No 2021. gada 1.janvāra ir paaugstinātas sociālās garantijas bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Vienreizējs pabalsts patstāvīgas dzīves uzsākšanai bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem ir 218 eiro, savukārt personām ar invaliditāti kopš bērnības – 327 eiro.
To paredz Ministru kabineta noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 15. novembra noteikumos Nr.857 „Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās”, kas 2020.gada 17.decembrī pieņemti valdības sēdē.
Grozījumi paredz arī pabalstu ikmēneša izdevumiem, ja cilvēks sekmīgi mācās – 109 eiro mēnesī, savukārt personām ar invaliditāti kopš bērnības – 163 eiro mēnesī. Palielināts arī pabalsts sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei. Tagad tas noteikts 820.05 eiro apmērā. Vienlaikus noteikumu grozījumi paredz pārejas periodu pabalsta sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādes izmaksai, nosakot, ka pabalstu, kas piešķirts no 2021.gada 1.janvāra, pašvaldība varēs pārrēķināt un izmaksāt līdz 2021.gada 30.jūnijam.
Lai radītu jaunus sociālos pakalpojumus un uzlabotu esošos gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, gan cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, Saldus novads ir viena no pašvaldībām, kas iesaistījusies projektā “Kurzeme visiem”. Nu durvis vēris daudzfunkcionāls rehabilitācijas centrs, specializētās darbnīcas pieaugušajiem, darbs notiek pie grupu dzīvokļu izveides.
Pēc garas darba dienas, kas aizvadīta skolā, Klāvs ar mammu atnācis uz nesen atklāto daudzfunkcionālo sociālās rehabilitācijas centru “Jumis”. Klāvs uzreiz izvēlējies atpūtu ūdens gultā sensorajā istabā. Viņam ir autisms, un mamma uzsver, ka tikai ilgstošs, neatlaidīgs un regulārs darbs ar bērnu dod uzlabojumus attīstībā.
Šādu centru Saldus novada vecāki gaidījuši ilgus gadus. Te aprīkotas septiņas telpas, kurās var saņemt rehabilitologa un psihologa konsultācijas, darboties kopā ar montesori pedagogu un ļauties mūzikas pasaulei mūzikas terapijā.
“Tikai regulāras nodarbības sniegs viņam vairāk to attīstību, nevaram atnākt piecas reizes un pusgadu nenākt, mēs arī tagad savā dienas režīmā iekļausim šo centru,” saka Klāva mamma Līga Hartmane.
Šai pašā ēkā atvērtas arī specializētās darbnīcas pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem.
Soli pa solim te cilvēki iegūst iemaņas kokapstrādē, šūšanā un aušanā.
“Skrundas televīzijas” viesošanās reizē aušanas nodarbībā viņi gatavoja dziju, lai varētu ķerties pie grīdas celiņu aušanas. Ina Upeniece savam darbam izvēlējusies savīt zaļus pavedienus ar mirguļojoši pelēku.
“Lai būtu saistīts ar Ziemassvētkiem kaut kas, tāds, lai varētu ieaust tajā deķī iekšā. Es daudz esmu notamborējusi, mācos vēl zeķi adīt,” stāsta darbnīcu apmeklētāja.
“Iemācīt saprast procesu, rituālu, kārtību, tas arī viņus organizē, ka tur jāmāk malas noturēt, kā tur savieno tos diegus. Un, protams, liels prieks ir par to, ka ir tie panākumi,” saka aušanas apmācības speciāliste Agrita Rimkus.
Paralēli notiek darbs arī pie grupu dzīvokļu iekārtošanas, tie būs Lutriņos, Ezerē un Pampāļos.
“Esam sākuši ar Pampāļiem, tur jau iemītnieki dzīvo. Vakar es ar lielu prieku darbnīcās satikos ar vienu no iemītniekiem, kas ar lepnumu teica – es tagad dzīvoju dzīvoklī, nevis kopējā mājā,” atzīst Saldus novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” direktore Ina Behmane.
Jaunie sociālie pakalpojumi nepieciešamā atbalsta sniegšanai Saldus novada iedzīvotājiem attīstīti deinstitucionalizācijas procesā. Kopumā plānots investēt vairāk nekā 650 000 eiro pašvaldības un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma, tā Saldus novadā radot jaunas sociālo pakalpojumu vietas vismaz 38 bērniem ar funkcionāliem un 38 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.
Lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību ar sociālo uzņēmējdarbību kā īpašu saimnieciskās darbības veidu, izglītotu un informētu par to, kā ar sociālo uzņēmējdarbību var sniegt nozīmīgu sociālo labumu sabiedrībai, no 30. novembra līdz 6. decembrim Labklājības ministrija organizē Sociālās uzņēmējdarbības nedēļu ar moto “Radām pievienoto vērtību!”.
Pieredzē dalās Autoskola Mobilizing, kas nodrošina transportlīdzekļu vadīšanas apmācību nedzirdīgiem un vājdzirdīgiem cilvēkiem.
Pētījumi pierādījuši, ka dzīve institūcijā jeb bērnu aprūpes centrā negatīvi ietekmē gan bērna garīgo, gan fizisko attīstību. Apzinoties institūciju postošo ietekmi uz bērnu un viņa iespējām dzīvot laimīgu dzīvi, deinstitucioanalizācijas programma ir izveidota, lai veicinātu iespēju katram ārpusģimenes aprūpē esošam bērnam nodrošināt augšanu ģimeniskā vai tai pietuvinātā vidē.
Šī gada 16. novembrī svinīgi tika atklāts daudzfunkcionālais sociālās rehabilitācijas centrs “Jumis” sociālo pakalpojumu sniegšanai bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un specializētās darbnīcas pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). Šie jaunie sociālie pakalpojumi nepieciešamā atbalsta sniegšanai Saldus novada iedzīvotājiem attīstīti deinstitucionalizācijas procesa ietvaros, investējot pašvaldības un ERAF līdzekļus, lai veicinātu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīves vietā personām un bērniem ar invaliditāti.
Svinīgo atklāšanas lentu grieza Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts un p/a “Saldus sociālais dienests” vadītāja Ina Behmane.
Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts uzsvēra, ka šīs centrs būs ļoti liels atbalsts mūsu novada iedzīvotājiem, kur tiks nodrošināti dažādi sociālie pakalpojumi un darbnīcas vienuviet. “Esam priecīgi, ka šis ir pirmais šāda veida centrs visā Kurzemē un tas izveidots tieši Saldū,” svinīgajā atklāšanā norādīja M.Zusts. Domes vadītājs iestādes darbiniekiem vēlēja neizsīkstošu enerģiju un veselību.
“Ar Eiropas Savienības atbalstu Saldus novada pašvaldība, iesaistoties deinstitucionalizācijas procesā un projektā “Kurzeme visiem”, ir attīstījusi jaunus, mūsu iedzīvotājiem tik ļoti nepieciešamus sociālos pakalpojumus. Ļoti priecājos, ka Saldū un Saldus novadā dzīvojošajiem bērniem ar FT un personām ar GRT vajadzīgais atbalsts būs pieejams pēc iespējas tuvāk viņu dzīvesvietai. Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros esam arī nodrošinājuši dažādus bezmaksas sociālos pakalpojumus bērniem ar FT, viņu vecākiem un personām ar GRT, un turpināsim rūpēties, lai mūsu iedzīvotājiem būtu pieejams pēc iespējas plašāks atbalsts,” stāsta Ina Behmane, Saldus novada p/a “Sociālais dienests” direktore.
Jaunais daudzfunkcionālais sociālās rehabilitācijas centrs “Jumis”, kas atrodas Saldū, Skrundas ielā 5, nodrošinās daudz plašākas sociālo pakalpojumu saņemšanas iespējas bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT). Jaunajā centrā par pašvaldības un ERAF līdzekļiem rekonstruētas un atbilstoši sociālā rehabilitācijas centra vajadzībām aprīkotas 7 telpas un vismaz 38 Saldū un Saldus novadā dzīvojošie bērni ar FT turpmāk varēs saņemt rehabilitologa, mūzikas terapeita, psihologa un montessori pedagoga konsultācijas, kā arī apmeklēt sensoro istabu.
Šajā pašā ēkā iekārtotas arī specializētās darbnīcas, kur 27 pieaugušie ar GRT varēs iemācīties darba dzīves ritmu, jaunas prasmes un iemaņas, lai vēlāk veiksmīgāk iekļautos darba tirgū. Specializētajās darbnīcās atbilstoši savām interesēm, būs iespēja darboties šūšanas, aušanas un kokapstrādes darbnīcās.
Kopumā Saldus novadā jaunu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidē plānots investēt 651,1 tūkstoti eiro pašvaldības un ERAF finansējuma. Papildu tikko tapušajam daudzfunkcionālajam sociālās rehabilitācijas centram un specializētajām darbnīcām vēl tiek veidoti arī grupu dzīvokļi ar 24 vietām, kur personām ar GRT tiks nodrošināta mājvieta un individuāls ikdienā nepieciešamais atbalsts. Kopumā Saldus novadā tiks radītas jaunas sociālo pakalpojumu vietas vismaz 38 bērniem ar FT un 38 personām ar GRT.
Sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi Saldus novadā tiek attīstīti atbilstoši projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izstrādātajam “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānam 2017. – 2020. gadam”, kas paredz, ka kopumā jauni pakalpojumi bērniem ar FT un to ģimenēm, personām ar garīga rakstura traucējumiem un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem tiks radīti 10 Kurzemes pašvaldībās. Savukārt jau šobrīd projekta ”Kurzeme visiem” ietvaros, kura partneri ir visas Kurzemes reģiona pašvaldības, ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu, tiek kompensēti dažādi sociālie pakalpojumi bērniem ar FT un viņu ģimenēm, kā arī personām ar GRT.
Deinstitucionalizācijas procesā svarīga ir sabiedrības līdzdalība, atbalsts un pozitīva attieksme pret līdzcilvēkiem, uzsver labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).
Iespējas nodrošināt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem katru gadu palielinās. No institūcijām uz dzīvi pašvaldībās ik gadu pārceļas vidēji 53 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, taču tikai daļa šo cilvēku ir iesaistīta deinstitucionalizācijas (DI) projektu aktivitātēs. Iespējas nodrošināt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus šiem cilvēkiem pagaidām attīstās lēnām, jo pakalpojumu sniegšanai nepieciešamā infrastruktūra vēl tiek veidota, DI projektu virzības gaitu skaidroja Labklājības ministrijā (LM).
Petraviča apgalvoja, ka ar iedzīvotāju neapmierinātību un nevēlēšanos pieņemt, ka arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir tiesības dzīvot sabiedrībā, bijis jāsaskaras gan deinstitucionalizācijas procesa plānošanas sākumā un plānu izstrādes laikā, gan šobrīd, kad pašvaldības sākušas sociālo pakalpojumu sniegšanas vietu izveidi.
Lai gan īstenotas vairākas sabiedrības informēšanas kampaņas un citi izglītojoši pasākumi, iedzīvotāju attieksme mainās ļoti lēni, bilda Petraviča.
2012. gadā, kad tika uzsākta Eiropas Savienības fondu atbalstāmo pasākumu plānošana, institūcijās pakalpojumus saņēma 4916 pilngadīgi cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, norādīja LM pārstāvis Egils Zariņš.
Līdz 2023. gadam sasniedzamais mērķis ir noteikts – samazināt šādu klientu skaitu institūcijās par 1000. Šobrīd ir sasniegta gandrīz puse no plānotā rezultāta. Kā norādīja ministrijā, 2020. gada sākumā valsts finansētajās ilgstošas aprūpes institūcijās vēl joprojām dzīvoja 4445 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem.
Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektos līdz 2022. gada beigām cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem plānots izveidot 150 sociālo pakalpojumu sniegšanas vietu, kas dos iespēju saņemt pakalpojumus vairāk nekā diviem tūkstošiem cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem. Ir plānots izveidot 57 dienas aprūpes centrus, 53 grupu mājas (dzīvokļus), 33 specializētās darbnīcas un septiņus atelpas brīža pakalpojumus, skaidroja ministrijā.
Šobrīd no plānotā ir izveidoti un reģistrēti sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā ir divi grupu dzīvokļi Valmierā un Jelgavas novadā, četri dienas aprūpes centri Jelgavas novadā, Ludzā, Ilūkstē un Rundāles novadā, kā arī trīs specializētās darbnīcas Jelgavas novadā, Ludzā un Ilūkstē.
Dažādos DI projektos līdz 2020. gada 30. septembrim sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus ir saņēmuši 580 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, 36 no tiem ir pārcēlušies no institūcijām uz dzīvi pašvaldībā. Pakalpojumu pieejamība pieaugs līdz ar jaunās infrastruktūras izveidi, un līdz 2023. gada beigām ir plānots sasniegt visus sākotnēji noteiktos DI projektu rezultātus, paredz ministrija.
LM sagaida, ka DI infrastruktūras attīstība strauji pieaugs 2021. un 2022. gadā. DI procesa ieviešanai Latvijā izveidotas trīs dažādas projektu grupas, kurām visām kopā pieejamais finansējums ir vairāk nekā 100 miljoni eiro.
Plānošanas reģionu īstenotie ESF projektu kopējais pieejamais finansējums līdz 2023. gada beigām ir 49 679 951 eiro, no tā šobrīd izlietoti 7 562 969 eiro. Pašvaldību īstenoto ERAF projektu kopējais pieejamais finansējums līdz 2022. gada beigām ir 54 825 653 eiro, no tā izlietoti 10 841 609 eiro. Nevalstisko organizāciju īstenotie ESF projektu kopējais pieejamais finansējums ir 4 966 963 eiro, no tā izlietoti 1 897 3449 eiro.
Šodien Liepājā tika ielikts pamatakmens dzīvojamai mājai, kas paredzēta astoņiem bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem, kuri no Liepājas Bērnunama pārcelsies uz dzīvi jaunajā ēkā jau nākamā gada rudenī.
Kā norāda Gunārs Ansiņš, Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos: “Jebkurš mazais liepājnieks ir pelnījis dzīvot laimīgu dzīvi un tiesības uzaugt savās mājās ģimeniskā vidē, arī tad, ja ir palicis bez vecāku gādības, tādēļ rūpēs par bērniem, dosim viņiem iespēju dzīvot pilnvērtīgāku dzīvi ģimeniskā vidē. Dzīvojamā māja Salmu ielā 53, Liepājā, nav vienkārša būve, bet arī cerība, ka Latvijā un Liepājā nākotnē visiem bērniem būs savas mājas. Lai šī māja piedzīvo daudzu laimīgu bērnu smieklus un rosību daudzu gadu garumā!”
Atgādinām, ka Liepājas pašvaldība un Sociālais dienests ar Eiropas fondu finansiālu atbalstu jau ceturto gadu īsteno Deinstitucionalizācijas (DI) projektu “Kurzeme visiem” – piedāvājot jaunus sociālos pakalpojumus vairāk nekā 150 cilvēkiem ar garīga rakstura (GRT) un funkcionāliem (FT) traucējumiem.Lai deinstitucionalizācijas projekta ietvaros ieviestu jaunus sociālos pakalpojumus, paredzēta arī atbilstošas infrastruktūras izveide.
Ar Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu tiek īstenots projekts “ Sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide DI plāna realizēšanai” ietvaros, kas paredz Liepājā līdz 2022. uzbūvēt vai ierīkot četras jaunas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas – dzīvojamo māju un dzīvokli ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, grupu dzīvokļus un specializētās darbnīcas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.
Salmu ielā 53 sākta mājas būvniecība astoņiem šobrīd Liepājas Bērnunamā dzīvojošiem bērniem no 8 līdz 15 gadu vecumam kopā ar atbalsta personālu. To veic iepirkuma konkursa uzvarētāji SIA “ Būvkompānija MBR”, mājas projekta autori ir SIA “Livland group”. Ēku plānots pabeigt līdz 2021.gada septembrim.
Projekta “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide deinstitucionalizācijas plāna īstenošanai Priekules novadā” (projekta identifikācijas Nr.9.3.1.1/19/I/040) īstenošanā ir sperts viens liels solis – 2020.gada 30.septembrī ir pabeigti būvdarbi. Līdz ar to ir izveidotas telpas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu (dienas aprūpes centra un specializēto darbnīcu) sniegšanai pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem. Nākamais lielais solis projekta realizēšanā ir aprīkojuma iegāde atbilstoši telpu izmantošanas mērķiem.
Projekta realizācija ir cieši saistīta ar Kurzemes plānošanas reģiona īstenoto projektu “Kurzeme visiem” (Nr.9.2.2.1./15/004), kurā kā sadarbības partneris piedalās arī Priekules novada pašvaldība. Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros paredzēts, ka projekta apmaksātus jaunizveidotos dienas aprūpes centra un specializēto darbnīcu pakalpojumus saņems 18 pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, tādējādi īstenojot vienu no projekta mērķiem palielināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti. Oktobra vidū mūsu pašvaldībā viesojās projekta “Kurzeme visiem” vadība, lai apskatītos, cik tālu mēs esam tikuši ar projekta īstenošanu. Varējām padižoties ar gaišajām telpām, platajiem gaiteņiem, izbūvēto pacēlāju, kas nodrošinās iespēju pakalpojumus saņemt arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Kurzemes plānošanas reģiona pārstāvji ar interesi uzklausīja arī mūsu ieceres par iekārtām, ar kādām esam plānojuši aprīkot kokapstrādes darbnīcu, radošās darbnīcas telpu un dienas aprūpes centru. Tikšanās laikā pārrunājām arī aktuālos jautājumus gan par šobrīd projekta ietvaros sniegtajiem pakalpojumiem bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, gan par pakalpojumiem, kurus sniegsim izveidotajās telpās.
Publicējam pēdējo – astoto Talsu Ģimeņu un bērnu attīstības centra «Brīnumiņš» sagatavoto sirds stāstu, par kuru “Brīnumiņa” vadītāja Agnese Kviese stāsta:
“Mazā Zanīte dzīvo Dundagā – tepat mums blakus! Viņa aug fantastiskā trīs māsiņu ģimenē, kur Zanīte tiek spēcīgi mīlēta. Zanītes vecāki šajā raidījumā nekautrējas no asarām. Mēs izrunājām, izraudājām un mums izsāpēja spēcīgi un smeldzīgi, bet meitenītes vecāki spēj nest savu stāstu sabiedrībai, lai mēs aptvertu un katru dienu pateiktos Dievam par veselību, par sauli, par visu, visu… Dundagas Zanītei ir tikai četri gadiņi un viņai ir diagnosticēta ļoti reta, smaga ģenētiska saslimšana. Katra diena šajā ģimenē netiek dzīvota kā pēdējā, bet gluži pretēji- tā tiek izdzīvota kā jauns sākums ticībai, cerībai un mīlestībai. Paldies, Zanītes vecākiem par stāstu, paldies Zanītes mammai par mīlestību, kuru viņa uzbūra raidījuma tapšanā, paldies Zanītes tētim par asarām, no kurām nevienam nav jākautrējas!”
Mūsu īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniedzam atbalstu arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT, par kuriem sabiedrībā pastāv zināšanu un izpratnes trūkums un nespēja uztvert viņus kā līdzvērtīgus sabiedrības locekļus. Tāpēc turpinām runāt par izplatītākajiem mītiem un stereotipiem, ar kādiem šiem cilvēkiem ikdienā jāsaskaras.
Mīts Nr.9: viņi visi ir bīstami un agresīvi.
Patiesībā cilvēki, kuri piedzimst ar GRT, piemēram, Dauna sindromu vai autismu, nav agresīvi, bet mēdz uzvesties citādāk – neierasti draudzīgāk, familiārāk ar apkārtējiem, kas var samulsināt. Tas var radīt nepareizu priekšstatu par agresiju, taču patiesībā šie cilvēki nav apguvuši vispārpieņemtās komunikācijas normas un izpauž savas emocijas ar vēlmi pieskarties, draudzēties.
Pētījumi pierāda, ka biežāk ir tieši pretēji gadījumi – no it kā “normāliem” sabiedrības locekļiem gan fiziski, gan emocionāli cieš tieši cilvēki ar GRT.
Cilvēki, kuri ir atzīti par agresīviem un bīstamiem gan sev, gan apkārtējiem, atrodas ārstniecības iestādēs. Taču mūsdienu medicīna ļauj arī šiem cilvēkiem, lietojot medikamentus, sekmīgi iekļauties ikdienas dzīvē.
