredzētajās situācijās pārtraukt darba attiecības arī ar darbinieku, kuram ir invaliditāte. Tādējādi ir novērsts šķērslis, kas darba devējam lika būt piesardzīgam un atturīgam, pieņemot darbā cilvēku ar invaliditāti.

Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns uzskata, ka vēl arvien ir risināmi jautājumi, piemēram, valstij vajadzētu uzņemties slimības naudas izmaksas pienākumu, jo cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ievērojami biežāk nekā citiem iestājas darbnespēja, tāpēc valstij būtu jāuzņemas viņu sociālā apdrošināšana jau no pirmās darbnespējas dienas.

Pētījumā akcentēta nepieciešamība atbalstīt un attīstīt sociālo uzņēmējdarbību.

Pakalpojumiem jābūt pieejamiem katrā pašvaldībā

Personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras bez būtiska atbalsta nespēj iekļauties nodarbinātībā, vajadzētu nodrošināt iespēju izmantot specializētās darbnīcas vai dienas aprūpes centra (DAC) pakalpojumu. Daudzviet Latvijā tas nav nodrošināts, atklāts pētījumā. Sociālie pakalpojumi pašvaldībās tiek sniegti, nevis, ņemot vērā personu ar garīga rakstura traucējumiem individuālās vajadzības, bet gan pašvaldību finansiālās iespējas vai citus faktorus.

Deinstitucionalizācijas (DI) procesā izveidotā sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu infrastruktūra būtiski uzlabo pakalpojumu pieejamību, tomēr paredzamais pieprasījums ir lielāks un netiks pilnībā apmierināts. Risinājums varētu būt minimālā sociālo pakalpojumu groza ieviešana, nosakot pienākumu visām pašvaldībām, neatkarīgi no lieluma un iedzīvotāju skaita, nodrošināt tādus sociālos pakalpojumus, kuri novērš vai mazina dzīvības un veselības apdraudējumu, kā arī būtiskus sociālās funkcionēšanas ierobežojumus. Tāpat ir svarīgi nodrošināt pakalpojumus, kas sekmētu personu pāreju no specializētajām darbnīcām uz citu nodarbinātības formu.

LM Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors Aldis Dūdiņš, informējot par vairākām iniciatīvām, norādīja, ka LM kopā ar biedrību “Zelda” ir īstenojusi atbalstītās lemtspējas pilotprojektu un šogad valdībā plānots iesniegt konceptuālo ziņojumu. Šī pakalpojuma mērķis ir nodrošināt personām ar garīga rakstura traucējumiem atbalstu lēmumu pieņemšanā, neierobežojot šo personu rīcībspēju. Pašreiz vēl ir diskusija par to, vai par atbalstīto lemtspējas pakalpojumu būtu jāraksta jauns likums, vai tas būtu jāiekļauj Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā.

Sociālo pakalpojumu un palīdzības likumā paredzēts arī noteikt sociālos pakalpojumus, kurus pašvaldībām obligāti jānodrošina. Valsts noteiktu prioritāros pakalpojumus, un tas būtu saistīts ar tiem piešķiramo budžeta finansējumu.

Šobrīd saskaņošanā ir Ministru kabineta noteikumu grozījumi saistībā ar profesionālo rehabilitāciju, kuros paredzēts noteikt, ka profesionālajā rehabilitācijā, lai saņemtu šo pakalpojumu, pamatgrupa būs cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem.

Arī apvienības “Apeirons” pārstāvis Ivars Balodis īpaši uzsvēra pašvaldību lomu, kā piemēru minot grupu dzīvokļus, kuri tiek veidoti tādās vietās, kur 10 kilometru rādiusā nav infrastruktūras, kurā varētu strādāt vai pašattīstīties.

Jāsecina, ka (valstī) šajā jautājumā nav kopīgas politikas.

Lai cilvēks nepazūd ceļā uz darba tirgu

Lai veicinātu personu ar garīga rakstura traucējumiem iesaisti nodarbinātībā, jānovērš arī nepilnības speciālajā izglītībā. Speciālo izglītības iestāžu piedāvātās profesionālās pamatizglītības programmas nav vērstas uz to, lai izglītojamie pēc to apguves varētu strādāt apgūtajā profesijā, arī šāds atzinums minēts pētījumā.

I. Balodis, atzinīgi vērtējot LM līdz šim piedāvātos risinājumus, saskata nepietiekamu ministriju sadarbību – Labklājības ministrijai, Veselības ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai jādomā par kopīgiem risinājumiem, lai bērni, kuri atstāj izglītības sistēmu, nokļūst darba tirgū, nevis pazūd ceļā uz to. Viņaprāt, būtu nepieciešama lielāka skaidrība, kas ir iekļaujošā izglītība, kas ir speciālā izglītība, un kā cilvēks no tām tiek virzīts turpmākajai dzīvei.

Nepieciešama lielāka skaidrība, kas ir iekļaujošā izglītība, speciālā izglītība, un kā cilvēks no tām tiek virzīts turpmākajai dzīvei.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktora vietniece Ilze Seipule, raksturojot pētījumā minētās (gan iekļaujošo, gan speciālo izglītību, gan profesionālo pamatizglītību) programmas, uzsvēra, ka arvien vairāk skolēnu tiek iekļaujoši izglītoti. No tiem bērniem, kuriem ir nozīmētas speciālās izglītības programmas, 62,2% mācās vispārizglītojošajās skolās. Speciālās izglītības skolās mācās 4390 bērni, pārsvarā bērni ar smagām diagnozēm, tostarp ar garīgās attīstības traucējumiem vai vienlaikus vairākiem smagiem veselības traucējumiem.

Speciālās izglītības iestādes pamatfunkcija ir vispārējās izglītības nodrošināšana. Šajā mācību gadā darbojas 43 speciālās izglītības iestādes. Pēc vispārējās pamatizglītības iegūšanas speciālās izglītības iestādes var īstenot arī profesionālās pamatizglītības programmas. To veic 34 izglītības iestādes. Profesionālās pamatizglītības programmā kopā ir 163 apmācību grupas ar 743 dažāda vecuma izglītojamajiem. Tiek piedāvātas 14 profesionālās kvalifikācijas ieguves iespējas. Populārākās programmas ir ēdināšana, kokapstrāde, arī mājturība. Tiesa, ne vienmēr šiem audzēkņiem ir nodrošinātas darba iespējas. Nākamajā mācību gadā sešas kvalifikācijas programmas netiks īstenotas, jo tās vairs neatbilst tautsaimniecības nozaru vajadzībām.

Tomēr ne visās speciālajās skolās šādas programmas tiek īstenotas, jo tam nepieciešama kvalitatīvāka mācību bāze, tāpēc, kā norāda IZM speciāliste, lietderīgāk ir attīstīt sadarbību ar profesionālās izglītības iestādēm. Profesionālās izglītības likuma grozījumi, kas stājās spēkā 1. aprīlī, būs atbalstoši speciālās izglītības iestāžu audzēkņiem.

Informācija pārpulicēta no LV portāla vietnes: https://lvportals.lv/norises/339763-cilveku-ar-gariga-rakstura-traucejumiem-iesaistei-darba-nepieciesama-plasaka-lidzdaliba-2022

LU apgāds sagatavojis rokasgrāmatu “Vieglā valoda”

Ierasts domāt, ka vieglās valodas mērķauditorija ir cilvēki ar kognitīviem traucējumiem. Taču tā nebūt nav. Vieglās valodas veidošanas pamatprincipi noderēs arī tiem, kuri māca latviešu valodu, piemēram, bēgļiem Latvijā vai latviešu bērniem diasporā. Priecājamies par LU apgāda tikko izdoto rakstu krājumu “Vieglā valoda. Rokasgrāmata” (https://saite.lv/KDL), kura līdzautore ir arī Latviešu valodas aģentūras metodiķe Ērika Pičukāne!

Informācija pārpublicēta no Latviešu valodas aģentūras mājas lapas: https://maciunmacies.valoda.lv/jaunumi-diaspora/par-vieglo-valodu

DI Vidzemē: darbu sācis sociālo pakalpojumu centrs “Pērle”

Pagājušā gada nogalē Cēsīs atvērtajā daudzfunkcionālajā sociālo pakalpojumu centrā “Pērle” šobrīd pakāpeniski tiek atvērti plānotie pakalpojumi un uzņemti pirmie dalībnieki, norit intensīvs darbs pie telpu un nodarbību pielāgošanas dalībnieku vajadzībām, kā arī jaunu nepieciešamo speciālistu piesaistes.

“Pērle” ir lielākais šāda veida sociālo pakalpojumu centrs Vidzemē. Šobrīd tajā pieejami dienas aprūpes centra un specializēto darbnīcu pakalpojumi pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem. Drīzumā plānots piedāvāt dienas aprūpes centra pakalpojumus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kur interesanti un lietderīgi dienas laikā darboties, saņemot nepieciešamo aprūpi, attīstot bērna prasmes, kā arī atslogojot vecākus. Papildus Centrā plānoti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi – fizioterapeita, masiera pakalpojumi, sensorā istaba, dažādas terapijas, kā arī citi pielāgoti pakalpojumi. Tāpat ar laiku plānoti arī atelpas brīža pakalpojumi bērniem.

Pieaugušie šobrīd specializētajās darbnīcas var apgūt  jaunas prasmes darbā ar datoru, tekstila apstrādē un veļas darbnīcā, sietspiedes un rokdarbu darbnīcās. Papildus plānots attīstīt keramikas, kokapstrādes un kulinārijas darbnīcas. Vairākas reizes nedēļā vingrošanas nodarbībās ar dalībniekiem strādā Cēsu sporta centra trenere, kā arī notiek mūzikas nodarbības. Tāpat šonedēļ darbu uzsāk masieris un fizioterapeits.

Patlaban dienas aprūpes centru apmeklē 10 pieaugušie, savukārt specializētās darbnīcas – astoņi. Kopumā plānots, ka dienas aprūpes centra un specializēto darbnīcu pakalpojumus varēs saņemt vismaz 50 cilvēki, savukārt dienas aprūpes centrā bērniem pakalpojumus vienlaicīgi paredzēts sniegt 10 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

Iezīmējot turpmākos soļus, atbalsta centra “Pērle” vadītāja Dita Trapenciere stāsta: “Jaunai uzbūvētai ēkai ir vajadzīgs laiks, kamēr tā sāk dzīvot un elpot. Dalībnieki ir ļoti gaidījuši centra atvēršanu, šobrīd izmēģina un lēnām iejūtas. Uzsākam darbu, domājot par to, kā pielāgot gan ēku, gan pakalpojumus atbilstoši dalībnieku vajadzībām. Veidojam darbinieku komandu, kas jau šobrīd sastāv no cilvēkiem ar lielu pieredzi jomā, kā arī tādiem, kuriem līdz šim nav pieredzes saskarsmē ar cilvēkiem, kuriem ir īpašas vajadzības.

Viņa uzsver, ka šobrīd jau novēro centra piedāvātā atbalsta un nodarbību ietekmi uz dalībnieku attīstību, kopējo motivāciju un mērķtiecību: “Centra dalībnieki sajūt to, ka par viņiem domā, tāpat viņi saredz jaunas iespējas, pasaule paplašinās, arvien vairāk izjūt sevi kā daļu no sabiedrības. Domājam arī strādāt pie sadarbības veicināšanas ar vietējiem uzņēmumiem un citiem cilvēkiem, kur ieguvēji būtu abās pusēs – sadarbību, kas ir izdevīgi uzņēmumam, jo risina kādu tā vajadzību, vienlaicīgi ļaujot mūsu centra dalībniekiem apgūt jaunas darba prasmes, kā arī gūt ienākumus,” stāsta D. Trapenciere.

Vera, kuras dēls Ivars jau apmeklē dienas aprūpes centru, uzsver, ka tā atvēršana ir liels notikums, izceļot tieši personāla profesionalitāti: ““Pērle” kā ēka ir patiešām estētiska, bet nepārprotami vislielākā vērtība un izdošanās procents ir tur esošais personāls. Manam dēlam ir autisms, viņam ir 35 gadi. Darbā ar Ivaru ir jāņem vērā dažādas viņa iezīmes. Viņš nevar pateikt, kas viņam patīk vai nepatīk, tas ir jānolasa no viņa sejas un uzvedības. Vislielākā pateicība darbiniekiem – viņi atrod pieeju kā ar dēlu strādāt. Visus nevar likt zem viena mēra, darbinieki individuāli novērtē visus un zina, ko no katra var gaidīt. Arī Ivaram ir vajadzīga sabiedrība, sajūta, ka veidojas kāda draudzība, tāpēc ir ļoti labi, ka ir iespēja apmeklēt šādu centru, viņam patīk.

Papildus viņa norāda – ņemot vērā to, ka būs arvien vairāk dalībnieku, tādās vietās lietderīgs būtu psihiatrs, kurš uz vietas var novērtēt, kas uz dalībniekiem var atstāt pozitīvu vai negatīvu ietekmi. Tāpat – dzīvojot laukos, transports ir būtisks faktors, lai dalībnieks nokļūtu uz Centru, tā atslogojot arī tuviniekus.

Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā deinstitucionalizācijas projekta sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte piekrīt, ka psihiatra ieteikumi ir būtiski sociālo pakalpojumu plānošanā un nodrošināšanā,  lai cilvēks saņemtu kvalitatīvu, atbilstoši viņa vajadzībām piemērotu atbalstu. “Savukārt transporta problēmai kā viens no risinājumiem, kuru mēs redzam praksē, ir valsts budžeta finansētā asistenta pakalpojuma izmantošana, kura ietvaros tiek apmaksāts asistenta (kurš palīdz cilvēkam nokļūt no mājas uz pakalpojuma saņemšanas vietu un atpakaļ) atalgojums un arī transporta izdevumi, ja nav iespējams izmantot sabiedrisko transportu. Lai rastu individuālus risinājumus kādā konkrētā situācijā, aicinām vērsties pašvaldības sociālajā dienestā.”

Atbalsta centra “Pērle” pakalpojumus nodrošina biedrība “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns””. Tā izveide ir daļa no deinstitucionalizācijas procesa īstenošanas Cēsu novadā ar mērķi veicināt cilvēku ar garīga rakstura un funkcionāliem traucējumiem iekļaušanos sabiedrībā, ikdienā saņemot nepieciešamo atbalstu, sociālas rehabilitācijas pakalpojumus, apgūstot noderīgas prasmes.

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste.

Informācija pārpublicēta no VPR mājas lapas: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj

NRA: Ģimeniskas vides nozīme bērna attīstībā

©Pixabay.com

Bērni piedzimst ar bioloģisku vajadzību pēc attiecību saiknes veidošanas. Nav iespējams veselīgi attīstīties un augt, ja līdzās nav patstāvīgas un drošas piesaistes personas. Bērni, kuri aug bērnu aprūpes iestādēs, cieš no piesaistes personas trūkuma, piedzīvojot agrīnu piesaistes traumu, – nošķirtību no bioloģiskā vecāka, bet vēl pirms tās, bieži vien arī pamestību novārtā. Bērniem augt ģimeniskā vidē nozīmē attīstīties un piedzīvot fizisko un emocionālo attiecību apmierinājuma pieredzi, nevis izdzīvošanu un attiecību zaudējumu sēras.

Viena no visbiežāk sastopamām problēmām bērniem un pusaudžiem, kuri piedzīvojuši agrīnu atdalīšanu no ģimenes, pamešanu novārtā vai kādu citu vardarbības formu, ir izsalkums pēc pieskārieniem un attiecību bada izjūta. Izsalkums pēc pieskārieniem bērniem ir tik liels, ka viņi meklē gādību un emocionālas rūpes ar pieskārienu palīdzību instinktīvos un primitīvos veidos, – kaujoties, pieskaroties svešiniekiem, agrīnos seksuālos kontaktos u.c. Augot ģimeniskā vidē ir iespēja saņemt gādību, atsaucību vajadzībām un aprūpi ar pieskārienu palīdzību, apmierināt savas dabiskās, emocionālās un fiziskās vajadzības.

Bērnam ir svarīgas noturīgas, patstāvīgas un drošas attiecības, kuras var iegūt ģimenēs, kuras uzņem bērnus savā aprūpē un patiesi rūpējas par bērna emocionālo un fizisko labsajūtu. Šobrīd Latvijā pastāv vairāki statusi, kas bērniem no bērnu aprūpes iestādēm nodrošina ģimenisku vidi:

  1. Viesģimene ir ģimene, kas ir gatava būt par draugu un sniegt bērnam no bērnu aprūpes iestādes visdažādāko atbalstu. Regulāri kopā ar bērnu pavadot laiku, tiek veidotas uzticamas un draudzīgas attiecības.

  2. Aizbildnība ir statuss, kas ļauj pildīt vecāku pienākumus un tiesības. Aizbildnim ir jānodrošina bērnam labvēlīgi sadzīves apstākļi un aprūpe. Vēsturiski aizbildnis ir kāds bērna radinieks vai cits bērnam pazīstams pieaugušais.
  3. Audžuģimene piedāvā mājas bērnam, kurš ir nonācis krīzes situācijā līdz šī situācija tiek atrisināta un bērns var atgriezties bioloģiskā ģimenē vai citā pastāvīgā ģimenē. Audžuģimene nodrošina bērnam labvēlīgus sadzīves apstākļus un aprūpi uz laiku, kamēr bērns tajā atrodas.
  4. Adoptētāji adoptē juridiski brīvu bērnu un kļūst par bērna vecākiem, rodas radniecība. Adopcija ir juridiska bērna pieņemšana ģimenē ar visām izrietošajām tiesībām un pienākumiem.

Bērni savas traumas lielākoties ir ieguvuši attiecībās un tieši pieaugušie ir bijuši pāridarītāji, tādēļ gaidīt, ka bērns uzreiz uzticēsies un būs pateicīgs par jauno iespēju, novērtēs jaunās ģimenes pūles un atbalstu, būtu liela kļūda. Tas nozīmē, ka ienākot bērnam ģimenē, jaunajiem aprūpētājiem ir jāapzinās dzīve bez gaidām, traumu pieredzējušajam bērnam, sniedzot, jaunu, pieredzi attiecībās ar pieaugušo.

Iedzīvojoties jaunajā ģimenē, sākotnēji bērnam vajadzīga tikai gādība un rūpes. Uzdevumi, struktūra, mācīšanās un ģimenes noteikumi nav prioritāte pārejas brīdī, jo bērna smadzenes atrodas adaptācijas stresā, tām vajadzīgs mierinājums, atbalsts un pieņemšana. Ir jāatceras, ka šīs pārmaiņas var bērnā rosināt bailes, skumjas, sēras un dusmas par vēl vienu dzīves daļu, kura mainās.

Bērni, kuri auguši ārpusģimenes aprūpē, vissāpīgāk ir bijuši ievainoti tieši savstarpējo attiecību ar vecākiem kontekstā, līdz ar ko viņu emocionālā un fiziskā stāvokļa uzlabošanos ir iespējams panākt tikai veselīgās, gādīgās attiecībās, kuras bērnu stiprina, nenošķir, bet sniedz apzinātu drošības izjūtu. Pieaugušajiem, kuri ir gatavi savā ģimenē uzņemt un rūpēties par bez vecāku gādības palikušiem bērniem ir jāapzinās trīs būtiski mērķi:

  1. Saprast un pieņemt bērna dzīves pieredzi, kas visbiežāk ir bijusi bērnu emocionāli traumējoša. Attīstīt izpratni par to, kā agrāk pieredzētais ir ietekmējis ikvienu bērna attīstības jomu. Mēs sev vaicājam, kas ar bērnu ir noticis, nevis, kāpēc bērns tā uzvedas. Tā ir izpratne par to, ka uzvedība vienmēr par kaut ko liecina.

  2. Atzīt, ka bērnu uzvedības cēlonis ir trauma. Rūpējoties par bērnu ar traumatisku pagātni, ir jāspēj atpazīt baiļu un trauksmes ierosinātas uzvedības izpausmes, kas visdrīzāk ir saistītas ar bērna pagātni.
  3. Galvenais ir izveidot saikni un tikai pēc tam koriģēt bērna uzvedību. Iemācīties reaģēt tā, lai bērns spētu droši atsaukties un veidot saikni kā atbildes reakciju.

Nepieciešams skaidri apzināties, ka aiz katras emocionālās, verbālās vai uzvedības izpausmes, slēpjas kāda vajadzība par kuru bērns signalizē, tāpēc ir svarīgi spēt atpazīt un orientēties uz vajadzībām, nevis uzvedību! Mēs varam pieņemt lēmumu un rīkoties, lai ikvienam, bērnam būtu iespēja izaugt ģimenē – kāda gādīga pieaugušā aprūpē.

Raksts pārpublicēts no NRA.lv portāla: https://nra.lv/viedokli/andrija-viskere-gimenes-atbalsta-centra-tilts-gimenes-psihoterapijas-specialiste/366455-gimeniskas-vides-nozime-berna-attistiba.htm

Akceptēts ziņojums par bērnu stāvokli valstī 2019. un 2020. gadā

Latvijā turpina samazināties ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu skaits. Salīdzinot ar 2019. gadu, pērn bērnu skaits ārpusģimenes aprūpē bija samazinājies par 248 bērniem un ārpusģimenes aprūpē atradās 6004 bērni. Par 53 bērniem samazinājies ārpusģimenes aprūpes institūcijās dzīvojošo bērnu. Pērn institūcijās dzīvoja 568 bērni.

Šādi fakti minēti informatīvajā ziņojumā “Par bērnu stāvokli valstī 2019.un 2020. gadā“, kas otrdien, 21. decembrī izskatīts un pieņemts zināšanai valdības sēdē.

Labklājības ministrs Gatis Eglītis: “Datos redzam, ka Latvijā vērojamas pozitīvas tendences, ejot uz ambiciozo mērķi – Latvija bez bērnu namiem. Attīstības virziens mani iedrošina turpināt uzsākto politiku un ar visiem līdzekļiem sekmēt, pirmkārt, bērnu nenonākšanu institūcijās un, otrkārt, to bērnu, kuri šobrīd dzīvo ārpus ģimeniskas vides, maksimāli efektīvu iekļaušanu ģimenēs. Jāsaka gan, ka ziņojumā parādās arī bēdīgi dati, kas var liecināt gan par negadījumiem, gan arī par nepietiekamu rūpēšanos par bērniem un pieaugušo vienaldzību vai nepilnvērtīgu pievēršanos bērnu audzināšanai un pieskatīšanai. Ļoti ceru, ka mēs kā sabiedrība spēsim sasniegt nulles līmeni zaudētajās bērnu dzīvībās – gan ar valsts pārvaldes, gan katra iedzīvotāja centieniem!”

Dokumentā arī norādīts, ka vērojama tendence palielināties Latvijā adoptēto bērnu skaitam un samazinājās uz ārvalstīm adoptēto bērnu skaits. Pērn adoptēti 144 bērni. No tiem 117 bērni adoptēti Latvijā, bet 27 bērni – uz ārvalstīm. Tāpat turpinājās audžuģimeņu un audžuģimenēs esošo bērnu skaita pieaugums. 2020. gada beigās 752 audžuģimenēs dzīvoja 1377 bērni.

Samazinājies noziedzīgos nodarījumos cietušo bērnu skaits.  2020. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, noziedzīgos nodarījumos cietuši par 54 bērniem mazāk. Samazinājies arī nepilngadīgo personu skaits, kuras izdarīja noziedzīgus nodarījumus.

Taču ir palielinājies ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo bērnu skaits. 2020. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši 10 bērnu, kas ir par pieciem vairāk nekā gadu pirms tam. Diemžēl pieaudzis noslīkušo bērnu skaits. 2019. gadā noslīkuši 4 bērni, bet pērn – 13.

Ziņojumā arī konstatēts, ka Latvijā joprojām ik gadu vairāk nekā 100 bērnu no visiem jaundzimušajiem piedzimst mātēm, kuras ir jaunākas par 18 gadiem. Palielinājās arī mākslīgi veikto abortu skaits nepilngadīgām meitenēm, un pēdējos gados ir pieaugusi narkotiku lietošana pusaudžu vidū.

Informācija pārpublicēta no LM mājas lapas: https://www.lm.gov.lv/lv/jaunums/akceptets-zinojums-par-bernu-stavokli-valsti-2019-un-2020-gada

Kurzemes plānošanas reģions izdevis brošūru «Jauna infrastruktūra Kurzemē deinstitucionalizācijas procesa īstenošanai»

Gada izskaņā Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sagatavojis informatīvu materiālu – brošūru par jauno infrastruktūru Kurzemē, kas top vai jau ir tapusi deinstitucionalizācijas procesa īstenošanai.

Brošūra lejupielādei .pdf formātā

Brošūrā ir iespēja uzzināt, kādas pārmaiņas ar Eiropas Savienības fondu – Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda – līdzekļiem un valsts un pašvaldību finansējumu norit Kurzemē sociālajā jomā. Tie ir gan projekta «Kurzeme visiem» ietvaros kompensēti sociālie pakalpojumi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) un ģimenēm, kurās aug bērni ar funkcionāliem traucējumiem (FT), gan jaunu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietu izveide, kur cilvēkiem ar GRT, bērniem ar FT un viņu ģimenēm, kā arī ārpusģimenes aprūpē nonākušajiem – sociālās aprūpes iestādēs dzīvojošajiem bērniem – būs pieejams tik nepieciešamais atbalsts.

Materiāls veidots pavasarīgās noskaņās, jo jaunā infrastruktūra ir sākums, solis uz citādākas sociālā atbalsta sistēmas veidošanu.  Šis ceļš – mazināt institūcijās pakalpojumus saņemošo cilvēku skaitu un radīt nepieciešamos sociālos pakalpojumus tuvāk mājām jeb sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus – nav viegls, jo mainām gadu desmitiem ilgušas tradīcijas.  Tomēr kopā – iesaistoties un sadarbojoties gan valstij, gan pašvaldībām, gan arī sabiedrībai un ikvienam no mums – varam panākt pārmaiņas, lai ne tikai Kurzeme būtu vieta visiem, kur dzīvot un saņemt tieši sev nepieciešamo atbalstu, bet arī visa Latvija!

Pateicamies visiem, kuri iesaistījās brošūras tapšanā! Lai mums visiem izdodas!

Atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti, uzsākot darba attiecības

Atbalsts personām ar invaliditāti uzsākot darba attiecības

Pasākumi noteiktām personu grupām bezdarbnieku ar invaliditāti nodarbināšanai uz nenoteiktu laiku

Atbalsta pakalpojumi bezdarbniekiem ar invaliditāti, lai atvieglotu iekārtošanos pastāvīgā darbā.

1. Ergoterapeita konsultācija

Nodarbinātības valsts aģentūras izvēlēts ergoterapeits apsekos darba vietu un izvērtēs tās piemērotību veicamajam darbam, nepieciešamības gadījumā sniedzot ieteikumus darba vietas pielāgošanai.

Ergoterapeita pakalpojumam jāpiesakās ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc darba tiesisko attiecību uzsākšanas.

2. Surdotulka pakalpojums

Pakalpojums bezdarbniekiem ar dzirdes traucējumiem saskarsmes nodrošināšanai ar darba devēju, nepārsniedzot 40 tiešā tulkojuma stundas nedēļā.

Pakalpojumu nodrošina:

  • vienu mēnesi no dienas, kad bezdarbnieks iesaistīts pasākumā, ja bezdarbniekam ar invaliditāti ir vismaz trīs mēnešu darba pieredze pēdējo 10 gadu laikā vai izglītība attiecīgajā profesijā vai darba līgums slēgts par mazkvalificētu darbu veikšanu (vienkāršo profesiju darbi atbilstoši Profesiju klasifikatora devītajai pamatgrupai)
  • pirmos divus mēnešus no dienas, kad bezdarbnieks iesaistīts pasākumā, ja bezdarbniekam ar invaliditāti ir mazāk nekā trīs mēnešu darba pieredze pēdējo 10 gadu laikā un nav izglītības attiecīgajā profesijā

3. Atbalsta personas pakalpojums

Pakalpojums bezdarbniekiem ar garīga rakstura traucējumiem. Pakalpojumu nodrošina 12 mēnešus:

  • pirmajā nedēļā no dienas, kad bezdarbnieks iesaistīts pasākumā – katru bezdarbniekam noteikto darba dienu visu bezdarbniekam nolīgto darba laiku;
  • no otrās līdz piektajai nedēļai, no dienas, kad bezdarbnieks iesaistīts pasākumā – katru bezdarbniekam noteikto darba dienu, bet ne vairāk kā trīs stundas dienā;
  • no sestās līdz devītajai nedēļai, no dienas, kad bezdarbnieks iesaistīts pasākumā – divas reizes nedēļā, bet ne vairāk kā vienu stundu katru pakalpojuma sniegšanas reizi bezdarbniekam noteiktajā darba dienā;
  • no desmitās darba nedēļas, no dienas, kad bezdarbnieks iesaistīts pasākumā– vienu reizi nedēļā, bet ne vairāk kā vienu stundu katru pakalpojuma sniegšanas reizi.

Atbalsta pakalpojumiem var pieteikties:

NVA reģistrēts bezdarbnieks ar invaliditāti, kurš ar darba devēju ir noslēdzis darba līgumu uz nenoteiktu laiku un kurš pēdējo 12 mēnešu laikā nav bijis nodarbināts pie konkrētā darba devēja.

Kā pieteikties atbalsta pakalpojuma saņemšanai?

  • Ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc darba tiesisko attiecību uzsākšanas ar darba devēju, aizpildīt Iesniegumu un iesniegt to tuvākajā NVA filiālē vai nosūtīt elektroniski uz NVA filiāles e-pastu, ja iesniegums ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu;
  • NVA filiāle izskata bezdarbnieka iesniegumu un pieņem lēmumu atbalstīt vai atteikt atbalsta pakalpojuma nodrošināšanu, par pieņemto lēmumu informējot bezdarbnieku ar invaliditāti.

Informācija par atbalstu

Iesniegums

Darba devēja izziņa

Lēmums

Lēmuma pārtraukšana

Svarīgi zināt

NVA atbalstam vienlaikus var pieteikties arī darba devējs un saņemt dotāciju bezdarbnieka ar invaliditāti darba vadītāja atlīdzībai un dotācijai darba vietas aprīkošanai. Vairāk lasiet šeit.

Filiāļu kontakti

Skatīt vairāk

Informācija pārpublicēta no NVA mājas lapas: https://www.nva.gov.lv/lv/atbalsts-darba-attiecibu-uzsaksanai

NRA.lv: Ģimeniskas vides nozīme bērna attīstībā

©Pixabay.com

Bērni piedzimst ar bioloģisku vajadzību pēc attiecību saiknes veidošanas. Nav iespējams veselīgi attīstīties un augt, ja līdzās nav patstāvīgas un drošas piesaistes personas. Bērni, kuri aug bērnu aprūpes iestādēs, cieš no piesaistes personas trūkuma, piedzīvojot agrīnu piesaistes traumu, – nošķirtību no bioloģiskā vecāka, bet vēl pirms tās, bieži vien arī pamestību novārtā. Bērniem augt ģimeniskā vidē nozīmē attīstīties un piedzīvot fizisko un emocionālo attiecību apmierinājuma pieredzi, nevis izdzīvošanu un attiecību zaudējumu sēras.

Viena no visbiežāk sastopamām problēmām bērniem un pusaudžiem, kuri piedzīvojuši agrīnu atdalīšanu no ģimenes, pamešanu novārtā vai kādu citu vardarbības formu, ir izsalkums pēc pieskārieniem un attiecību bada izjūta. Izsalkums pēc pieskārieniem bērniem ir tik liels, ka viņi meklē gādību un emocionālas rūpes ar pieskārienu palīdzību instinktīvos un primitīvos veidos, – kaujoties, pieskaroties svešiniekiem, agrīnos seksuālos kontaktos u.c. Augot ģimeniskā vidē ir iespēja saņemt gādību, atsaucību vajadzībām un aprūpi ar pieskārienu palīdzību, apmierināt savas dabiskās, emocionālās un fiziskās vajadzības.

Bērnam ir svarīgas noturīgas, patstāvīgas un drošas attiecības, kuras var iegūt ģimenēs, kuras uzņem bērnus savā aprūpē un patiesi rūpējas par bērna emocionālo un fizisko labsajūtu. Šobrīd Latvijā pastāv vairāki statusi, kas bērniem no bērnu aprūpes iestādēm nodrošina ģimenisku vidi:

  1. Viesģimene ir ģimene, kas ir gatava būt par draugu un sniegt bērnam no bērnu aprūpes iestādes visdažādāko atbalstu. Regulāri kopā ar bērnu pavadot laiku, tiek veidotas uzticamas un draudzīgas attiecības.
  2. Aizbildnība ir statuss, kas ļauj pildīt vecāku pienākumus un tiesības. Aizbildnim ir jānodrošina bērnam labvēlīgi sadzīves apstākļi un aprūpe. Vēsturiski aizbildnis ir kāds bērna radinieks vai cits bērnam pazīstams pieaugušais.
  3. Audžuģimene piedāvā mājas bērnam, kurš ir nonācis krīzes situācijā līdz šī situācija tiek atrisināta un bērns var atgriezties bioloģiskā ģimenē vai citā pastāvīgā ģimenē. Audžuģimene nodrošina bērnam labvēlīgus sadzīves apstākļus un aprūpi uz laiku, kamēr bērns tajā atrodas.
  4. Adoptētāji adoptē juridiski brīvu bērnu un kļūst par bērna vecākiem, rodas radniecība. Adopcija ir juridiska bērna pieņemšana ģimenē ar visām izrietošajām tiesībām un pienākumiem.

Bērni savas traumas lielākoties ir ieguvuši attiecībās un tieši pieaugušie ir bijuši pāridarītāji, tādēļ gaidīt, ka bērns uzreiz uzticēsies un būs pateicīgs par jauno iespēju, novērtēs jaunās ģimenes pūles un atbalstu, būtu liela kļūda. Tas nozīmē, ka ienākot bērnam ģimenē, jaunajiem aprūpētājiem ir jāapzinās dzīve bez gaidām, traumu pieredzējušajam bērnam, sniedzot, jaunu, pieredzi attiecībās ar pieaugušo.

Iedzīvojoties jaunajā ģimenē, sākotnēji bērnam vajadzīga tikai gādība un rūpes. Uzdevumi, struktūra, mācīšanās un ģimenes noteikumi nav prioritāte pārejas brīdī, jo bērna smadzenes atrodas adaptācijas stresā, tām vajadzīgs mierinājums, atbalsts un pieņemšana. Ir jāatceras, ka šīs pārmaiņas var bērnā rosināt bailes, skumjas, sēras un dusmas par vēl vienu dzīves daļu, kura mainās.

Bērni, kuri auguši ārpusģimenes aprūpē, vissāpīgāk ir bijuši ievainoti tieši savstarpējo attiecību ar vecākiem kontekstā, līdz ar ko viņu emocionālā un fiziskā stāvokļa uzlabošanos ir iespējams panākt tikai veselīgās, gādīgās attiecībās, kuras bērnu stiprina, nenošķir, bet sniedz apzinātu drošības izjūtu. Pieaugušajiem, kuri ir gatavi savā ģimenē uzņemt un rūpēties par bez vecāku gādības palikušiem bērniem ir jāapzinās trīs būtiski mērķi:

  1. Saprast un pieņemt bērna dzīves pieredzi, kas visbiežāk ir bijusi bērnu emocionāli traumējoša. Attīstīt izpratni par to, kā agrāk pieredzētais ir ietekmējis ikvienu bērna attīstības jomu. Mēs sev vaicājam, kas ar bērnu ir noticis, nevis, kāpēc bērns tā uzvedas. Tā ir izpratne par to, ka uzvedība vienmēr par kaut ko liecina.
  2. Atzīt, ka bērnu uzvedības cēlonis ir trauma. Rūpējoties par bērnu ar traumatisku pagātni, ir jāspēj atpazīt baiļu un trauksmes ierosinātas uzvedības izpausmes, kas visdrīzāk ir saistītas ar bērna pagātni.
  3. Galvenais ir izveidot saikni un tikai pēc tam koriģēt bērna uzvedību. Iemācīties reaģēt tā, lai bērns spētu droši atsaukties un veidot saikni kā atbildes reakciju.

Nepieciešams skaidri apzināties, ka aiz katras emocionālās, verbālās vai uzvedības izpausmes, slēpjas kāda vajadzība par kuru bērns signalizē, tāpēc ir svarīgi spēt atpazīt un orientēties uz vajadzībām, nevis uzvedību! Mēs varam pieņemt lēmumu un rīkoties, lai ikvienam, bērnam būtu iespēja izaugt ģimenē – kāda gādīga pieaugušā aprūpē.

Raksts pārpublicēts no Nra.lv: https://nra.lv/viedokli/andrija-viskere-gimenes-atbalsta-centra-tilts-gimenes-psihoterapijas-specialiste/366455-gimeniskas-vides-nozime-berna-attistiba.htm